Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Kad sargsuņi ierejas

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā varētu dzīvot lauku mierā, ja idillisko jutoņu neiztraucētu avīzes un informācijas aģentūras ar kārtējiem dienas jaunumiem. Tie sit kā ar elektrisko strāvu, kolīdz masu apziņošanas līdzekļu sargsuņi ierejas, vēstīdami par dienišķo dabas meistardarbu, ko sastrādājis varas vīru kontingents. Jāpa­pleš acis, kāda ragana savus bērnus piesūtījusi Saeimā, kura dzeguze sadējusi falšās olas izglītības sistēmā un vai no palmas nokāpuši tie ļautiņi, kam jāpārstāv mundiera gods tiesībsargājošās iestādēs. Agrāk nespējām tikt gudri, kāpēc ikkatru nieku šai zemē piepaceļ valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejas informācijas kārtā, bet tagad tā vairs nav mīkla – šis ir veikls triks, lai slēptu, cik dumji amatu personas lēmušas, kā pārsālījušas, iepirkdamās par nodokļu maksātāju naudu, un kā skrējušas ar pieri sienā.

Pat ģenerālprokuroram esot kauns par zemākstāvošu padotības piparbodīšu darbinieku prasmēm. Meitenīti, kas nosalušām rociņām ziemas aukstumā uz ielas stūra pārdod sērkokkastītes, lai nopelnītu riecienu maizes, dienestu un tiesībsargājošo instanču peļu junkuri māk gan nocopēt, gan aizvilkt pie tiesas un pierādīt viņas vainu šausmīgā nodarījumā, bet īstus noziedzības lauvas pievārēt policiju kaķēniem ūsas par īsām. Izrādās, katram blēdim neesot vis uz pieres rak­stīts un skaidri nolasāms, ka viņš afērists! Par tiesnešiem savukārt pilsoņus izsenis māc šaubas, ka viņi paņemti no arkla un kurpniekdarbnīcām, nevis tiesas skolām. Tālāk var būt vēl sliktāk. Lai kā kritizē augstskolu mācībspēkus, publika ar šausmām gaida, kas notiks pēc gadiem, kad novecojušo profesoru vietā uz katedrām uzkāps tagadējās studentijas pārstāvji, zinīši no universitāšu debašu klubiem. Tās nudien būs revolucionāras pārmaiņas, kad šis zumējošais spiets apmetīsies birztalā iepretim universitātes galvenajai ēkai, lai nolasītu pseidozinātniskas, ar kreisi nenormālām idejām piesātinātas lekcijas.

Nākotni varot pieregulēt un ikvienu ierūsējušu sistēmu ieeļļot ar politisko gribu. Politiskās gribas adresē Jēkabielā 11, kā savulaik apgalvoja Zīgerists, 80% iedzīvotāju esot bandīti. Būsim politkorektāki. Vēlēsim deputātiem smagajā darbā visu to labāko, taču diskrēcijā apspriežoties vēlētāji atzīmējuši, ka politisko rotaļu biedru brandžā ir ne viens vien svešām varām zābakpucētājs, ko derētu arestēt par pretvalstisku darbību. Tāpat netrūkst aitasgalvu un aunapieru, kuriem izrunājoties Augstā nama tribīnē kaut kur Dienvidamerikā ik reizi nomirst pa laumiņai. Lasi – šie āmuri nedzīvo šejienes realitātē. Citiem ik teikumā saklausāma naudas žvadzēšana un bodnieka interešu klaboņa. Es pat domāju, ka tautai jākrīt ceļos krietnās Čepānes priekšā, lai cienījamā juriste atceltu neapdomīgo lēmumu nekandidēt uz 12. Saeimu. Un sekotu prezidentes Grībauskaites līnijai, ka pienākums pret Lietuvu ir svarīgāks par personisko mieru. Jāpalokās pret astoņu parlamentu deputātu Ābiķi un jāpierunā, lai viņš vēl neslēdz savu biznesu, ceļojot no Saeimas uz Saeimu. Jo, kad pēdējie godīgie, pieredzējušie, patriotiskie ļauži pametīs likumdevēju varu, to pilnīgi un galīgi pārņems nesabiedriski alu cilvēki, teroristi talibani un politiskie pendeļi. Lasītāju naktsmiera mīkstākam pagalvim varu tikai iesaukties – Dievs, sargi Latviju!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+