Ķīnas kosmosa kuģis pievienosies eksperimentālajai kosmosa stacijai 0
Ķīna vakar palaida kosmosa kuģi ar trim apkalpes locekļiem, kuriem orbītā ap Zemi paredzēts pavadīt divas nedēļas, veicot ilgāko Ķīnas astronautu lidojumu Visumā. Kosmosa kuģis “Šeņdžou-10” (“Dievišķais kuģis-10”) tika palaists no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī Ķīnas ziemeļrietumos.
Apkalpes locekļu vidū ir arī otrā Ķīnas astronaute sieviete – 33 gadus vecā Vana Japina. Viņa ir Ķīnas gaisa spēku majore ar 1600 stundu lidmašīnu pilotēšanas pieredzi. Kosmosa kuģim ceturtdien paredzēts pievienoties eksperimentālajai kosmosa stacijai “Tiaņgun-1” (“Debesu pils-1”) 335 kilometru augstumā virs Zemes. Lidojuma laikā astronauti veiks dažādus eksperimentus, pārbaudīs kosmosa stacijas sistēmas un vadīs mācību stundu studentiem uz Zemes.
Lepnums propagandas ietvaros
Kuģa palaišanu, kas tika paziņota jau iepriekš, varēja vērot Ķīnas televīzijas tiešraidē, kas liecina par Ķīnas varas iestāžu pārliecību, ka starts notiks bez kļūmēm. Kosmosa kuģa palaišanu klātienē vēroja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, kurš pirms starta novēlēja kosmonautiem veiksmi.
“Jūs esat ķīniešu tautas lepnums, un šī misija ir gan slavena, gan svēta,” prezidentu Sji citēja Ķīnas plašsaziņas līdzekļi. 2003. gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa kuģī 14 reizes apriņķoja Zemi.
Pērn jūnijā ķīniešu astronauti pirmo reizi manuālā režīmā veica sava pilotējamā kosmosa kuģa “Šeņdžou-9” saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju “Tiaņgun-1”, kas kosmosā tika nogādāta 2011. gada septembrī. Desmit gados Ķīnā veikti pieci pilotējamie lidojumi kosmosā, kur pabija astoņi astronauti, kurus pavadīja nacionālā lepnuma izpausmes kompartijas propagandas ietvaros. Daļa ķīniešu pauž izbrīnu, kāpēc valstij būtu jātērē tik daudz naudas, ja Ķīna joprojām ir attīstības valsts, kurai jārisina virkne daudz neatliekamāku problēmu, no pārtikas drošības un vides piesārņojuma līdz darba drošībai šahtās un citviet, atzīmē raidsabiedrība BBC. Pirms gada Ķīna pirmo reizi veica kosmosa kuģa savienošanu ar kosmosa stacijas moduli, lai pilnveidotu tehnoloģiju plašākas kosmosa stacijas izveidošanai, kur kosmonauti varētu uzturēties ilgāku laiku.
Ambiciozi plāni
Lai gan Ķīnas kosmosa apguves spējas atpaliek no ASV un Krievijas, tās ambiciozie plāni, kuru īstenošanai atvēlēta milzu nauda, paredz pirmās pastāvīgās Ķīnas kosmosa stacijas izveidošanu 2020. gadā. Šajā stacijā kosmonauti varētu dzīvot vairākus mēnešus līdzīgi kā Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), ko kopīgi izveidoja ASV, Krievija, Eiropas Savienība, Kanāda un Japāna.
Ķīna arī plāno cilvēka izkāpšanu uz Mēness, bet ne agrāk kā 2020. gadā. Lai gan Pekina apgalvo, ka tās kosmosa programmai ir miermīlīgi mērķi, ASV Aizsardzības ministrijas maijā publiskotajā ziņojumā uzsvērtas Ķīnas aktivitātes, lai neļautu tās sāncenšiem varbūtēja konflikta situācijā izmantot kosmosā izvietotas iekārtas.
Bažas par varbūtēju bruņošanās sacensību kosmosā pieauga, kad 2007. gada janvārī Ķīna uzspridzināja vienu no tās meteoroloģiskajiem pavadoņiem, no Zemes palaižot raķeti un izmētājot Visumā atlūzu kaudzi, atzīmē “Reuters”. Ķīnas inženieri atzīst, ka savā kosmosa programmā izmanto arī Krievijas un ASV pieredzi, kas principā dara iespējamu sadarbību un kopīgus lidojumus kosmosā, ja ne politiskā sāncensība. Iepriekšējais paziņojums par Ķīnas kosmosa kuģa gaidāmo palaišanu, televīzijas tiešraide un ārzemju žurnālistu klātbūtne Gobi kosmodromā liecina par slepenības mazināšanos ap Ķīnas kosmosa programmu.
