Viesturs Silenieks: Zināšanas, ko iegūstam ar droniem, ir ļoti plašas 39
“Kas ir pozitīvais attiecībā uz droniem – tu nevari tik viegli nopirkt ieroci, vajag atļaujas, speciālu vietu, kur glabāt ieroci, un tā tālāk, bet tu vari aiziet un nopirkt dronu. Un, ja militāristi tev iemāca, ko tam dronam vajag likt klāt, tad principā tev vairs nevajag ieroci. Respektīvi, iegādāties un uzglabāt dronu ir salīdzinoši vieglāk, nekā ieroci,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Viesturs Silenieks, biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs.
“Iedomājies, ja mēs visus Latvijas cilvēkus nodrošinātu ar droniem, puikas un meitenes skolās mācētu lidot ar droniem, ko var mācīties simulatora programmā, kas aptuveni maksā 20 eiro, kontrolieris maksā dārgāk. Tas ir kā spēlēt datorspēles. Vecāki var bērniem nopirkt datorspēles, tad visdrīzāk var nopirkt arī dronu simulatoru. Skolās, Jaunsardzē un tā tālāk ir jāceļ šī spēja,” uzskata Silenieks.
Viņš norāda, ka šobrīd, protams, droni un to iespējas vairāk un plašāk tiek minēti militārā kontekstā, taču arī citās nozarēs dronu pielietojums ir gana daudzveidīgs.
“Dronus šobrīd izmanto lauksaimniecībā, izmanto kartogrāfijā, vides nozarēs. Latvijas valsts meži izmanto dronus, lai analizētu meža apauguma blīvumu, koksni un tā tālāk. Kaisa minerālmēslus, nosaka augsnes kvalitāti un sastāvu. To visu dara ar droniem. Tās zināšanas, ko iegūst ar droniem, nav tikai stāsta par to, ka ejam karot, tās ir ļoti plašas.
Teorētiski iedomājies, ja mēs divi miljoni tagad lidosim ar droniem – tas ir vājprāts no pretinieka viedokļa, tā ir milzīga atturēšanas spēja. Plus ja vēl militāristi ļoti labi māk ar tiem lietas darīt. Tāpēc tas ir virziens, kur ir jāiet,” turpina viņš.
Kā otru virzienu, kurā jāiet, Silenieks min pretdronu darbības.
“Ja esi viens ar dronu, bet tev pretī lido trīs droni, ko tad tu izdarīsi? Tas ir līdzīgi, ja viens ražo lodes, bet otrs bruņuvestes. Kad viņš cauršauj bruņuvesti, tad bruņuvestu ražotāji domā: “Nekas, es tūlīt izdomāšu jaunu!”. Tad viņi izdomā jaunu un labāku, tad tas otrs pakasa galvu un pēc brīža izdomā jaunu lodi, ar kuru var sašaut to jauno bruņuvesti. Tas ir tāds nepārtraukts process, kurā mums savukārt ir nepieciešami inženieri Latvijā. Un tas ir veids, kā viņus dabūt, skolās radīt spēju skolēnus iemācīt lidot ar droniem, radīt viņos interesi – izgudrot, skrūvēt, ķimerēties,” saka Silenieks.
