Pasaulē
Citur

Pekinas rokās ir spēcīgs pretdarbības ierocis – retzemju metāli0


Retzemju metālu ieguve raktuvē Dzjaņsi apgabalā Ķīnā.
Retzemju metālu ieguve raktuvē Dzjaņsi apgabalā Ķīnā.
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

ASV ieviešot arvien vairāk ierobežojumu tirdzniecībā ar Ķīnu, Pekinas rokās ir spēcīgs pretdarbības ierocis – retzemju metāli, bez kuru izmantošanas nav iedomājama mūsdienu augstā tehnoloģija.

Retzemju metāli dod iespēju izgatavot organiskās gaismas diodes, kas ir moderno viedtālruņu, televizoru, elektrisko automobiļu un citu ierīču aprīkojumā. ASV ir liegušas Ķīnas telekomunikāciju firmai “Huawei” izmantot jebkuras iekārtas, kurās lietotas ASV radītas tehnoloģijas.

ASV un Ķīnas tirdzniecības pretstāvei saasinoties, analītiķi pievērsuši uzmanību Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizītei reto metālu ieguves un apstrādes rūpnīcā.

Eksperti uzskata Sji apmeklējumu par mājienu, ka Pekina ir gatava dot ASV tehnoloģisku prettriecienu, ierobežojot vai pārtraucot retzemju metālu eksportu, atzīmē aģentūra AFP.

“Mums ir stingri jānodrošina tehnoloģisko jauninājumu stratēģiskā bāze, jāapgūst vairāk izšķiroši svarīgo tehnoloģiju un jāpārņem rūpnieciskās attīstības galvenās virsotnes,” apmeklējot retzemju metālu rūpnīcu, teica prezidents Sji, kuru citē Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Xinhua”.

“Retzemju metāli ir ne tikai svarīgs stratēģisks resurss, bet to krājumi arī nav atjaunojami,” piebilda Ķīnas prezidents, vairojot ekspertu minējumus par šo minerālu izmantošanu tirdzniecības strīdā ar ASV.

Analītiķi uzskata, ka Ķīna vēl nav izlēmusi, vai izmantot retzemju metālu eksporta apturēšanu kā politiska spiediena veidu.

Šo minerālu iztrūkums pasaules tirgū varētu pamudināt pētniekus meklēt to aizvietotājus un rast alternatīvus tehnoloģiskus risinājumus.

Ķīnas prezidenta Sji “inspekcijas vizīte” retzemju metālu rūpnīcā nebija sagadīšanās, bet iepriekš izplānots pasākums, intervijā AFP izteicies Singapūras Starptautisko studiju centra Ķīnas programmu koordinators Li Mindzjangs. “Šobrīd ir skaidrs, ka Ķīnas politiķi apsver iespēju izmantot retzemju metālu eksporta aizliegumu kā politisku ieroci pret ASV,” viņš teica.

Saistītie raksti

Ķīna ir pasaulē lielākā retzemju metālu ražotāja, kas piegādā vairāk nekā 95% šo minerālu pasaules tirgū. ASV importē no Ķīnas vairāk nekā 80% retzemju metālu. Šie minerāli nebija iekļauti Ķīnas eksporta preču sarakstā, kam ASV uzlika palielinātus muitas tarifus. “Ķīna varētu panākt gandrīz katras elektromobiļu, datoru, viedtālruņu un lidmašīnu būves rūpnīcas slēgšanu ārpus Ķīnas, ja tā izlemtu aizliegt retzemju metālu eksportu,” atzinis ASV eksperts Džeimss Kenedijs.

Pēc ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, pasaulē ir aptuveni 120 miljoni tonnu retzemju metālu krājumu, tajā skaitā 44 miljoni tonnu Ķīnā, 22 miljoni tonnu Brazīlijā un 18 miljoni tonnu Krievijā. Šo metālu ieguve ir saistīta ar ļoti augstu vides radioaktīvā piesārņojuma risku.

LA.lv