Mobilā versija
+1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
14. oktobris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Ko mēs gaidām? (5)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Ka dzīvē viss kaut kā nokārtosies – uzsūksies kā sasitums vai nomainīsies kā vecā āda. Brīnumi taču notiek, un mēs pārlēksim pāri katrs savai un gan jau arī mūsu kopējai bedrei. Bet ir bedrītes un bedres. Par spīti oficiālajam optimismam, tik daudzās lietās ir ieslīdēts bedrē, kuru nevar pārlēkt, no kuras neviens ārā nevelk, no tās var vienīgi izrāpties, ilgi un smagi strādājot katram ar sevi, nevis cīnoties ar citiem.

Mums šķita – pietiks ar to atmodu, ko piedzīvojām pirms divdesmit pieciem gadiem. Nepietika, tagad mēs ilgojamies pēc nākamās. Bet, lai cik tas būtu skumji, jauna atmoda nav iespējama bez zināmas atkrišanas atpakaļ. Mēs visu laiku mēģinājām sev iestāstīt, ka ejam tikai uz priekšu. Ir laiks atzīt, ka, dzenoties pēc starptautiskās atzinības un savu ambīciju dēļ, daudz kas no vēlamā ir uzdots par esošu, tātad melots.

Ko mēs gaidām, starta šāvienu kādā noteiktā datumā? Tāda nebūs. Tāds katra dzīvē notiek individuāli. Par to var kalpot piedzīvotā neveiksme, slimība, nopietna saruna vai grāmata, kura, Dievs vien zina, kāpēc, nonāk tavās rokās. Tu lasi un jūti, kā čirkst ierūsējušās smadzenes. Nav brīnums – savu ir darījuši gadi, pieradums nedomāt (lai domā zirgs, tam lielāka galva), dzīves vienkāršota uztvere, pakļaušanās valdošajam viedoklim un vienkārši slinkums. Tu lasi un jūti – vaļā veras ilgi nevirinātas durvis un vārti. Izrādās, prāts ir jātīra un jālabo tāpat kā zobi.

Mūsdienu garīgie domātāji Kens Vilbers un Ričards Rors, kuru darbi ir tulkoti arī latviski, jau krietnu laiku runā par paradigmas maiņu. Kas tā tāda un ko tā ēd? Tas ir noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums. Mēs baidāmies to mainīt, jo esam pieraduma vergi. Jaunais vienmēr uzņem sevī kaut ko no vecā, var arī teikt – to pārstrādā. Paradigmas maiņu dabā uzskatāmi rāda gadalaiki – pavasaris aizmetas jau rudenī, kad rudens vētras nolauž nokaltušos zarus un noplēš vecās lapas. Ejot sevis izzināšanas un apzināšanās ceļu, pavisam citādā gaismā parādās arī citi cilvēki un visa pasaule. Ko mēs vēl gaidām?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Līces kundzes paaudze laika posmā no 1962. līdz 1992. gadam paveica grandiozas lietas, taču, ak, vai –
    ar lielu, lielu atkritienu atpakaļ:
    ” …. Savā [D.Beitnere-LaGalla] pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības. ” Paldies globalizācijai (Delfi.lv)

  2. Cilvēku raksturojumā efektīvs kritērijs ir par lasīto literatūru. Tā pamatā ir princips: „Pasaki, ko tu lasi, un es pateikšu, kas tu esi.” Kāda latviešu pelēka dāma, kura presē regulāri sentimentāli un sekli īd par vietējo zagļu un stulbeņu cilti, nupat ir sevi pilnīgi nevērtīgi atklājusi lasītās literatūras izvēlē un savu riebīgo izvēli piedāvā arī pārējiem pamuļķajiem latviešiem. Viņa rekomendējoši īd par „mūsdienu garīgajiem domātājiem Kensu Vilberu un Ričardu Roru”, kuru darbi esot tulkoti arī latviešu valodā. Kas ir šie Rietumu kungi, kurus pelēkā dāma iesaka gaišajiem un zinātkārajiem latviešiem? Abi kungi ir tipiski Rietumu intelektuālie pederasti – šarlatāni, ezotērisku puņķu izplatītāji. Tādējādi pelēkā dāma latviešu ūdensgalvām iesaka garīgās kroplības, kuras nekādā gadījumā nevar latviešus vest pie prāta un normālām zināšanām. Pelēkā dāma vēlas, lai latvieši arī turpmāk paliktu garīgie kropļi, pārtiekot no Rietumu atkritumiem. Protams, latviešu vispārējā neattīstība tik griezīgi neturpinātos, ja pelēkā dāma būtu vienīgā kroplību propagandētāja. Latviešiem netrūkst arī citu viepļu. Viņi savā aprobežotībā neapdomīgi rūpējās par cilts brāļu un cilts māsu garīgā pagrimuma saglabāšanos. Kensa Vilberta grāmatu “Visaptverošā teorija” izdošanai rekomendēja Andris Buiķis un latviešu luteriskās draudzes mācītājs Juris Rubenis. Tātad ieteikuši latviešu slaveni vīri – pazīstamais vietējais šarlatāns un vietējās valdošās kliķes galma vieplis – trulo latviešu garīgais tēvs, kurš savā deģenerāta prātā aizstāv pat homoseksuālismu un pelna naudu ar rakstiskiem smērējumiem par seksu.

    • Nu gudrs kritiķis! Tikai,ja jau viss nosauktais – teorijas,grāmatas u.c.- ir totāls brāķis Okšķera skatījumā, tad kur ir KONSTRUKTĪVI ieteikumi. lai izbristu no šī maldu purva? Šitā iznīcinoši izrakstīties var katrs,bet tas būs bez jēgas,ja nepateiks, kā tad ir pareizi.

    • Par to garīgo kroplību,pilnīgi pareizi!!! Tikai,tu okšķeri,nepamanīji,ka tu raksturo pats sevi.Taču esmu pārliecināta,ka tik kroplu okšķeru mums nav sevišķi daudz.

  3. Man šķiet, ka Latvija ir ne tikai izzagta, bet arī prihvatizēta kā valsts.Tagad atliek vien turpināt tautas izdzīšanu/izmirdināšanu, un tad KĀDS varēs pārdot to pleķīti (kas salīdzinājumā ar lielvalstīm tieši tā uz kartes izskatās), un naudu sabāzt savās ka … savos ārvalstu kontos. Nezinu, kas tas KĀDS tāds/i ir, bet tāds neprāta plāns nu jau ir skaidri iezīmējies. Drīz jau privāts būs pilnīgi VISS, un valstij nepiederēs NEKAS, jo tādas institūcijas vienkārši nebūs. Īpašnieki un kapitāldaļu turētāji varēs oficiāli vadīt valsti ar saviem “likumiem”, neapgrūtinot sabiedrību ar butaforiskām vēlēšanām.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+