Latvijā
Politika

Kā vēlēšanu iznākumu vērtē eksperti. Teksta tiešraide 0

Foto: Karīna Miezāja

Centrālā vēlēšanu komisija skaita balsis pēc sestdien notikušajām Saeimas vēlēšanām.

Uzzini jaunākos datus šeit

Politologs: varētu būt līdzšinējā koalīcija, pieaicinot partnerus

23.47 Līdzšinējā valdošā koalīcija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) un “Jaunā Vienotība” – iespējams, varētu izveidot vienotu bloku, kas uzņemsies valdības veidošanas iniciatīvu un tad mēģinās piesaistīt citus partnerus, aģentūrai LETA sacīja politologs Filips Rajevskis.

“Skaidrs, ka būs ļoti sadrumstalots parlaments, tāpēc atļaušos prognozēt, ka līdzšinējās koalīcijas trīs partijas sabloķēsies kopā, izveidojot lielāku balsu grozu, un tad jau skatīsies, ko vēl pieaicināt koalīcijā. Tas arī samazinās citu politisko spēku iespēju sabloķēties un uzņemties iniciatīvu,” skaidroja Rajevskis.

Politologs norādīja, ka svarīga būs arī trīs valdošo partiju lielā politiskā pieredze, kuras arī nelaidīšot garām iespēju parādīt jaunpienācējus no sliktās puses.

“Process nebūs viegls, tas būs ilgs, baidos, ka novembra vidū jauno valdību mēs vēl neredzēsim. Ja var prognozēt, ka “Attīstībai/Par!” valdības veidošanā varētu būt visai pragmatiska, tad, piemēram, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) var nebūt viegli pārliecināt savus vēlētājus, kāpēc partija iet kopā ar “vecajiem”, kurus līdz šim tik nesaudzīgi kritizējusi,” sacīja Rajevskis.

Viņš piebilda, ka noteikti neizslēgtu iespējamību, ka valdības veidošanā tiek aicināta arī partija “KPV LV”. “Valdībai balsis būs vajadzīgas, tāpēc tas ir ļoti iespējams. Viss būs atkarīgs no tā, kādi tieši “KPV LV” cilvēki būs ievēlēti,” sacīja Rajevskis.

21.27 – Vēlētāji ir sodījuši valdošās partijas

Vēlētāju aptaujas jeb “exit poll” rezultāti liecina par to, ka nākamās valdības veidošana būs ļoti komplicēta, jo koalīciju varētu veidot piecas spēkos ļoti līdzīgas partijas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

“Šīs pēc ilgāka laika ir pirmās vēlēšanas “miera apstākļos” bez būtiskiem satricinājumiem – ārpolitiskā situācija ir salīdzinoši labvēlīga, ekonomika ir augšupejoša. Tomēr redzams, ka vēlētāji ir sodījuši valdošās partijas un visas ir saņēmušas mazāk balsu nekā iepriekš. Tas liecina par vēlētāju vēlmi redzēt ko jaunu, lai gan izvēle ne vienmēr ir racionāla. Vadībā izvirzās jauni politiskie spēki, kas sola ko jaunu,” skaidroja Rozenvalds.

Eksperts uzsvēra, ka pēc šiem provizoriskajiem datiem, kas vēl var būtiski mainīties, redzams, ka varētu tikt veidota piecu tā dēvēto latvisko partiju valdība, taču tās visas ir spēkos diezgan līdzīgas.

“Tas katrai no partijām var radīt lielas ambīcijas. Tomēr kopumā šo partiju programmas ir diezgan līdzīgas, tāpēc lieli apvērsumi nav gaidāmi. Nav draudu, ka Latvijai varētu mainīties ārpolitikas kurss, tāpat nešķiet ticami, ka “Saskaņa” varētu tikt iekļauta koalīcijā,” sacīja Rozenvalds.

Viņš piebilda, ka “exit poll” dati liecina, ka vērojama relatīva “Saskaņas” neveiksme, jo šī partija priekšvēlēšanu aģitācijai iztērēja visvairāk līdzekļu, taču rezultāts nav tāds, kā cerēts.

“Tāpat Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir uzrādījusi vienu no vājākajiem rezultātiem, kas var nozīmēt to, ka Latvijā būs jauns premjers. Vai tas būs no “Attīstībai/Par!”, vai Jaunās konservatīvās partijai, vai Nacionālās apvienības – to tagad nevaram prognozēt,” sacīja Rozenvalds.

Viņš arī piebilda, ka 29% no “exit poll” dalībniekiem, kas neatklāja savu izvēli, liecina par to, ka šie dati var būtiski atšķirties no oficiālajiem rezultātiem, lai gan partiju proporcijas varētu saglabāties. Kā vienu no iespējamām izmaiņām Rozenvalds minēja Latvijas krievu savienību (LKS), kuras vēlētāji varētu nebūt atklājuši savu izvēli un var gadīties, ka arī šī partija pārsniedz 5% barjeru.

“Tas būtu ļoti izdevīgi “Saskaņai”, jo tad viņi varētu norādīt uz radikāļiem no LKS un pretstatīt tiem “mēreno” “Saskaņu”,” piebilda Rozenvalds.

21.00 – Saeima varētu būt ļoti fragmentēta

Vēlētāju aptaujas jeb “exit poll” rezultāti varētu liecināt par ļoti fragmentētu 13.Saeimu, aģentūrai LETA sacīja domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

“Vairāk arī neko pagaidām negribētos komentēt, jo rezultāti daudzām partijām ir ļoti līdzīgi, un, kā liecina iepriekšējo vēlēšanu “exit poll” rezultāti, tie var arī būtiski atšķirties no vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā katrs procents ir no svara un patlaban neviens nevar pateikt, kādi būs oficiālie rezultāti,” sacīja Kažoka.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja “exit poll” rezultāti kaut aptuveni atbildīs vēlēšanu rezultātiem, ļoti liels pārsteigums varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vājais rezultāts, kā arī “Attīstībai/Par!” labais rezultāts.

“Patlaban varu pateikt tikai to, ka Saeimā varētu būt pārstāvētas daudzas partijas un tā būs ļoti fragmentēta,” norādīja Kažoka, piebilstot, ka tuvu 5% robežai ir vēl divas partijas un vienai no tām – Latvijas Krievu savienībai (LKS) – vēlētāji varētu būt kaunējušies atklāt izvēli.

20.23 – Vēlētāji grib redzēt jaunus spēkus

Vēlētāju aptaujas jeb “exit poll” rezultāti liecina, ka liela daļa vēlētāju Saeimā ir vēlējušies redzēt jaunus politiskos spēkus, aģentūrai LETA sacīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš.

“Šajās vēlēšanās vēlētāju izvēle bija jaunie pret vecajiem, vai turpināsies esošais kurss, vai tomēr ir kāda vēlme pēc pārmaiņām. Augustā veicām partiju aptauju un tikai katrs desmitais nobalsoja par to, ka vēlas saglabāt esošo kursu, bet divas trešdaļas vēlējās pārmaiņas. Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) mazākā daļa sacīja, ka vēlas saglabāt esošo kursu,” sacīja Kaktiņš.

Eksperts norādīja, ka neliels pārsteigums vēlētāju aptaujā ir salīdzinoši vājais ZZS rezultāts – 9,7%. “Izskatās, ka arī vērā ņemama ZZS vēlētāju daļa ir balsojusi par pārmaiņām,” sacīja Kaktiņš, piebilstot, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti, visticamāk, būs atšķirīgi, taču neesot pamata domāt, ka ZZS atbalstītāji aptaujās būtu izvairījušies atklāt savu izvēli.

Savukārt “Attīstībai/Par!”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”, Jaunās konservatīvās partijas un “Jaunās Vienotības” rezultātos nav lielu pārsteigumu. “Arī aptaujas liecināja, ka šajā flangā ir izteikta grūstīšanās, elektorāta pārklāšanās, kā arī augsts neizlēmušo īpatsvars. Iespējams, ka liela daļa savu izvēli izdarīja tikai šodien vēlēšanu iecirknī,” sacīja Kaktiņš.

Viņš vērsa uzmanību uz Latvijas krievu savienības (LKS) salīdzinoši augsto rezultātu vēlētāju aptaujā – 3,2%. “Pieredze liecina, ka ir partijas, kuru vēlētāji aptaujās kautrējas atklāt savu izvēli, tāpēc ir visai liela iespēja, ka pēc oficiālo rezultātu paziņošanas LKS varētu arī pārvarēt 5% barjeru,” norādīja Kaktiņš.

Vēlētaju aptauju rezultāti

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!”, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV”, liecina ziņu aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja (“exit poll”).

Aptaujas dati liecina, ka Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Jaunā vienotība”.

Saistītie raksti

Par “Saskaņu” bija nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli. Par “Attīstībai/Par!” nobalsoja 13,4%, Nacionālo Apvienību – 12,6%, JKP – 12,4%, bet “KPV LV” – 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. ZZS saņēma 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet “Jaunā vienotība” – 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) – ar 3,2% vēlētāju balsīm un “Progresīvie”, par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

LA.lv