“Notikumi Ukrainā ir ievērojami mainījuši to, kā Igaunija un Eiropa izprot Krieviju. Krievija ir mēģinājusi sašķelt NATO un Eiropas Savienības partnerus, taču patiesībā pēc Padomju Savienības sabrukuma Rietumi ir izrādījuši ciešāku vienotību,” gada pārskatā raksta Igaunijas drošības policijas “Kapo” priekšnieks Arnolds Sinisalu.
“Notikumi Ukrainā ir ievērojami mainījuši to, kā Igaunija un Eiropa izprot Krieviju. Krievija ir mēģinājusi sašķelt NATO un Eiropas Savienības partnerus, taču patiesībā pēc Padomju Savienības sabrukuma Rietumi ir izrādījuši ciešāku vienotību,” gada pārskatā raksta Igaunijas drošības policijas “Kapo” priekšnieks Arnolds Sinisalu.
Foto – SCANPIX/ŌL

“Kapo” brīdina par Krievijas propagandu 0

Igaunijas drošības policija “Kapo” publicējusi ikgadējo ziņojumu, kurā aprakstīti galvenie drošības izaicinājumi, ar kādiem valstij nācies saskarties pagājušajā gadā. “Atskatoties uz 2014. gadu, man ir jāatzīst, ka tas bija diezgan sarežģīts periods iestādes un mūsu valsts vēsturē,” ziņojuma ievadā norāda “Kapo” priekšnieks Arnolds Sinisalu, atzīmējot Krievijas radītos draudus gan Igaunijai, gan Eiropai.

Reklāma
Reklāma

Izlūki un ietekmes operācijas

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Igaunijas drošības policija raksta, ka pagājušajā gadā ārvalstu dienestiem lielākā interese bijusi par parlamenta vēlēšanām un valsts jaunās valdības izveides procesu, kā arī ārvalstu militāro vienību izvietošanu Igaunijas teritorijā un NATO un Eiropas Savienības pieņemtajiem lēmumiem aizsardzības un drošības jomā. Ziņojumā “Kapo” priekšnieks skaidro, ka notikumi Ukrainā ievērojami mainīja to, kā Igaunija un Eiropa izprot Krieviju. “Krievija ir mēģinājusi sašķelt NATO un ES partnerus, taču patiesībā pēc Padomju Savienības sabrukuma Rietumi ir izrādījuši ciešāku vienotību,” spriež Sinisalu.

Igaunijas drošības policija skaidro, ka, rietumvalstu un Krievijas savstarpējām attiecībām kļūstot vēsākām, intensīvākas kļūst spiegošanas operācijas. Pērn visā Eiropā Krievijas izlūkdienesti izvērsa agresīvas operācijas, par ko liecina fakts, ka no daudzām valstīm tika izraidīti Krievijas izlūkdienestu darbinieki, kuri savas aktivitātes izvērsa, uzdodoties par diplomātiem. Arī Igaunija neesot bijis izņēmums un izraidījusi vairākus Krievijas spiegus. Tiesa, konkrētu skaitu “Kapo” savā ziņojumā neatklāj. Krievijas izlūkdienestu aktivitātes galvenokārt bija vērstas pret politiķiem, ierēdņiem, diplomātiem, viedokļu līderiem, žurnālistiem, datorzinātniekiem un īpašo dienestu darbiniekiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Igaunijas drošības policijas analītiķi aicina atbildīgās amatpersonas pievērst uzmanību Krievijas “ietekmes operācijām”, kas kļuvušas par nopietnu draudu “visai Rietumu pasaulei”. “2014. gadā daudz tika runāts par hibrīdkaru – nemilitāru ietekmēšanu kā karadarbības instrumentu,” skaidro Igaunijas drošības policija. “Tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt Krievijas ietekmes operācijas un likvidēt tās radītos draudus.” Ziņojumā tiek uzsvērts tas, ka tieši informācija tiek izmantota kā ietekmes operāciju viens no galvenajiem instrumentiem. “Krievija izplata ziņojumus, kuru mērķis ir mainīt mērķ­auditorijas domāšanu. Krievijai ir bijuši daži panākumi šajā jomā, piemēram, Baltkrievija un Armēnija devusi priekšroku dalībai Krievijas un Kazahstānas veidotajā muitas savienībā. Taču, kad ietekmes operācijas un politiskie pasākumi vairs nav efektīvi, Krievija nevilcinās lietot tiešu militāro agresiju, kā mēs to redzējām Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā,” teikts “Kapo” ziņojumā.

Propaganda un tautiešu politika

“Kapo” ziņojumā arī brīdināts par Krievijas tautiešu politikas radītajiem riskiem valsts nacionālajai drošībai. “Krieviski runājošās sabiedrības daļas tiesību it kā aizsardzība bija un ir viens no iemesliem iebrukumam Ukrainā un Krimas aneksijai. Tāpat arī 2008. gadā Gruzijai tika uzbrukts, aizbildinoties ar Krievijas pilsoņu aizsardzību. Tieši tāpēc pret šo Krievijas veidoto stāstu mums jāizturas ar vislielāko nopietnību,” teikts ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Anatolijs Makarovs izteicies, ka pagājušajā gadā tieši Baltijas valstīs palielinājies “pretkrieviskais noskaņojums” un pieaugusi krieviski runājošo diskriminācija.

Turklāt, kā atzīmē “Kapo”, stāsti par krieviski runājošo tiesību it kā neievērošanu aktīvi tiek tiražēti arī krievu valodā iznākošajos Igaunijas laikrakstos un citos medijos. Tāpēc Igaunijas drošības policija brīdina par pērn oktobrī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darboties sākušajām interneta vietnēm “baltnews.ee”, “baltnews.lv” un “baltnews.lt”, kas saņem finansējumu no Krievijas un aktīvi izplata Kremļa propagandu. “Mājas lapas “baltnews.ee” darbību organizē Krievijas tautiešu politikas koordinācijas padomes loceklis un propagandas portāla “baltija.eu” vadītājs Aleksandrs Korņilovs. Šo projektu finansē Nīderlandē reģistrēts uzņēmums “Media Capital Holding BV” un kontrolē ar Krievijas valsts informācijas aģentūru “Rossija Segodnja” saistīti cilvēki,” norāda “Kapo”. Viens no “Baltnews” projekta dibinātājiem ir Eir­āzijas ekonomiskās kopienas institūta direktors Vladimirs Ļepehins, kurš koordinē dažādās informācijas operācijas Krievijas kaimiņvalstīs.

Igaunijas drošības policijas sagatavotajā ziņojumā arī norādīts uz to, ka Krievija savas agresīvās ārpolitikas attaisnošanā aktīvi izmanto vēstures propagandu. “Noklusējot Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas sadarbību no 1939. gada 23. augusta līdz 1941. gada 22. jūnijam un atzīstot pēc ­Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas īstenotās teritoriju aneksijas, Krievija izmanto uzbrukuma taktiku un apsūdz savas kaimiņvalstis nacismā,” norāda “Kapo”. “Nodēvējot Ukraiņu pretošanās armiju par fašistiem, Krievija nemitīgi mēģinājusi noniecināt arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cīņu par brīvību pēc Otrā pasaules kara un pretošanos padomju okupācijai.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.