Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Kāpēc karogs uz jumta?

Karogs_KM_16

Kāpēc pie 49. vidusskolas valsts karogs ir uz jumta un netīrs? Skolēni, visticamāk, to nemaz neredz. Karogam jābūt pie skolas fasādes kā agrāk. Kāpēc tikai Rīgas karogi visur ir nodrošināti goda vietās un tīri?
Anita Ronis Rīgā

 

Rīgā, Miera un Mēness ielu krustojumā, atrodas ebreju vidusskola, kuras karoga mastā jau mēnešiem karājas netīra lupata. Neviens laikam to neredz – ne skolas vadība, ne ministrija. 
Māra Rīgā

 

 

Rīgas 49. vidusskolā valsts karogs tiešām ir uz četrus stāvus augstās ēkas jumta. Tas redzams, ja skatās uz augšu, bet pilsētas karogs atrodams pie skolas galvenās ieejas durvīm.

Skolas direktors Juris Liepiņš skaidroja, ka valsts karogs vienmēr atradies uz skolas jumta. Tas nav bijis pie durvīm arī tad, kad pilsētas karogs vēl nebija jāizkar. Pie skolas durvīm valsts karogu izkar tikai svētkos. “Uzskatu, ka valsts karogam jāplīvo augstu: jo augstāk, jo labāk,” teica direktors. “Valsts karogu virs skolas uzvilkām jau atmodas gados, tad, kad vēl nekāda likuma par karogiem pie skolām nebija. Toreiz to pacēlām ļoti svinīgi – piecos no rīta, lecot saulei. Piedalījās arī aktieris Eduards Pāvuls.”

J. Liepiņš pieļāva – kādā brīdī karogs varbūt ir netīrs vai nolietots. Bet, tikko to pamana, karogu nomaina:

“Šajos rudens apstākļos – lietū un vējā – karogs var ātri kļūt bojāts. Tāpēc mums skolā vienmēr ir rezerves karogi, lai tos ātri nomainītu. Karogu mainām četras līdz piecas reizes gadā. Ja kāds pamana, ka karogs vairs neizskatās labi, tad būtu solīdi ienākt skolā un to pateikt, nevis sūdzēties avīzei.”

Pie Rīgas Š. Dubnova Ebreju vidusskolas valsts karogs varētu būt svaigāks, tomēr saukt to par lupatu ir pārāk skarbi. Brīdī, kad karogs tika fotografēts, tas labi neizskatījās arī tāpēc, ka gulēja uz skolas lieveņa jumta, kamēr Rīgas karogs glīti plīvoja.

Kad informēju skolas direktori Janu Kapenieci, ka vējš uzpūtis karogu uz lieveņa jumta, viņa solīja tūlīt paskatīties un, “ja nebūs labi, došu rīkojumu to nomainīt”, sacīja direktore. Skolas saimnieciskajiem darbiniekiem esot uzdots sekot, lai valsts karogs izskatītos labi.

Atgādinu, ka sarkanbaltsarkanais valsts karogs pie visām valsts un pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm jāizkar kopš 2001. gada, kad attiecīga norma pēc toreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna ierosinājuma tika iestrādāta likumā “Par valsts karogu”. Rīgas pilsētas zilibaltais karogs pie skolām kā pašvaldības institūcijas ir jāizkar kopš pērnā gada, kad Rīgas dome pieņēma pašvaldības saistošos noteikumus “Par Rīgas pilsētas simboliku”. Jāpiebilst gan, ka Latvijas valsts karoga likumā noteikts, ka valsts karogs, ja to izstāda kopā ar citiem karogiem, vienmēr novietojams kā pirmais.

Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā pusē, bet citu karogu – labajā pusē, skatoties uz ēkas fasādi. Nav teikts, ka to var izvietot uz jumta, kamēr citam karogam atvēl vietu pie fasādes.

Kad jautāju Rīgas domes Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu departamentam, kāpēc rīdziniekiem rodas iespaids, ka pilsētas karogi tiek celti augstākā godā nekā valsts simbolika, konkrētu atbildi nesaņēmu.

Bijušais ministrs K. Greiškalns gan atklāti atzīst, ka nav apmierināts ar to, kā viņa ideja par karogiem pie skolām tiek īstenota. Toreiz bijusi doma, ka svinīgos pasākumos karogs vispirms tiks ienests, tad ar godu, skanot himnai, pacelts, lai audzinātu bērnu un jauniešu pilsoniskās jūtas, veidotu patriotismu un lepnumu par savu mācību iestādi un valsti. “Ja karogs tikai plīvo, tas patriotiskas jūtas nerosina,” saka K. Greiškalns.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+