Kultūra
Kultūrpolitika

KM Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūrā ieguldīs 9,4 miljonus eiro0


Rīgas Horeogrāfijas un Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola.
Rīgas Horeogrāfijas un Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola.
Foto – Leta

Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Nacionālā Mākslu vidusskola infrastruktūras uzlabošanā Kultūras ministrija (KM) līdz 2022. gadam plāno ieguldīt 9 404 536 eiro.

Neatliekami veicamu darbu īstenošanai skolā aizvadītajos gados piešķirti teju 600 000 eiro; pērn no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem papildus vairāk nekā 100 000 eiro.

Lai sekmētu starptautiskā finansējuma piesaisti kultūrizglītībai un efektivizētu kultūrizglītības iestāžu ēku kompleksa Rīgā, Kalnciema ielā 10/12 apsaimniekošanu, KM 2017.gadā Nacionālajā Mākslu vidusskolā apvienoja 4 kultūrizglītības iestādes: Rīgas Doma kora skolu, Jaņa Rozentāla Mākslas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. Profesionālās izglītības kompetenču centra statuss ļauj skolai piesaistīt ES fondu finansējumu.

KM piesaistītais ES fondu un valsts budžeta finansējums 9 404 536 eiro apmērā tiks ieguldīts Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras uzlabošanā –tiks pārbūvēts skolas vispārizglītojošo ēku korpuss un sporta zāle Kalnciema ielā. Pēc remontdarbu pabeigšanas uz jaunām telpām Slokas ielas 52a un 52b namos pārcelsies Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi. ES fondu un valsts budžeta finansējuma rezultātā uzlabotās telpas varēs izmantot visu Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienību – mūzikas dejas un mākslas – profila audzēkņi.

“Nacionālā Mākslu vidusskola ir Latvijas jauno izcilību kalve, tādēļ tās infrastruktūras atjaunošana ir neatliekama. Tuvāko gadu laikā esam atraduši ievērojamas investīciju iespējas, un, ņemot vērā apzinātās vajadzības, pie tā Kultūras ministrijai prioritāri būs jāstrādā arī turpmākajos gados. Esam panākuši atsevišķa punkta iekļaušanu jaunajā valdības deklarācijā, paredzot visaptverošu skolas infrastruktūras modernizācijas pabeigšanu, tomēr konkrēts finansējuma piešķīrums būs atkarīgs no valsts budžeta veidošanā panāktajiem kompromisiem un turpmākā ES fondu plānošanas darba. Vienlaikus ir uzteicama skolas atbalsta biedrības aktīvā darbība, piesaistot arī sabiedrības atbalstu skolas Lielās zāles atjaunošanai,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde.

Tiekoties KM valsts sekretārei Dacei Vilsonei un Nacionālās Mākslu vidusskolas direktoram Jānim Ziņģītim, skolas struktūrvienību vadītājiem un vecāku padomes pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par turpmāk veicamajiem darbiem skolas Lielās zāles atjaunošanā. Skolas vadība 2019. gadā apņēmusies izstrādāt Lielās zāles atjaunošanas darbu programmu un piesaistīt arhitektu projekta izstrādei, lai precīzi būtu zināms nepieciešamais finansējuma apjoms atjaunošanas darbu veikšanai turpmākajos gados.

Pērn KM Nacionālās Mākslu vidusskolas struktūrvienības Emīla Dārziņa mūzikas skola ēkas kāpņu telpu remontam un struktūrvienības Rīgas Horeogrāfijas skola ēkas fasādes dekoratīvā apšuvuma un siltumizolācijas atjaunošanai, ar to saistīto darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja 104 431 eiro. Iepriekšējos 2 gados neatliekami veicamu skolas infrastruktūras sakārtošanas darbu veikšanai piešķirti 594 579 eiro.

Šobrīd kultūrizglītības sistēmā ir izveidoti 5 profesionālās izglītības kompetenču centri. Divi no tiem Rīgā – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola un Nacionālā Mākslu vidusskola, kurā kā atsevišķas struktūrvienības apvienojušās Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla mākslas skola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas skola. Trīs profesionālās izglītības kompetences centri izveidoti reģionos – Ventspils Mūzikas vidusskola un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kurā kā divas atsevišķas struktūrvienības apvienojušās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, kā arī Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola”.

Profesionālās vidējās kultūrizglītības tīkla attīstības koncepcija paredz veicināt izcilību veidošanu un konkurētspēju kultūrizglītībā, kā arī stiprināt mākslas un mūzikas vidusskolas Latvijas reģionos. PIKC statusa būtība ir profesionālās izglītības izcilības nostiprināšana un turpmāka attīstība. Kultūrizglītības kompetences centri ir izglītības iestādes, kas papildu kvalitatīvam izglītības procesam nodrošina metodisko darbību, mācību līdzekļu izveidi, tālākizglītību, veicina audzēkņu un pedagogu līdzdalību nacionālos un starptautiskos pasākumos, kā arī stiprina saikni ar nākamajiem darba devējiem un darba vidi.

LA.lv