Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. marts, 2012
Drukāt

Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas

krievija2

Krievijā šodien, 4.martā, notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, gandrīz droši, uzvarēs pašreizējais premjerministrs Vladimirs Putins, atgriežoties Kremlī jau uz trešo pilnvaru termiņu.

Par 59 gadus vecā bijušā VDK virsnieka uzvaru, šķiet, nešaubās vairs neviens. Valsts organizētās aptaujas liecina, ka jau pirmajā vēlēšanu kārtā Putins saņems 60% balsu, kamēr par viņa tuvāko sāncensi – komunistu līderi Genādiju Zjuganovu – gatavojas balsot tikai 15% vēlētāju. Par trešo vietu nāksies cīnīties miljardierim Mihailam Prohorovam un skandalozajam populistam Vladimiram Žirinovskim, kamēr bijušais parlamenta augšpalātas spīkers Sergejs Mironovs, visticamāk, paliks pēdējā vietā.

Taču analītiķi norāda, ka pārliecinošā uzvara, iespējams, tikai ievadīs jaunu politiskās nestabilitātes laikmetu, kas būs krasā pretstatā ar Putina diviem iepriekšējiem prezidentūras termiņiem, kas ilga no 2000. līdz 2008.gadam.

Emocionālie ielu protesti, kas sākās pēc 4.decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās tika konstatēta plaša rezultātu viltošana, izvērtušies plašā opozīcijas kustībā, kas aktīvi izmanto interneta sociālo mediju sniegtās iespējas.

Līdz šim gan vērā ņemamas protesta akcijas notikušas tikai lielākajās pilsētās, un varas iestādes apgalvo, ka uz opozīcijas aicinājumiem atsaukusies tikai neliela daļa sabiedrības.

Pats Putins, cenšoties demonstrēt savu pašpārliecinātību, Rietumu medijos izteicies, ka esot “ļoti apmierināts” ar esošo situāciju. “Domāju, ka tā Krievijai ir ļoti laba pieredze,” šonedēļ sniegtā intervijā norādīja Putins. “Tas nozīmē, ka varasiestādes (..) ir aktīvi reaģējušas uz to, kas notiek valstī.”

Taču līdz šim Putins valsti ir vadījis no nesatricināmas varas pozīcijām, un maz ir tādu, kuri būtu gatavi pareģot viņa iespējamo reakciju uz pašreizējām izmaiņām.

“Sistēmai nepieciešamas visaptverošas politiskās un ekonomiskās reformas. Taču [Putinam] nav nedz finansiālā, nedz politiskā kapitāla to veikšanai,” uzskata Maskavas Augstākās ekonomikas skolas pētnieks Marks Urnovs.

Tikmēr Lielbritānijas Karaliskais Starptautisko attiecību institūts norāda, ka Putina atgriešanās prezidenta krēslā iezīmē “pagrimuma procesa kārtējo stadiju, nevis atdzimšanas sākumu, uz kuru kāds Rietumos varētu cerēt”.

Visā priekšvēlēšanu kampaņā dominēja antirietumnieciska retorika, kas varētu pilnībā izgaisināt cerības ASV prezidenta Baraka Obamas 2009.gadā pieteikto Maskavas un Vašingtonas attiecību “restartēšanu”.

“Laiks, kad Krieviju varēja pamācīt vai likt tai uzklausīt sprediķus, ir pagājis,” intervijā valdības laikrakstam “Rossijskaja Gazeta” šonedēļ uzsvēra ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Arī pats Putins, piektdienas vakarā uzstājoties ar uzrunu valsts televīzijas Pirmajā kanālā, apsūdzēja Vašingtonu par opozīcijas kustības inspirēšanu Krievijā, nolūkā vājināt Maskavas iebildumus pret ASV pretraķešu sistēmas izvietošanu Eiropā.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā iezīmējās arī Putina gandrīz pilnīgā atsacīšanās iesaistīties jebkādās debatēs ar saviem oponentiem. Tas gan bija vērojams arī iepriekšējo vēlēšanu laikā, kad viņš sevi centās pasniegt kā rīcības cilvēku, kurš ir pārāk aizņemts, lai nodotos bezjēdzīgām diskusijām ar nenozīmīgajiem opozīcijas līderiem.

Pat Putina sāncenši, kuriem oficiāli atļauts startēt vēlēšanās, atzīst, ka necer uz panākumiem un ka viņu vienīgais mērķis ir panākt vēlēšanu otrās kārtas nepieciešamību, neļaujot jau pirmajā balsošanas kārtā pašreizējam premjeram saņemt 50% balsu. “Es patiesi vēlos panākt otro kārtu,” piektdien norādīja Prohorovs.

Tikmēr Putins 2.martā kārtējo reizi apliecināja, ka viņa uzvaras gadījumā pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs saņemšot premjera posteni, kas ļaušot tam īstenot viņa piesolītās reformas. Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2018.gadā viņš varētu kandidēt arī uz ceturto prezidentūras termiņu.

Tā kā Krievija aptver astoņas laika joslas, balsošana pēc Latvijas laika sākās jau plkst. 00.00, vēlēšanu iecirkņu durvīm veroties Tālajos Austrumos, bet noslēgsies Kaļiņingradā 21 stundu vēlāk – plkst. 19.00 pēc Latvijas laika.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+