Ķiplociņš, citrons un humors 0
Mūsu lasītājiem jautāju, kas viņiem palīdz uzturēt veselību un možumu ziemas dienās, kad dabiskās gaismas un saules ir tik maz.
Tekla Bojāre Jaunmārupē: “Vairāk vajag smaidīt, saskatīt labo! Es mēģinu mazināt arī jaunajiem saspringumu un stresu jokojot, bet jūtu, ka dažreiz viņi to nesaprot… Viņiem bail, ka visu nepaspēs, un skrien pa galvu, pa kaklu. Nupat atslēgas aizmirsa. Bija jābrauc atpakaļ. Bet ko pazaudētu, ja piecas minūtes ilgāk mājās aizkavētos? Tagad ziemā ēdienam cenšos pielikt vairāk ķiplociņu. Ēdam daudz burkānu, kāpostu, biešu. Bez svaigām dzērveņogām neiztieku, arī gatavojot rasolu. Mājās savārīts arī daudz melleņu un brūkleņu. Bet galvenais – nezaudēt optimismu un aktīvi kustēties, es eju uz aerobikas nodarbībām baseinā senioru grupā, uz fizioterapiju, nūjoju, braucu ar riteni.”
Indulis Dambergs Saukā: “Šajā siltajā un lietainajā ziemā vairāk dzīvoju pa māju, jo ledus nav – uz zemledus makšķerēšanu netieku. Gatavoju skaliņus iekuram sev un kaimiņienēm, lasu “Latvijas Avīzi”, skatos televīziju. Izeju cilvēkos, jo jākustas, nedrīkst palikt četrās sienās. Vasarā rosos mazdārziņā, bet ziemā izaudzētais jānoēd. Mazāk lietoju gaļu. Burkās salikti gurķi un tomāti, rīvēju burkānus, apēdu līdz 10 āboliem dienā. Tā ir mana veselības recepte. Un vēl optimisms – nedrīkst nokārt degunu.”
Rūta Kroģere, pensionēta agronome: “Man ļoti palīdz klasiskā mūzika. Sevišķi tuvs ir Frederiks Šopens un Džuzepe Verdi, Andrea Bočelli un mūsu Elīna Garanča. Uzlieku ierakstus un šuju. Pasaule šķiet krāsaināka un aizmirstas muguras sāpes. Man ļoti paveicies ar trim bērniem un pieciem mazbērniem, kuri visi dzīvo Latvijā un ar kuriem man ir brīnišķīgas attiecības. Vēl es gaidu pavasari un darbošanos savā dārzā, kur zied un zaļo no agra, agra pavasara līdz vēlam rudenim. Jau var sākt šķirot sēklas, un pirmās no tām jau drīz varēs sēt kastītēs.”
Juris, 86 gadi: “Esmu praktiski uz gultas. No dzīvokļa ārā netieku, un vienīgā mana saite ar ārpasauli ir kopēja un bērni, kas atbrauc pāris reižu mēnesī. Vienīgais prieks – vērot debesis pa logu. Cenšos gan mazāk par savām slimībām stāstīt jaunajiem, bet laikam neizdodas… Esmu vecs, nīgrs vecis, bet man bijusi gara, bagāta un intensīva dzīve, par ko nesūdzos. Vienīgi žēl, ka mazbērni atcerēsies mani tādu kā tagad, nevis tādu, kāds biju savos spēka gados.”
Biruta Bēte Rīgā: “Man palaimējies, ka ir optimistisks raksturs un neesmu no ņaudētājām, kurām gan naudas vienmēr par maz, gan visur sāp. Arī es nebūt nepeldos naudā, bet arī nemir-stu badā. Man patīk teiciens – dzīve ir pārāk īsa, lai justos nelaimīgs. Ļoti daudz cilvēks var darīt arī pats, lai būtu interesanti. Es šuju, kopju dārzu, man ir kaķis, vēl arvien dažkārt vadu ekskursijas, uzņemu ciemiņus un eju ciemos, apmeklēju teātri. Man nesanāk karbonādēm, bet arī dārzeņu zupa no cūku kauliņiem ir ļoti garšīga. Biezeņzupa no lašu galvām ir vienkārši lieliska. Ja cilvēks ir sirsnīgs un draudzīgs, viņam arī veicas un viņš arī izskatās labāk par kurnētāju. Man nav kādas īpašas veselības receptes – tikai ķiplociņš, citrons un humors.”
Uzziņa
* Lai novērotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību un prognozētu epidēmiskā procesa attīstību, Latvijā ilgus gadus tiek veikts gripas un AAEI monitorings. Monitorings sākas katru gadu oktobra beigās un turpinās līdz maija vidum.
* 2014. gada pirmajā nedēļā salīdzinājumā ar 2013. gada pēdējo nedēļu saslimšana ar AAEI nedaudz palielinājusies Valmierā, Jūrmalā, Ventspilī un Liepājā. Gripa pagaidām nav konstatēta.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra informācijas
