Kadastra numuri senāk un tagad 1
Vai zemes gabalu kadastrēšana notika jau Latvijas pirmās Republikas laikā, un vai toreiz pastāvēja vienots Kadastra reģistrs? Kur tas atradās? Vai šis vecais Kadastra reģistrs mūsdienās ir saglabājies un kur tas atrodas? Vai jebkurš iedzīvotājs vajadzības gadījumā var iegūt izziņu no šī vecā kadastra un kā to izdarīt?
Kā mantiniekam, kuram atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, noskaidrot, vai atgūstamajam zemes īpašumam ir tas pats kadastra numurs, kurš bija līdz 1940. gadam, vai cits? Vai mūsdienās, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, saglabāts kadastra numurs, kāds tam bija līdz 1940. gada 21. jūlijam? Vai arī notika tieši pretēji – veco numerāciju neņēma vērā un katrs atgūstamais zemes īpašums saņēma citu numuru? Kurā likumā un pantā tas teikts? Ko nozīmē un kādu darbību izsaka svešvārds – eksplikācija? V. Brikovskis Ķekavā
Kā var atšifrēt kadastra numuru? “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma” 1. pantā teikts, ka kadastra numurs ir nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators). Savukārt kadastra apzīmējums ir zemes vienībai, būvei, telpu grupai (piemēram, dzīvoklim) vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
Kadastra numurs un kadastra apzīmējums var sakrist un var arī nesakrist. Gan viens, gan otrs sastāv no 11 cipariem. Piemēram: 7001 001 1709.
Pirmie četri cipari ir administratīvās teritorijas kods. Pirmās brīvvalsts laikā bija cits administratīvais dalījums, tāpēc šie cipari nesakrīt.
Nākamie trīs cipari apzīmē grupu. Zemes reformas sākumā, deviņdesmitajos gados, grupu apzīmēja ar diviem cipariem, tāpēc kopējo kadastra numuru veidoja 10 cipari. Taču vēlāk izrādījās, ka ar šiem cipariem nepietiek, tādēļ grupas apzīmējumam nāca viens cipars klāt (divciparu apzīmējumam priekšā pielika nulli).
Pēdējie četri cipari ir grunts apzīmējums. Ja īpašnieks vai mantinieks atjauno īpašuma tiesības senajās robežās, grupas un grunts cipari var sakrist. Taču, ja zemes gabali ir sadalīti vai izveidoti jauni, tiem piešķirti jauni kadastra numuri.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā trīsdesmitajos gados uzsāka zemes kadastrālo uzmērīšanu, diemžēl to nepaguva pabeigt. Attēlā redzams, ka līdz 1940. gadam kadastrālā uzmērīšana veikta galvenokārt Latvijas rietumu un dienvidu daļā.
Nupat valsts zemes dienests (VZD) nelielā, 1000 eksemplāru metienā ir izdevis grāmatu “Kadastrs”. Tās autori pārsvarā ir VZD speciālisti, grāmatas zinātniskā redaktore ir VZD ģenerāldirektores vietniece kadastra jautājumos Maija Bērziņa. Pārdošanā šīs grāmatas nav, taču to var meklēt bibliotēkās, pašvaldībās, arī augstskolu bibliotēkās. Tām šo grāmatu Valsts zemes dienests dāvina.
Izziņu par nekustamo īpašumu, kas piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam, var saņemt Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16, tālrunis 67613118. Ja īpašumam bija piešķirts kadastra numurs, to šajā izziņā norāda. Šajā arhīvā atrodas arī planšetes ar pirmās brīvvalsts laikā veiktajiem kadastrālās uzmērīšanas materiāliem.
Tātad visas interesējošās ziņas bijušie īpašnieki un viņu mantinieki var meklēt šajā arhīvā, bet par kadastra tapšanas vēsturi izlasīt grāmatā “Kadastrs”.
Svešvārds eksplikācija nozīmē – skaidrojums, paskaidrojums. Piemēram, ēkas projektā vai skicē telpu eksplikācija ir paskaidrojums, kurā minēti visu telpu nosaukumi. Kartē eksplikācijā norāda tajā lietoto apzīmējumu atšifrējumu. Zemes robežu plānam pievieno zemes lietošanas veidu eksplikāciju, tajā norādot zemes platības sadalījumu pa lietošanas veidiem – kādu platību aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tai skaitā – aramzeme, augļu dārzi, pļavas, ganības; un cita zeme – meži, krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem, tai skaitā – zem zivju dīķiem; zem pagalmiem, zem ceļiem, kā arī pārējā zeme.
