Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. jūnijs, 2012
Drukāt

Kāpēc jāraksta par Valentīnu Eiduku


eidukvaaks_172

Izdevniecības “Lauku Avīze” apgādā Eiropas vieglatlētikas čempionāta priekšvakarā iznākusi grāmata “Valentīna. Visu Šķēpmetēju Māte”, kas stāsta par izcilo treneri Valentīnu Eiduku.


 

Grāmatas autors ir “Latvijas Avīzes” sporta redaktors pieredzējušais vieglatlētikas žurnālists Egīls Jurisons. Uz jautājumu, kāpēc jāraksta par Eiduku, vislabāk atbild kāda rindkopa šajā grāmatā:

“Pekinas olimpiskajā preses centrā pāris stundu pirms vīru cīņas par medaļām mūs, Latvijas žurnālistus, uzrunāja kolēģis no Somijas. Apsveica ar divu latviešu iekļūšanu finālā, smalkjūtīgi noklusējot, ka viņa tautieši tur būs trijatā, un vēlējās precizēt divas lietas – vai Vasiļevskim un Kovalam patiešām ir viena un tā pati trenere, un vai taisnība, ka viņai jau pāri 70. Saņēmis divas apstiprinošas atbildes, soms galvu vien nogrozīja. Tā nemēdz būt, viņš sacīja, katram tik augstas klases šķēpmetējam parasti palīdz vesela treneru brigāde, jo divu vienādu talantu nav. Kas vajadzīgs vienam, neder citam, un otrādi.”

Eiduka patiesi ir unikāla – droši vien vienīgā trenere pasaulē, kurai vienlaikus bijis un ir tik daudz audzēkņu, kas šķēpu met tālāk par maģisko 80 metru robežu – olimpiskie vicečempioni Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, pasaules junioru rekordists Zigismunds Sirmais un Ansis Brūns, tāpat vairākas spējīgas dāmas. Valentīna Eiduka divas reizes atzīta par Gada treneri Latvijā un pērn – arī visas Eiropas vieglatlētikā.

Eiropas vieglatlētu čempionātā Helsinkos, kas sāksies rīt, startēs četri Visu Šķēpmetēju Mātes bērni – Vasiļevskis, Kovals, Sirmais un Sinta Ozoliņa-Kovala.

“Mūs vieno šķēps, tādēļ grūti nesaprasties,” Zigismunds Sirmais teic, ka viņam ar Eiduku kopīgu valodu atrast esot viegli, lai gan abi ir no dažādām paaudzēm. “Trenerītei dzīves uztvere ir daudz jaunāka, nekā rāda pasē ierakstītie gada skaitļi. Viņai nav problēmu, piemēram, pārkāpt žogam, ja Daugavas stadionā pa vārtiņiem netiekam iekšā. Sākot trenēties pie Eidukas, metu 77 metrus, tagad – tālāk par 84, tādēļ viņas ieguldījumu manā rezultātu progresā nevar nenovērtēt.”

Par gatavību Eiropas čempionātam un savām izredzēm Sirmais klusē kā partizāns, par to runāšot tikai pēc atbildīgajām sacensībām, bet Sinta Ozoliņa-Kovala ir noskaņota optimistiski:

“Domāju, ka esmu gatava čempionātam. Cīnīšos vismaz par iekļūšanu finālā, iešu uz olimpisko A normu (61 metrs). Ja to uzmetīšu, tad varētu izdoties vēl labāks rezultāts.” Sinta jūnija vidū Bauskā sasniedza personisko rekordu – 60,70 m. Līdz A normai, kas viņai ļautu otro reizi piedalīties olimpiskajās spēlēs, pietrūkst pavisam nedaudz.

“Trenerīte man ir otrā mamma, uzticamā persona. Lielisks cilvēks, sirsnīga, izpalīdzīga. Varu tikai mācīties no viņas,” par Valentīnu Eiduku teic Sinta. Protams, reizēm trenere ne tikai glauda galvu, bet arī pasaka kādu skarbu vārdu. “Tā ir veselīga kritika,” Sintas skatījumā treniņu procesā par labu nāk arī augstāks balss tonis. Savai trenerītei Sirmais un Ozoliņa-Kovala vēl veselību, gribasspēku un cer kopā strādāt vismaz līdz 2016. gada olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Grāmatas autoram bijusi laimīgā iespēja pēdējos desmit gados būt kopā ar Valentīnu Eiduku un viņas šķēpmetējiem divās olimpiskajās spēlēs, trīs pasaules un tikpat Eiropas čempionātos, kopīgi piedzīvot gan triumfa brīžus, gan arī dziļu vilšanos, lai “LA” lasītājiem par to pavēstītu reportāžās un intervijās, kas pa daļai ietvertas grāmatā. Tās 192 lappuses stāsta arī par treneres bērnību, jaunību sportā un mājas dzīvi mūsdienās, tāpat par treneres darba principiem. Grāmatu ilustrē gandrīz simt fotoattēlu, senākie uzņemti vairāk nekā pirms 70 gadiem, svaigākie – šajā pavasarī. Tā nopērkama visās Latvijas lielākajās grāmatu tirdzniecības vietās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+