×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
14. janvāris, 2018
Drukāt

Kaujas lauks: Moldova (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Adrians Kandu

Moldovā pēdējos gados spēji pastiprinājusies ģeopolitiskā cīņa starp Rietumiem un Krievijas ietekmētiem strāvojumiem. Moldovas parlamenta priekšsēdētājs ADRIANS KANDU, kurš pārstāv proeiropeisko Demokrātu partiju, intervijā “LA” min piemērus, kā ikdienā izpaužas sabiedrības politiskā sašķeltība.

Moldovā valdībai un parlamentam raksturīgs proeiropeiskais virziens, bet prezidents Igors Dodons, kura pilnvaras apturējusi Moldovas Konstitucionālā tiesa, ir izteikti prokrieviskās pozīcijās. Kā tas ietekmē politiskās attiecības?

A. Kandu: Cenšamies būt korekti viens pret otru un nepieļaut institucionālu konfliktu. Viņu ievēlējusi tauta, bet tajā pašā laikā Moldova ir parlamentāra republika, kurā prezidentam ir ierobežotas pilnvaras. Mūsu valstī galvenie spēlētāji ir parlaments un valdība, kuri ir vērsti uz Rietumiem, bet prezidents ir prokrievisks. Mums bija nesaskaņas ar prezidentu, kad viņš divreiz atteicās apstiprināt amatā aizsardzības ministru. Procesā iejaucās Konstitucionālā tiesa un uzlika man šajā gadījumā prezidenta vietā izpildīt lēmumu. Abas puses – proeiropeiskā un prokrieviskā – gan mēģina sadzīvot.

Vai šīs nesaskaņas atspoguļo Moldovas sabiedrības identitāti?

Jā, jo valsts ir ģeopolitiski sašķelta. Kā proeiropeiska partija nevēlamies konfliktu ar Krieviju, bet gan attiecības, kuras balstītas uz savstarpēju cieņu – lai Krievija pret mums izturas līdzvērtīgi, nevis kā pret kādu otrās vai trešās šķiras valsti. Ja Dodons Krievijā saskata galveno partneri, tad mēs to redzam ES un ASV.

Kā jūs lūkojaties uz prezidenta Dodona paziņojumiem, ka Moldovai jātuvinās Eirāzijas savienībai?

Dodona paziņojumam nav satura, un tam nav tiesisku seku. Mēs esam izraidījuši Krievijas diplomātus, kuri mūsu valstī nerīkojas kā diplomāti. Krievijas vicepremjeru Dmitriju Rogozinu iekļāvām valstij nevēlamo personu sarak­stā. Krievijai šajos gadījumos nepalīdzēja, ka mums ir prokrievisks prezidents.

Kā lēmumu neielaist valstī Krievijas vicepremjeru vērtēja Moldovas iedzīvotāji?

Domāju, ka vairākums sabiedrības lēmumu atbalstīja, jo tas parādīja, ka mūsu iestādēs ievēro pašcieņu un ir gatavībā aizsargāt valsti. Citi uzskatīja, ka uzbrūkam Krievijai un ka tam būs sliktas sekas. Notikušais kārtējo reizi parādīja, ka mūsu sabiedrība ir polarizēta un tādēļ mums nevar būt vienprātība par dažādiem jautājumiem.

Moldovā valdība tiek kritizēta par to, ka reformas netiek ieviestas pietiekami raiti un iedzīvotāji tās nejūt. Kā plānojat risināt šo jautājumu?

Ar rūpēm un laiku. Jāatceras, ka reformas nevaram veikt vienas nakts laikā. Esam īstenojuši valdības reformu, samazinot ministru skaitu no 16 līdz deviņiem. Tāpat esam gandrīz par pusi samazinājuši ierēdņu skaitu. Tas ir nozīmīgi, jo atalgojuma fonds paliek tas pats, līdz ar to varam dubultot vai pat trīskāršot civildienesta ierēdņu algas, it sevišķi atbildīgākajos amatos. Mums pietrūkst kompetentu cilvēku, un mēs aicinām uz valsti atpakaļ moldāvus, kuri emigrējuši pat pirms 20 gadiem. Būtiska ir arī tieslietu sistēmas reforma, kuru tagad īstenojam.

Vai redzat risinājumu ieilgušajam Piedņestras konfliktam?

Tas nenotiks ātri, tādēļ soli pa solim jāvirzās, lai cilvēkiem varētu piedāvāt praktiskus risinājumus. Šajā ziņā augstu novērtējam EDSO formātā panāktās vienošanās ar Piedņestras pusi par telekomunikācijām, zemnieku īpašumiem, skolām un tiltu, kurš pēc 25 gadiem atkal tiks atvērts. Praktiski risinājumi palīdzēs veidot uzticību starp abām pusēm. Jo vairāk attīstīsim savu valsti, būsim aizvien pievilcīgāki ar savu dzīvesveidu cilvēkiem, kas dzīvo Piedņestrā.

Kādu apdraudējumu Moldovai rada Pie­dņestrā izvietotais Krievijas karaspēks?

Uzskatām, ka apmēram 2000 Krievijas karavīru Piedņestrā ir okupācijas spēki. Viņi rīko kopējas mācības ar Piedņestras tā saucamo armiju. Krievijas armijas vienības rada drošības riskus, jo tā ir nelegāla militārā klātbūtne, tāpat kā Krievijas armija Abhāzijā, Dienvidosetijā un Austrumu Ukrainā. Mēs cenšamies par Krievijas spēku nelegālo klātbūtni Pie­dņestrā runāt starptautiski un ceram, ka šis jautājums nonāks ANO redzeslokā.

No Krievijas puses ir pārkāptas starptautiskās tiesības. Mēs domājam nolīgt starptautisku juridisko firmu, lai aprēķinātu Krievijas klātbūtnes Piedņestrā zaudējumus 25 gadu laikā. Rēķins būs mērāms miljardos dolāru.

Bet vai Moldova ir apsvērusi arī iespēju aprēķināt padomju okupācijas laikā radītos zaudējumus un tos piedzīt tiesā no Krievijas?

Tas var būt jūtīgs jautājums. Moldovas sabiedrība tam vēl nav gatava, ņemot vērā iekšējās nesaskaņas. Mēs nevaram pilnīgi visā vainot padomju okupāciju. Tiesa gan, mūsu cilvēki arī cieta no deportācijām, bada un citiem noziegumiem, kurus veica komunistu varas iestādes. Varbūt kādreiz mēs izveidosim šādu komisiju, lai aprēķinātu reparācijas.

Rudenī Moldovā gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Kas paredzams?

Tajās notiks ģeopolitiskā cīņa starp Austrumiem un Rietumiem. Vienā pusē būs prokrieviskie spēki, bet otrā – uz Rietumiem vērstās partijas. Mēs sagaidām, ka moldāvi vairāk balsos par proeiropeiskiem politiskajiem spēkiem.

Mūsdienās bieži tiek lietots vārdu savienojums “Krievijas iejaukšanās”. Vai tā vērojama arī Moldovā?

Mēs jau redzam iejaukšanās pazīmes, piemēram, medijos. Gandrīz katru dienu Krievijas televīzijas kanāli rāda sižetus, kuri ir vērsti pret mūsu valdību, ASV, Rietumiem. Nesen Kišiņevā atvēra NATO sadarbības biroju – praktiski tas nozīmē vairāk Moldovas dialoga ar NATO par civilām misijām. Tomēr Krievijas televīzijas kanāli biroja atvēršanu pasniedza izteiktā viltus ziņu stilā – redz, Moldova kļūs par NATO dalībvalsti. Tā nav patiesība, jo mūsu valsts ir neitrāla. Krievijas kanāli prokrieviskus vēstījumus par Moldovu izplata kā pozitīvus. Valstī pieaugusi prokrieviski noskaņotu nevalstisko organizāciju darbība, kā arī vērojams izlūkošanas aktivitāšu pieaugums. Notiekošais parāda tendenci, ka nākotnē iejaukšanās valsts politiskajos procesos kļūs vēl intensīvāka. Lai mazinātu Krievijas ietekmi, ar likumu liksim nevalstiskajām organizācijām, kurām finansējums nāk no ārvalstīm, būt vairāk caurspīdīgām. Gaidāmajās parlamenta vēlēšanās par deputātiem varēs ievēlēt cilvēkus vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kas arī mazinās prokrievisko spēku ietekmi.

Cik aktīvi jūsu valstī politiskajā komunikācijā izmanto sociālos tīklus?

Galvenais informācijas avots mūsu valstī ir televīzija, kam seko interneta resursi un sociālie tīkli. Arī sociālo tīklu lietojumā varam saskatīt sabiedrības polarizāciju – puse sociālo tīklu lietotāju izmanto Rietumu “Facebook” un “Twitter”, bet otra puse – Krievijā tapušos “Vkontakte” un “Odnoklasniki”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Krievija ir liela, Krievija ir varena, Krievija ir stulba …

  2. d e k o l o n i z ā c i j u ! Atbildēt

    Maskavai jāatdod brīvība savām pašreizējām kolonijām (Baškīrijai, Čečenijai, Ingušetijai, Dagestānai, Čuvašijai, Kabardijai, u.t.t.), nevis jāmeklē jaunas. Nav vairs 19. gadsimts.

Draugiem Facebook Twitter Google+