Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. septembris, 2014
Drukāt

Ķīlis: ignorēt PB ekspertu ieteikumus būtu bezatbildīgi (1)

LETALETA

Pasaules Bankas (PB) ekspertu piedāvājums reformām augstākās izglītības finansēšanā ir sabalansēts starp Latvijas augstākās izglītības un ekonomikas vajadzībām un tā ignorēšana būtu bezatbildīga, uzskata bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Sarunā ar aģentūru LETA Ķīlis norādīja, ka pašlaik nav saprotams, kāpēc izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) neieklausās ekspertu norādēs un turpina uzstāt uz valsts finansētu augstāko izglītību, kas pēc būtības nav iespējama.

PB ziņojums ir ļoti labs pamats, lai veiktu ilgi gaidītās pārmaiņas un reformas augstākās izglītības sektorā, uzsvēra Ķīlis, kurš, pildot ministra pienākumus, bija iestājies par nopietnu reformu nepieciešamību izglītības sektorā.

“Šādu pārmaiņu neveikšana ir politiska bezatbildība. Ja iepriekš varēja teikt, ka viss nav detalizēti izpētīts un pamatots, tad tagad tādi dati ir un tos var likt lietā,” norādīja Ķīlis, turpinot, ka nav skaidrs, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēkšņi sāk no tā atkāpties.

Ķīlis uzskata, ka minstināšanās un nedrošība galvenokārt skaidrojama ar politisko fonu un IZM vadību.

“Problemātiska un pat drusku šokējoša ir virkne Druvietes paziņojumu, kuriem nav saistības ar realitāti, ka Latvija virzās uz valsts apmaksātu augstāko izglītību, kas ir neiespējama situācija pasaulē vispār,” pauda Ķīlis. Viņš uzskata, ka vilcināšanās un reformu atlikšana neveicinās labvēlīgas pārmaiņas nozarē.

Bijušais ministrs pārliecināts, ka augstskolu sektors lielā mērā piekrīt PB piedāvājumam, līdz ar to augstskolas nevarētu būt tās, kuras pretotos PB ekspertu piedāvājumam, uzstājot uz reformu mīkstināšanu. Tādējādi vienīgais iegansts tam varētu būt problēmas IZM vadībā, uzskata Ķīlis.

Turklāt viņš atgādināja arī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas (V) atbalstu Ķīļa sākto reformu turpināšanai, kas liecina par “Vienotības” kopējo nostāju šajā jautājumā.

Neizprotama paliek arī Druvietes pozīcija par to, ka gaidāmās pārmaiņas nebūs lielas, jo piedāvātais reformu plāns paredz virkni nopietnu reformu, nevis “kosmētisko remontu”, uzsvēra Ķīlis.

PB piedāvā pilnībā mainīt to, kā valsts finansē augstāko izglītību, uzsverot nevis tikai apjomu, bet pašu metodi. Ķīlis ir pārliecināts, ka reformu rezultātā viss būs citādi – gan attiecībā pret mācību maksām, gan zinātniskā darba finansējumu, gan pedagoģiskā darba finansējumu. Reformu rezultātā cilvēki skatīsies uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un saistību ar darba tirgu.

PB ekspertu piedāvājums augstskolu finansēšanā ir viltīgs, uzskata Ķīlis. Tas paredz, ka augstskolas saņems finansējumu trijos veidos – viens ir pamatfinansējums par studentiem, otrs saistās ar augstskolas darba kvalitāti un sasniegumiem, bet trešais finansējums saistās ar augstskolas inovācijas spēju.

Tas nozīmē, ka augstskolas turpmāk nevarēs iztikt tikai ar studentu apmācīšanu, jo tādā veidā tiks izslēgta iespēja saņemt citu veidu finansējumu. Turklāt finansējuma apjoms, kas tiktu paredzēts tikai par studentiem, būtu nepietiekams, lai veiktu kvalitatīvu apmācību, tādā veidā mudinot augstskolas stiprināt pētniecisko sektoru. Tāpat naudu par studentiem varēs dabūt vienīgi tad, ja būs dati par absolventiem, kas līdz šim nav bijis.

Vēl PB uzskata, ka pašreizējā budžeta vietu sistēma, kurā trešdaļa studējošo saņem bezmaksas izglītību, bet divas trešdaļas maksā, nav taisnīga, ir nepareiza un tāpēc maināma. Viņi piedāvā to, lai visi līdzmaksātu, skaidroja Ķīlis, uzsverot, ka tieši šis ir IZM uztraukumu auglis, jo tas paredz, ka Latvijā pastāvošā kartība mainās uz pilnīgi jaunu.

Ķīlis uzskata, ka IZM paziņojumi par virzību uz valsts apmaksātu augstāko izglītību ir sevis mānīšana, jo cerēt uz papildu līdzekļiem pašreizējā situācijā nevajadzētu. Tāpēc tas, ka IZM izvēlējusies pirmo PB ekspertu piedāvāto scenāriju, kas paredz visstraujāko finansējuma kāpumu, būtu jāpārdomā, pauž Ķīlis. Viņš uzskata, ka cerēt uz pēkšņu finansējuma apjoma pieaugumu ir naivi.

“Ir jābūt piesardzīgākiem, jāskatās reālāk uz mērenākiem scenārijiem, domājot par to, ka valsts ar privātpersonām dala mācību maksas smagumu, valsts finansējumu koncentrējot uz kvalitātes kāpināšanu,” sacīja Ķīlis, norādot uz nepieciešamību apsvērt otru PB ekspertu izvirzīto scenāriju.

Ķīlis atkārtoti uzsvēra, ka nav nepieciešams mānīt sabiedrību par plānotu virzību uz apmaksātu augstāko izglītību – pārmaiņas ir nepieciešamas, un sektors tam ir gatavs.

Runājot par pašreizējās IZM vadības kapacitāti veikt nopietnas reformas, Ķīlis izteica lielas šaubas par to, vai Druviete ir spējīga tādas veikt.

“Druviete neko nevar reformēt, viņa var stāstīt tika to, ka viss ir labi, un tas, ko viņa darījusi līdz šim, neliecina par spēju veikt izmaiņas,” vērtēja Ķīlis. Tāpēc viņš uzskata, ka jābūt jaunam un izmaiņas veikt spējīgam cilvēkam. Pretējā gadījumā “izglītībā Latvijā nebūtu nekādu pārmaiņu, viss būtu tikai sliktāk”, uzsvēra Ķīlis.

Jau ziņots, ka PB eksperti prezentējuši galīgo ziņojumu par Latvijas augstākās izglītības finansēšanu, kurā līdzās esošās situācijas izvērtējumam piedāvāti arī reformu varianti.

Būtiskākais uzsvars likts uz finansējuma sadalījumu un kritērijiem. Eksperti pārliecināti, ka pašreizējais viendimensionālais modelis neveicina augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, tāpēc viņi piedāvā ieviest trīs pīlāru modeli, kur pirmais pīlārs paredz pamatfinansējumu studiju procesam un pētniecībai, otrais pīlārs – orientācija uz rezultātiem un sasniegumiem, savukārt trešais pīlārs – orientāciju uz inovācijām.

Eksperti uzsvēruši, ka piedāvātajām reformām jādarbojas kā pasākumu kopumam, kurā uzsvērta stabilitāte un balanss.

Viens no pasākumu kopumiem ir palielināt valsts finansējumu, vienlaicīgi fokusējoties uz rezultātiem, savukārt otrs pasākumu kopums orientētos uz valsts un privātā finansējuma kompleksu ar akcentu uz izglītības pieejamību.

Tika izstrādāti trīs iespējamie scenāriji, kas iekļauj iepriekš minētos trīs pīlārus, kā arī studiju maksu. Pirmais scenārijs paredz valsts finansējuma pieaugumu, otrais scenārijs – pašreizējā finansējuma līmeņa saglabāšanu, sedzot studentu skaita dēļ radušos zaudējumus, bet trešais scenārijs paredz finansējuma saglabāšanu pašreizējā līmenī, kas balstās uz studentu skaita samazinājumu.
Tomēr, neskatoties uz PB ekspertu ieteikumiem maksas studiju izmaksas sadalīt starp visiem studējošajiem, tādējādi vienlaicīgi kāpinot augstākajai izglītībai pieejamo finansējumu un samazinot studiju maksu, Druviete uzsvēra, ka budžeta vietas augstskolās tiks saglabātas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. IZRAĒLIEŠU DIASPORA ir gan ASV, gan Krievijā, gan Anglijā, gan Francijā, gan Vācijā, praktiski visur un visur tās pārstāvji ieņem visai ietekmīgu stāvokli sabiedrībā, viņiem ir pieejami šo valstu noslēpumi, jo līdz šim atstumt ebreju nozīmēja uzreiz bez maz vai holokaustu, taču tagad, kad pastāv Izraēla, bet ikviens ebrejs ir uzskatāms par tās diasporas pārstāvi, vajadzētu vērtēt, vai drīkst uzticēties cilvēkam, kurš dzīvo ar svešas valsts un nācijas interesēm sirdī.

Draugiem Facebook Twitter Google+