Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. marts, 2014
Drukāt

Kas dos maizi vecumā? Eksperti piesardzīgi par drīzu pārticīgu dzīvi senioriem (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Eksperti visai piesardzīgi vērtē Latvijā strādājošo ienākumus un iespējas no tiem tuvākā nākotnē nodrošināt senioriem pārticīgu dzīvi.

Pensionāra budžets 
ar deficītu


“Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, nākotnē darbspējīgajiem būs jāuztur lielāks skaits pensionāru. Tas nozīmē, ka paaudžu solidaritātes principam jeb pensijas 1. līmenim būs daudz mazāka nozīme, ja vien strādājošajiem netiek uzlikti nesamērīgi augsti nodokļi. Nākotnes pensionāriem daudz svarīgākas ir kapitāla uzkrāšanas shēmas (pensiju 2. un 3. līmenis), kas var nodrošināt labākas vecumdienas. Šie uzkrājumi šodienas četrdesmitgadniekiem nākotnē var dot būtisku papildinājumu valsts 1. līmeņa pensijai,” prognozē SEB bankas sociālekonomikas eks­perts Edmunds Rudzītis.

Bankas “Citadele” šogad veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 63% Latvijas iedzīvotāju plāno paļauties tikai uz valsts nodrošināto pensiju un domā, ka no tās varēs izdzīvot. Taču aprēķini liecina, ka šādai paļāvībai nav pamata. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, četrdesmitgadnieks, kas šobrīd saņem minimālo algu, aizejot pensijā 2035. gadā, no pirmā un otrā pensiju līmeņa kopā saņems 158 eiro (111 latus), bet, ieguldot arī trešajā pensiju līmenī, – 185 eiro (130 latus). Vidējās algas pelnītājs attiecīgi 380 eiro (267 lati) un 444 eiro (312 lati).

Jau pagājušajā gadā naudas apjoms mēnesī vienai mājsaimniecībai, lai segtu visus izdevumus, bija 431 eiro (gada laikā izdevumi palielinājās par 32 eiro jeb 8%). Turklāt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pensionāru mājsaimniecībās ienākumu apjoms ir krietni mazāks, bet naudas summa, kas nepieciešama visu izdevumu segšanai (arī medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem) ir lielāka nekā citās Latvijas mājsaimniecībās. Piemēram, 2011. gadā šis budžeta deficīts bija 112 eiro. Lai varētu izdzīvot, apmēram desmitā daļa pensionāru turpina strādāt, daļai papildu peļņu dod īpašums, ko var izīrēt vai pārdot, bet liela daļa paļaujas uz pašvaldības vai bērnu palīdzību.

Piemēram, rīdziniekiem Almai un Valdim Kalniņiem, saliekot kopā abas pensijas, sanāk gandrīz 500 eiro. Varētu iztikt, ja vien nebūtu nekustamā īpašuma nodokļa par nelielo mājiņu un zemi – pāri par tūkstoš eiro gadā. Kur nu vēl dārgā gāzes apkure, kas katru mēnesi prasa simts eiro, un rēķini par ārstēšanos slimnīcā, kur sirmgalvji nonāk vismaz pāris reižu gadā. Ja dēls no Vācijas nesūtītu naudu, kas sedz vismaz daļu no izdevumiem, pensionāri jau sen būtu nonākuši parādu bedrē.

Arī Balvu pensionāru biedrības vadītājai Zinaīdai Loginai katrā biedrības sanāksmē gadās dzirdēt, ka seniori spēj savilkt galus kopā tikai ar bērnu atbalstu. “Vienai manai paziņai palīdz dēli – divi strādā Norvēģijā, viens Vācijā. Arī man pašai lielu atbalstu sniedza dēla no Īrijas sūtītā nauda,” atklāj pensionāre.

Eksperti iesaka 
krāt un strādāt


“Mani abi bērni, kas dzīvo un strādā Latvijā, balsta mani cik nu varēdami. Katru gadu pērk mājas apkurei skaidu briketes, atved pārtiku un, ja var, iedod arī kādu naudas pabalstu. Tā arī pasaka: “Tas tev zālēm!” Tikai pateicoties saviem bērniem, varu iztikt bez lielām raizēm. Ar to pensiju, kuru saņem pedagogs vai medicīnas māsa, iztikt ir ļoti grūti, it īpaši, ja dzīvo viens pats,” stāsta pensionēta skolotāja Lidija Babītē. Tāpat kā daudzi seniori, kas pensijā aizgāja līdz 1996. gadam, viņa papildus pie pensijas saņem arī piemaksu par darba stāžu, kas kopā veido viņas ikmēneša ienākumus – 165 latus jeb 235 eiro. Viņa uzskata, ka tāds sociālās apdrošināšanas modelis, kad valsts maksātās pensijas ir ļoti mazas vai vispār nepienākas, bet par veciem cilvēkiem gādā viņu bērni, pašos pamatos ir nepareizs, pat amorāls. “Bērniem nav jāuzņemas morālā atbildība par saviem vecākiem, jo viņiem taču ir savi bērni, kas jāvirza, jāskolo. Turklāt daudzi no viņiem ir strādājošie nabagi, jo, piemēram, būvniecībā algas ne vienmēr samaksā laikā, gadās dīkstāves, kad ienākumu nav,” domā pensionāre.

Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe uzskata, ka jāmainās vairākām paaudzēm, lai seniori varētu cerēt uz būtisku finansiālo atbalstu no savu bērnu puses. To nevar attiecināt uz tiem, kuri jau ir vai vēl grasās doties pensijā, jo, kā liecina novērojumi, bieži vien pensionārs ir tas, kas grūtos brīžos dalās savā pensijā ar bērniem un mazbērniem.

“Bērnus savā ziņā varētu uzskatīt par pensiju 4. līmeni, kurā jāiegulda būtiska nauda, lai varētu cerēt uz atbalstu nākotnē. Tomēr paļauties tikai uz bērnu atbalstu vecumdienās arī nebūtu īsti pareizi, jo viņu iespējas materiāli atbalstīt savus vecākus var nebūt nemaz tik spīdošas, tādēļ būtu prātīgi izmantot visu pensiju līmeņu piedāvātās iespējas,” domā E. Rudzītis. Viņš pieļauj iespēju, ka pēc laika pensiju sistēma varētu tikt reformēta, ieviešot pensiju aprēķinos papildu faktoru, tas ir, cik bērnus seniors ir izaudzinājis.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Andra Grīnfelde, kas veikusi pētījumu par pensionāru dzīves apstākļiem Latvijas reģionos, teic, ka krīze daudzās Eiropas valstīs likusi aktualizēt bērnu līdzatbildību par vecajiem cilvēkiem. Piemēram, Nīderlandē vairāk nekā trīs ceturtdaļas veco ļaužu bērnus uzskata par savas atbalsta sistēmas sastāvdaļu. Viņasprāt, arī Latvijā nepieciešams celt senioru vērtību un stiprināt starppaaudžu solidaritāti gan ģimenē, gan sabiedrībā. Viņa piekrīt arī ASV ekonomikas profesora Endrū Meisona atziņai, ka gados vecāki cilvēki var paļauties uz četriem nozīmīgiem ekonomiskās drošības avotiem – algota darba turpināšanu, sociālās drošības sistēmu, aktīviem, kas uzkrāti vai mantoti, kā arī uz ģimenes atbalstu. “Visiem šiem drošības avotiem ir jādarbojas vienlīdz labi. Tomēr es šobrīd pirmajā vietā lieku iespēju ilgāk palikt darba tirgū,” uzsver A. Grīnfelde.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Galvenā kontrole jāveic, lai lielās pensijas netiktu maksātas no visu kopīgiem uzkrājumiem, kā tas notiek pašreiz.

  2. VALSTĪ NEPIECIEŠAMS NO BEZDARBĪBAS PĀRIET UZ DARBĪBU – IEVIEST STINGRU KĀRTĪBU, KONTROLI

  3. noslēdz kontus, bet ar to piedziņa apstājas, viss norakstīts uz ģimenes locekļu vārda, tikmēr ļaunprātīgais nodokļu nemaksātājs sistemātiski šķerso robežu un strādā ārzemes, pelna un iztiek cepuri kuldams, vēl paprasa no valsts, no sabiedrības, jo citi muļ’;ki un viss ierēdņu tupuma , neizdarības dēļ, tādus jāaptur jau uz robežas, vienalga uz kuru pusi klejo, jāatņem darbības līdzekļi, jāiegūst kompensācija nenomāksātiem nodokļiem

  4. STRĀDĀ UN ĶER Atbildēt

    NEPŪT MIGLU – VID IERĒDŅI , FINANSU POLICIJA NESTRĀDĀ, TIKAI BAROJAS VALSTS MAIZĒ.
    NETIEK IZSKAUSTAS APLOKŠŅU ALGAS, NEGODĪGA KONKURENCE UN NEĶER NODOKĻU NEMAKSĀTĀJUS, AIZBILDINOTIES AR VISU KO, BET TIE IR VALSTS NOZIEDZNIEKI, VIENI KAS NESTRĀDĀ UN PIESEDZ, OTRI ĻAUNPRĀTĪGI EKONOMIKAS GRĀVĒJI.

  5. Valdības vainīgas, ka cilvēki bija un ir spiesti braukt svešumā, stādāt jebkuru darbu, lai izdzīvotu.

  6. Izlasiiju kaa pensionari stasta, kam beerni Vaacijaa, kam Norveeggijaa. Bet pensiju gan veelas sannemt no citu pensionaaru beerniem – no tiem kuri godiigi maksaa nodokllus Latvijaa.
    Grozies kaa gribi, bet, ja mums ar saviem nodoklliem nebuutu jaauztur emigranu vecaaki, paareejiem pensionaariem vareetu samaksaat krietni labaakas pensijas.

  7. 1. Daudzi neauglīgie pāri vecuma cenza un līdzekļu dēļ palika bez bērniem.
    2. Daudzkur pensionārus vēl aizvien neņem darbā.
    3. Bieži vien pensionārs vēl palīdz strādājošajiem bērniem.
    4. Pēdējais laiks ieviest progresīvo nodokli.
    5. Bērnu adoptēšana laikam ir pārāk sarežģīta visu nosacījumu dēļ. Proti, ja bērns piedzimtu nabadz’8igā ģimeē pašiem vecākiem neviens nekādus oteikumus jau iepriekš neizvirza, bet, lai adioptētu bērnu 1. vietā jau netiek skatīta cilvēciskā mīlestība, ko viņam varētu dot, un dzīves skola, strādātprasme, bet gan dzīvesapstākļi, kuru uzlabošaai vajadzīsg gan laiks, gan līdzekļi, bet gadi iet! Traki, ja adoptēt vēlas tikai 1 no pāra, bet otram jau ir kāda atvase no iepriekšējās laulības. Grūti.

  8. Par kādiem uzkrājumiem var runāt, ja arī strādājošiem nepietiek līdzekļu ko samaksāt par dzīvokli un normāli paēst. Paskatieties cik gadā valsts sev paņem no strādājošo algām un kur tā nauda paliek? Un priekš kam tas sociālais nodoklis vispār ir domāts, no tā tā pat nekāda labuma nav, to daļu arī varēja likt tajā 3.līmenī

  9. Zupas virtuves netastums pensionārus.

  10. quo vadis,Latvia? Atbildēt

    Tā krāšana ir tāda čābiska padarīšana – bankas bankrotē,atstājot noguldītājiem tukšus kontus…Plus vēl VALSTS APLAUPA sociālo budžetu- Kā piem.
    1) KALVĪŠA valdība uztaisīja ”treknos gadus””,nozogot pensionāru sakrāto soc.budžeta MILJARDU pamatbudžetā
    2) no soc budžeta sāka maksāt ”māmiņu algas” un citus neiekrātus maksājumus
    3) Pusmiljardu iegāza ”Parex’ā”
    4) Pie nepilniem 70 gadiem vidējā dzīves ilguma tiek rēķināts,ka pensionārs SAVU UZKRĀTO saņems 20!!!!!!gadus!!!!!!
    Ar kādu uzticību un ticību lai skatās savās vecumdienās ?!?!

  11. Varēja jau paskaidrot,kā no 320 eiro mēnesī,atlikt pensijai,izskolot bērnus un samaksāt rēķinus.

  12. Ja kāds domā ka sasniedzot pensijas vecumu un saņems bankās krātos līdzekļus var nākties smagi vilties cik jau pa šiem gadiem bankas nav bankrotējušas un ja cilvēks 30 gadus krās notiks kāda varas maiņa vai baonku krīzes vai karš kurš noteikti būs un visa krātā naudiņa būs tālu tālu un krājējs varēs sūkāt pirkstu,tā krāšana tai līmeņos dod labumu tikai bankām un tiem kas ir to īpašnieki šodien.Paskatiet kādus % viņi maksā ko par to varēs sakrāt un cik liela ir inflācija vai tiešām visi ir idiņi.

  13. Ko medicīnas māsa pa 45 darba gadiem varēja sakrāt? Visu mūžu praktiski minimāla alga un maksimālā atbildība un slodze.

  14. Pensionāriem čābiski,toties valsts izzadzējiem naudas kā spaļi! Varētu padalīties arī ar mums!

  15. Ir jau arī otrādi – senioriem bērni līdz pensijai apgādājami…
    Tad kāpēc valsts nevarēti pensionāriem arī maksāt,
    ja reiz bērni nodokļus visādos fondos tur valstij taču maksā?
    :(?

    Alternatīva – atceliet to soc. nodokli jau savlaicīgi, lai katrs zina jau uzreiz, kādā vērtē valstī pats šamā…
    Paši taču labāk zinās, kur un kā to naudu labāk apasaimniekot un valstij nevajadzēs vēl diži tērēties,
    komercbankām miljonus izgrūžot par pensijfondu apsaimniekošanu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+