Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. janvāris, 2013
Drukāt

Kā vērtējat Labklājības ministrijas (LM) ieceri paaugstināt izdienas pensijas vecumu?


Lita Beiris, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidente, bijusī baletdejotāja: 
”Baletdejotāja profesijā reizēm knapi var nostrādāt pat 20 gadus. Mākslinieku izdienas pensijas jau tā ir neskaitāmas reizes mazinātas un A. Šķēles valdības laikā pat pilnībā atceltas.

 

Nezin vai skatītājiem būtu saistoši un baudāmi vērot 62 gadus vecu baleta mākslinieku sniegumu. Turklāt šaubos, vai kāds no viņiem šajā vecumā vispār vēl spētu dejot, jo, visticamāk, jau būtu slimi no tik ilgu gadu milzu fiziskās slodzes. Ne par velti esam šīs pensijas atkarojuši, jo tas mums, māksliniekiem, ir izdzīvošanas jautājums. Un vairāk nekādus “riņķa dančus” ap mūsu profesiju nepieļausim. Ir jāsaprot, ka arī baletā, tāpat kā sportā, milzu lomu spēlē fiziskais faktors, taču papildus tam vēl arī estētiskais. Esmu kategoriski pret šādām izmaiņām, un, tikko sāks šo jautājumu oficiāli apspriest, esam gatavi kārtējo reizi cīnīties par mākslinieku tiesībām.”

 

Anita Podziņa, 
grāmatvede: 
”Ja likumdošana būtu sakārtota, varētu grāmatvežus no izdienas pensijas saņēmēju loka izslēgt. Daudzas izmaiņas likumos netiek laikus izziņotas, lai grāmatveži varētu tām sagatavoties. Tieši šī iemesla dēļ mums nereti jāstrādā milzīgā stresā, jo pie visām problēmām, kas var izrietēt no kādas grāmatvedībā būtiskas informācijas savlaicīgas neapgūšanas, būsim vainīgi tieši mēs. Ir ļoti saspringti vienam cilvēkam darīt pamata darbu un papildus vēl nemitīgi uztraukties, vai kaut kādas svarīgas izmaiņas likumos atkal nav paslīdējušas garām nemanītas. Grāmatvedim, tāpat kā lidmašīnas pilotam, uzlikta liela atbildība.”

 

Raimonds Rikveilis, 
elektrovilciena mašīnists:
 “Es šo ideju vērtēju ļoti negatīvi. Mašīnists ir ļoti šaura profila speciālists un, ja, nesasniedzot izdienas pensijas vecumu, veselības problēmu dēļ ārstu komisija atzītu viņu par nederīgu, darbu atrast būtu ļoti grūti. Es nespēju iedomāties, kā šādos darba apstākļos – sēdošs darbs, nemitīgas vibrācijas, caurvējš, garas stundas, tostarp naktīs, nemitīgi koncentrējoties, – mašīnists varētu strādāt līdz 60 – 65 gadu vecumam. Domājams, ne no zila gaisa likumā iekļauta norma, ka dzelzceļa transporta darbinieki var saņemt izdienas pensiju no 55 gadu vecuma. Risinājums varētu būt stāžu palielināt, bet, ja darbinieki, to nesasniedzot, nevar iziet ārsta komisiju, šajos izņēmuma gadījumos izdienas pensiju piešķirt agrāk. Ja ar veselību viss kārtībā, darbu nenoliedzami varētu turpināt.”

 

Sergejs Petruhno, prokurors Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā:
 “Šādu priekšlikumu vērtēju drīzāk negatīvi. Savulaik desmit gadus esmu dienējis policijā un varu apgalvot, ka veselība, iekšlietu struktūrās dienot, pavisam noteikti neuzlabojas. Nebūtu pareizi, ja policijas patruļas darbinieks vēl 60 gadu vecumā skraidītu pa ielām ar gumijas nūju. Arī prokurora darbā ir pamatīga slodze – darbs ar noziedzniekiem bojā nervus, turklāt ir tīri psiholoģiski nogurdinoši nemitīgi tikties ar ne to labāko sabiedrības daļu. Uz vecumdienām arī cilvēka spējas neuzlabojas. Vienam prokuroram ir desmit apsūdzēto un tiesā pretim tikpat advokātu – slodze milzīga. Viena lieta ir sēdēt birojā un darīt vienmuļu darbu ar papīriem, bet izmeklēt krimināllietas un uzturēt valsts apsūdzību tiesā nav tik vienkārši.”

 

Fakti

LM sagatavojusi priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, kas paredz paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu (izņemot militārpersonām un tiesnešiem) vidēji par astoņiem gadiem un izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka vairākus amatus, kas nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa.

Patlaban izdienas stāžs lielākajā daļā amatu ir 20 gadi, bet LM piedāvātajā priekšlikumā paredzēts, ka attiecīgā amata darba stāžam būtu jābūt vismaz 25 gadiem.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+