Ekonomika
Nauda

Vai kolekcijas monētu izdošana Latvijas Bankas peļņas avots? 5

Foto – Shutterstock, Jāņa Gruzdiņa ilustrācija

Jau agrā rīta stundā izveidojusies rinda pie Latvijas Bankas (LB) kasēm signalizē, ka klajā nākusi jauna kolekcijas monēta. Parasti tās tiek izķertas vienā mirklī un tikpat zibenīgi parādās sludinājumu portālos jau par “tirgus cenu”. Spriežot gan pēc “LA” lasītāju atsauksmēm, gan pēc cilvēku reakcijas sociālajos tīklos, daudziem radies iespaids, ka īpašo monētu izdošana ir gandrīz vai vienīgais, ar ko aizņemta valsts centrālā banka.

LB neslēpj, ka lepojas ar kolekcijas un īpašo monētu izdošanu, taču vienlaikus norāda, ka tā ir vien skaistākā un cilvēkiem pamanāmākā bankas funkcija.

Kopš 1993. gada LB izlaidusi 98 lata un 19 eiro kolekcijas monētas (agrāk dēvētas par jubilejas monētām). Pērn izdotas septiņas, šogad plānotas sešas kolekcijas monētas. Kopš eiro ieviešanas LB izlaidusi arī sešas īpašās divu eiro monētas.

Latvijas Bankā kopumā strādā 540 darbinieki, no kuriem piecu pārziņā ir monētu izlaišana, izplatīšana un realizācija. Tiesa, viņi atbild ne tikai par kolekcijas un piemiņas, bet arī parasto apgrozības monētu izgatavošanas plānošanu un organizēšanu un citiem ar monētām saistītiem jautājumiem.

Strādā ar naudu un dod padomus

Ekonomists Arnis Sauka uzskata, ka LB galvenā problēma ir komunikācija, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, tik tiešām nezina, ka monētu izdošana nav vienīgais, ar ko nodarbojas banka, nezina, kāda ir tās loma un kā tā tiek finansēta. “Tā ir viena no spēcīgākajām analītiskajām kapacitātēm Latvijā saistībā ar ekonomiku, produktivitāti, efektivitāti, fiskālajiem un monetārajiem jautājumiem, kas pati sevi uztur. Taču mērķ­auditorija šai analītikai nav standarta Latvijas iedzīvotājs, bet gan politikas veidotāji un starptautiskās organizācijas,” skaidro ekonomists.

LB pārstāvis Jānis Silakalns atdzīst: “Savā starpā reizēm jokojam, ka mūsu nozīmību cilvēki saprastu vien tad, ja mēs kādu no savām funkcijām nepildītu.” Centrālā banka nodrošina, lai cilvēki varētu norēķināties gan ar skaidru, gan neskaidru naudu, lai bankām būtu pieejama visu Latvijas iedzīvotāju aktuālā kredītvēsture. Banka arī veic aizdomīgas naudas ekspertīzi, no apgrozības izņem viltotu un bojātu naudu, utilizē to. Vēl tā pārvalda Latvijas valsts stratēģiskās ārvalstu valūtu un zelta rezerves, kas ir galvenais bankas peļņas avots, veic makroekonomisko analīzi un sniedz konsultācijas valdībai, lemj par eirozonas monetāro politiku, uzskaita maksājumu bilances statistiku u. c. “No valsts budžeta LB netērē ne centa. Pārvaldot valsts naudu un ieguldot to uzticamos finanšu instrumentos, gūstam peļņu, par ko uzturam gan savas funkcijas, gan papildinām valsts budžetu,” akcentē LB valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Ne biznesa, bet kultūrvēstures projekts

LB pārstāvji vairākkārt uzsver, ka bankas uzdevums neesot ar monētu izdošanu pelnīt, bet gan nosegt ar to saistītos izdevumus. J. Blūms uzskata, ka numismāti uz monētām vairāk raugās kā uz biznesa projektu, Latvijas Banka – kā uz kultūrvēsturisko vērtību. “Arī monētu cenas banka nosaka nevis pēc biznesa kritērijiem, bet pēc tā, cik izmaksājusi to izveide,” saka Blūms. Visbiežāk monētu izdošanas bilance esot ar plusa zīmi. Izdevumus monētu izdošanā veido dārgmetāls, kalšana, dizaina izstrāde, mārketings.

Kolekcijas monētu reklamēšanai LB pamatā izmanto sociālos tīklus, kā arī tiešo mārketingu, un paralēli sadarbojas ar medijiem. Pērn informēšanas pasākumiem par monētām LB tērējusi virs 50 000 eiro, un bankā uzskata, ka šie līdzekļi pilnībā atgūti.

“5 – 7 monētas gadā nav daudz”

Lai gan kolekcijas monētas skaitās likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, tomēr LB pārstāvji atzīst, ka ir maz ticams, ka tās reāli nonāk apgrozībā, jo ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas, un galvenokārt uzskatāmas par suvenīru jeb mākslas darbu. Turklāt to nominālvērtība vienmēr atšķiras no patiesās vērtības. Jautāti, kālab tad vispār tās jāatzīst par naudu, bankas pārstāvji norāda, ka LB var izdot tikai maksāšanas līdzekļus, ar medaļu izdošanu varot nodarboties privāti uzņēmumi. Tā esot vispārpieņemta prakse daudzviet pasaulē, ka centrālā banka vai naudas spiestuve izdod kolekcijas monētas.

LB galvenais dizaina un mākslas eksperts Laimonis Šēnbergs noraida apgalvojumu, ka banka izdotu daudz kolekcijas monētu: “Ņemot vērā sabiedrības interesi, kāda ir par šīm monētām, 5 – 7 monētas gadā nav daudz. Citās valstīs aktivitāte ir līdzīga un pat lielāka.” Taisnība – piemēram, kaimiņos Lietuvā centrālā banka arīdzan ļoti aktīvi izlaiž kolekcijas monētas, bet Polijā gadā tās izdod pat vairākus desmitus. Tomēr ir valstis, kuras to dara ļoti rezervēti. Igaunija pēdējos gados izdod 1 – 2 īpašās monētas gadā, arī Dānija ļoti reti, bet Zviedrija pēdējo piemiņas monētu izdevusi vien 2010. gadā. Dažviet ar to nodarbojas monētu kaltuves, nevis valsts banka.

Galavārds pieder bankas valdei

Par īpašo naudaszīmju tapšanu un tirāžām lemj LB Monētu dizaina komisija, kuru veido LB darbinieki, mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki, bet galavārds pieder LB valdei. Patlaban šajā komisijā darbojas Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš, Sandra Krastiņa, Ramona Umblija, Kristaps Ģelzis un četri LB pārstāvji. Spriežot par mākslinieciskajiem sižetiem, komisija cenšas prognozēt, cik liels pieprasījums varētu būt konkrētas tēmas monētai. “Ja monēta veltīta kādam latviskam dižgaram, sižetam, tātad paredzam, ka pieprasījums būs pārsvarā lokāls. Ja uz monētas ir starptautiski zināms personāžs vai sižetiskā līnija, tirāža tiek noteikta lielāka, paredzot arī lielāku ārvalstu kolekcionāru interesi,” skaidro J. Blūms. Gadu gaitā komisijai izveidojusies zināma intuīcija, nosakot, kuras monētas varētu būt pieprasītākas. Piemēram, monētas, uz kurām attēlots krūšutēls, esot mazāk pieprasītas. Tomēr ne vienmēr pieprasījumu izdodas prognozēt. Piemēram, par 1991. gada barikāžu piemiņas monētu, kas tika izdota tās 15. gadskārtā, nebija cerētās intereses un tās pārdošanas cikls ieilga.

Ar idejām par iespējamajām monētu tēmām LB varot vērsties gan privātpersonas, gan organizācijas. Tā tas arī notiek – gadā LB saņemot vairākus desmitus ideju, kuras vērtē Monētu dizaina komisijā. Realizēti vairāki iestāžu priekšlikumi. Galvenais kritērijs – monētu sižetam jābūt saistītam ar Latvijas kultūru, vēsturi, nacionālajiem simboliem, norisēm, nozīmīgiem cilvēkiem vai notikumiem. Pēc pašu organizāciju ierosinājuma, piemēram, izdota Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Universitātei, Latvijas dzelzceļam, Latvijas ugunsdzēsējiem veltīta monēta.

Pērn pēc Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājuma tika izdota piecu eiro sudraba kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs”. Tā tika izlaista 3000 eksemplāru, turklāt puse no tām uzreiz nonāca LTRK rīcībā, kas izsauca lielu kolekcionāru un sabiedrības neapmierinātību. LB skaidro, ka piekritusi izdot monētu, nosakot tai minimālo tirāžu – 3000 monētu, un turklāt prasījusi garantēt, ka monētu pēc tās laišanas klajā izpirks, jo nevēlējās atbalstīt ideju, kas var radīt zaudējumus.

Iespēja nopirkt arī katram darbiniekam

Pirms monētu izdošanas tiekot apzināti arī iespējamie tirgotāji – ārvalstu un vietējie, un atsevišķas valsts un privātās ie­stādes par to, kāda būtu viņu interese par šādu monētu. Ar dažām iestādēm banka laikus slēdz līgumus par noteiktu monētu iegādi. Numismātikas produktu tirgotāji tās var iegādāties par vairumtirdzniecības cenām, ja iegādājas 10 un vairāk produktu. Pirms monētu izdošanas LB aptaujā arī savus darbiniekus, cik no viņiem vēlēsies iegādāties konkrētu monētu. Katrs darbinieks var nopirkt vienu konkrētā dizaina kolekcijas monētu par tieši tādu pašu cenu kā ikviens interesents, taču tikai daļa darbinieku izmantojot šo iespēju. Tas tiekot darīts tālab, lai neveidotu papildu rindas.

LB savulaik ieviesusi monētu iepriekšrezervēšanas sistēmu internetā, ar iespēju to pēcāk iegādāties konkrētā laikā, taču cilvēki sociālajos tīklos pauž neapmierinātību par tās tehnisko risinājumu, turklāt monētas tur izķerot pārdesmit sekunžu laikā. Bankas pārstāvis J. Blūms atzīst, ka monētu rezervēšanas sistēma nav ideāla, taču LB aktīvi strādājot pie interneta platformas attīstības, un šogad paredzēts, ka monētas būs iespējams arī nopirkt attālināti. Tiesa, to, cik ātrā laikā šādi tiek izpirktas pieejamās monētas, esot vien pašu pircēju ziņā. “Tāpat kā ar Dziesmu un deju svētku biļetēm – ar to jārēķinās, ka visi nedabūs, paspēs tikai ātrākie,” skaidro Blūms.

Starp retu un pieejamu

Monētu krājējs Edgars no Sējas novada vēstulē “LA” pauž neizpratni par to, ka jau tā ierobežoto tirāžu īpašās monētas ārpus kārtas var nopirkt bankas darbinieki, iestādes un uzņēmēji, tādējādi radot augsni pārpircējiem un spekulantiem.

LB valdes loceklis J. Blūms paskaidro: “Mums jāatrod balanss starp to, lai kolekcijas monēta būtu interesanta, reta un vērtīga, un to, lai tā vairumam gribētāju būtu pieejama. Tās nav pārtikas preces, ko pieražo tik, cik pieprasa.” Tirāža 4000 – 5000 apjomā kolekcionāru un plašākas sabiedrības intereses turot zināmā līdzsvarā. Turklāt visa numismātika balstoties uz ierobežotām tirāžām. Līdzko tirāža lielāka – interese mazinās.

Latvijā izdoto kolekcijas monētu tirāžas svārstās no 3000 līdz 7000. Atsevišķos izņēmuma gadījumos tiek izkalti līdz pat 10 000 īpašo monētu eksemplāri, bet visbiežākais metiens esot 5000. Piemiņas monētām šis skaitlis variē no 250 000 pirmajām īpašā dizaina viena lata monētām (stārķis, skudra) līdz miljona tirāžai lielākajai daļai pēdējo īpašā dizaina vienlatnieku un divu eiro piemiņas monētām.

Pilnu jubilejas latu kolekciju tirgo par 11 000 eiro 

Sludinājumu portālā “ss.lv” atrodu vairākus tirgoņus, kas pārdod plašas monētu kolekcijas par prāvām summām. Sazvanu Andri (uzvārdu atsakās izpaust), kurš piedāvā iegādāties pilnu Latvijas Bankas izlaisto latu jubilejas monētu kolekciju – kopumā 98 starptautiski sertificētas monētas par 11 000 eiro. Andris stāsta, ka ir monētu kolekcionārs, rūpīgi to krājis daudzu gadu garumā, pērkot gan bankā, gan no pārpircējiem. Lai gan kolekciju pārdot esot nedaudz žēl, taču finansiālu apsvērumu dēļ gatavs no tās šķirties. Nododot uzpirkšanas un tirdzniecības vietā, par šo kolekciju varētu saņemt 6000 eiro, taču Andris pamato, kāpēc prasa 11 000 eiro. Visas kolekcijas monētas sūtījis uz ASV, kur tās īpaša kompānija ievieto starptautiski sertificētos futrāļos. Andris piebilst, ka, vienkārši paņemot rokās kolekcijas monētu, tās vērtība krītas. Visa latu kolekcijas sertificēšana izmaksājusi ap 3000 eiro. Tā kā pārdota tiek visa kolekcija kopā, nevis atsevišķas monētas, interese no iespējamiem pircējiem esot niecīga. Vairāk zvanot tādi, kas cenšas pierunāt notirgot kādu monētu atsevišķi. Tagad Andris turpina vākt arī eiro monētas. Viņam nav iebildumu pret to, ka kolekcijas monētu tirāžas ir mazākas par pieprasījumu, jo uz to turas visa numismātika. Taču viņam nepatīk mākslīgā ažiotāža, ko LB rada, sākotnēji tirdzniecībā laižot tikai pusi tirāžas. “Visi stāv rindā, sūdzas, ka nevar nopirkt, bet pēc dažiem mēnešiem sāk tirgot otro daļu, kad daudzi jau pārpirkuši monētas ar uzcenojumu,” skaidro Andris.

LB paskaidro, ka pirms iepirkuma izsludināšanas par monētu kalšanu jāzina tās maksimālā tirāža. Nereti banka uzreiz visu metienu neizkaļot, lai redzētu, vai pēc monētām būs pieprasījums. Ja ir – piekaļ klāt atlikušo daļu. Kad maksimālā tirāža tiek izziņota, tā vairs nav maināma, jo tādējādi tiktu maldināti pircēji, kas monētu jau iegādājušies, – tirāža esot viens no monētas vērtības rādītājiem. Mazāk drīkstot izkalt, bet vairāk gan ne.

LA.lv