Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. septembris, 2012
Drukāt

Krievijā aug etniskā un reliģiskā spriedze

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Cienīta reliģiskā vadoņa nesenā slepkavība Dagestānā un teroristu uzbrukums musulmaņu garīdzniekiem Kazaņā liecina par etniskās un reliģiskās spriedzes pieaugumu musulmaņu apdzīvotajos apgabalos Krievijā. 


 

Uzspridzina mieru Dagestānā

Pēc šiem notikumiem Krievijas federālās varas iestādes sāka kampaņu pret vahabītiem – islāma radikālā virziena piekritējiem, kas prasa atgriešanos pie islāma mācības saknēm.

Vahabītu rīkotie terora akti Ziemeļkaukāzā pamudinājuši Krievijas Federālo drošības dienestu apsvērt plānus musulmaņu stingrākai vispārējai pārraudzībai. Vārda pēc reformēto iekšlietu karaspēka vienību birokrātiskā centība pildīt Kremļa rīkojumus var nodarīt vairāk ļaunuma nekā teroristu grupējumi, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Analītiķi atzīmē, ka lokālās sadursmēs var iesaistīties islāma radikāļi, vairojot konflikta potenciālo bīstamību. Kremļa ieceltais Dagestānas vadonis Magomedsalams Magomedovs aicinājis izveidot pašaizsardzības vienības, kurās apvienotos jauni cilvēki, kas ir gatavi darboties Iekšlietu ministrijas vadībā, lai gādātu par vietējo drošību. Dagestānas amatpersonas ierosinājušas, lai pašaizsardzības grupās darbotos tā dēvētie muridi, kas par savu garīgo skolotāju uzskata nesen nogalināto musulmaņu garīdznieku 74 gadus veco šeihu Saidu Atsajevu, kurš tika uzskatīts par mērenas ievirzes islāmistu. Atsajevs, kas vairākkārt izteicies pret vardarbību un palīdzējis panākt izlīgumu starp radikālo salafistu grupējumu un islāmistu pamatatzaru, pirms nedēļas gāja bojā teroraktā, ko veica islāmticību pieņēmusi etniska krieviete, kura bija radniecīgās attiecībās ar islāma kaujiniekiem. Pašnāvnieces sarīkotajā sprādzienā gāja bojā vēl seši cilvēki.

 

“Dagestānā uzspridzināts šeihs un miers,” rakstīja avīze “Komersant”. Sprādziens notika dienā, kad Tatarstānā bija ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, aicinot uz reliģisku un etnisku saskaņu, lai vērstos pret ekstrēmismu, atzīmē aģentūra “Reuters”.

 

Dagestānā cienītā šeiha Atsajeva nogalināšana izraisīja vietējā sabiedrībā īpašu viļņošanos, lai gan terorakti šajā Ziemeļkaukāza apgabalā, kas robežojas ar Čečeniju, notiek gandrīz ik dienu.

 

Pretstāve Tatarstānā

Savulaik Putins ieguva popularitāti, premjerministra amatā sākot otro karu pret čečenu separātistiem 1999. gadā, un drīz kļuva par prezidentu pēc Borisa Jeļcina atkāpšanās. Tolaik Putins solīja “žmiegt teroristus atejā”, bet tagad cenšas aizkavēt kareivīgā islāma izplatību no Ziemeļkaukāza uz citiem Krievijas apgabaliem ar lielu musulmaņu skaitu. “Mēs nevienam neļausim saraut mūsu valsti gabalos, izmantojot etniskās un reliģiskās atšķirības,” uzturoties Tatarstānā, paziņoja Putins. Analītiķi atzīmē, ka Tatarstānas Republika, ko ilgus gadus vadīja Mintimers Šaimijevs, bija izkaulējusi daudz privilēģiju no Kremļa, izvairoties no etniskajiem un reliģiskajiem konfliktiem. Kremļa izraisītais asiņainais konflikts Čečenijā vairoja islāma radikāļu atbalstītāju skaitu arī citos musulmaņu apdzīvotos Krievijas apgabalos.

 

Pateicoties naftas ieguvei un rūpniecības uzņēmumiem, Tatarstāna dod lielāku pienesumu Krievijas federālajā budžetā nekā saņem no tā, atšķirībā no subsidētajiem Ziemeļkaukāza apgabaliem, tāpēc Maskava ir ieinteresēta stabilitātes saglabāšanā Tatarstānā.

 

Analītiķi uzskata, ka Tatarstānā nesen pieņemtie likumi pret radikālā islāma atzariem salafismu un vahabismu var veicināt stāvokļa destabilizāciju un islāma kaujinieku aktivizēšanos, kā tas noticis Dagestānā.

Kremļa izveidotā starpetnisko attiecību padome ir neefektīva un ceremoniāla iestāde, kas nāk klajā ar deklaratīviem paziņojumiem, taču neiesaka problēmu risināšanas veidus, uzskata Kārnegi fonda Maskavas centra pētnieks Nikolajs Petrovs. Kremļa un Krievijas musulmaņu apdzīvoto apgabalu attiecībās, šķiet, beidzas mierīga līdzāspastāvēšana, raksta žurnāls “The Economist”.

 

Kazaki pārrauga robežas

Pirms mēneša Krasnodaras novada tiesībsargāšanas iestāžu vadītāju apspriedē gubernators Aleksandrs Tkačovs aicinājis vietējos kazakus kontrolēt migrantus no Ziemeļkaukāza, izraisot kritiskus komentārus par “ekstrēmistiskiem paziņojumiem”.

 

Savulaik kazaku militarizētie grupējumi pārraudzīja Krievijas impērijas robežas valsts dienvidos un dedzīgi aizstāvēja monarhiju Krievijas pilsoņu karā, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”. Par sīvo pretošanos sarkanajai armijai kazaki tika masveidā represēti.

 

Kazaku organizācijas un tradīcijas tika atjaunotas pēc padomijas sabrukuma. Netieši atgādinot par kazaku lomu impērijas robežu sardzē, gubernators Tkačovs policijas vadības apspriedē paziņoja, ka “mums jāveic stingri pasākumi (pret migrantiem no Kaukāza), jāievieš kārtība un jāpārbauda dokumenti”, raksta “MT”. Gubernatora administrācijas pārstāvis izteicies, ka kārtības sargu vienība, kurā būs tūkstotis kazaku, tiks izveidota līdz septembrim un būšot neapbruņota. Kazaku vienības virsniekiem paredzēta 25 000 rubļu (500 latu) mēnešalga.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+