Latvijā

Franks Gordons: Piedņestra – Kremļa ķīlis starp Ukrainu un Moldovu9


Franks Gordons
Franks Gordons
Foto – Timurs Subhankulovs

Piedņestras republika ir veidojums, kas gluži kā kroplīgs, liess kāpurs 400 kilometru garumā piezīdies pie upes, atdalot Ukrainu no Moldovas. Kā zināms, Ukrainas un Moldovas izvēle, to mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, un Piedņestra – Krievijas faktiskais protektorāts – veido ķīli, ar ko Kremlis atdala Ukrainu no Moldovas un no rietumpuses rada draudus Odesai – Ukrainas lielajai ostas pilsētai pie Melnās jūras, par kuras iespējamo sagrābšanu no austrumpuses pirms gada tērgāja Maskavas stutētie “Jaunkrievijas” plānotāji Donbasā.

1990. gadā, sākoties PSRS sabrukumam, krievu padomju staļinistu grupa, nevēloties nonākt “rumāņu jūgā”, t. i., Moldovas sastāvā, proklamēja Piedņestras republiku. Patlaban neviena ANO dalībvalsts, ieskaitot pašu Krieviju (!), nav atzinusi šo veidojumu. Nesen Piedņestrā tika sarīkots referendums, un vairākums iedzīvotāju nobalsoja par pievienošanos Krievijas Federācijai, daļa no tiem jau saņēmusi Krievijas pases. Taču Maskavai izdevīgi uzturēt fikciju par teritoriāli izolētās Piedņestras īpašo statusu. Patlaban pastāv groteska situācija: Pie­dņestras neatkarību atzinuši divi citi Krievijas faktiskie protektorāti – Abhāzija un Dienvidosetija, kā arī Kalnu Karabahas Republika – faktiska Armēnijas sastāvdaļa, ko pati Armēnija taktisku apsvērumu dēļ nav atzinusi. Piedņestrai ir sava ārlietu ministre – izskatīgā Nina Štanski, kas tērpusies zilā mundierī ar zelta izšuvumiem, gluži kā PSRS pēckara gadu diplomāti.

Nu, tā ir butaforija. Bet skarbā īstenība ir tā, ka Piedņestrā atrodas 160 000 Krievijas pavalstnieku, tostarp no Maskavas atsūtītais karaspēks – t. s. miera uzturētāju kontingents, kas tur izvietots pēc īslaicīgā, bet asiņainā 1992. gada kara starp Moldovu un Pie­dņestras separātistiem.

Pamatotās aizdomās par Piedņestras vadības iecerētām provokācijām pret Ukrainu Kijeva ierobežojusi preču tranzītu no Pie­dņestras uz Odesu. Gan Maskavā, gan Piedņestras galvaspilsētā Tiraspolē brēc par “blokādi” un manīti priekšdarbi iespējamam Piedņestras “zemessargu” triecienam Odesas virzienā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko tagad par Odesas apgabala gubernatoru iecēlis neseno Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un piešķīris viņam Ukrainas pavalstniecību. Kijevā cer, ka vīram, kurš Gruzijā sekmīgi apkaroja korupciju, tas pats izdosies Odesā. Putinam kopš 2008. gada Saakašvili ir tāds pats nešpetna naida objekts, kāds Staļinam bija Trockis. Vārdu sakot, būs jāseko tam, kas tuvākajā nākotnē notiks telpā starp Tiraspoli un Odesu.

LA.lv
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Kā uz pulvermucas sēžam. Vai tev jau ir dūmu detektors? 1
7 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Baznīca vēlas runāt par politiku
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Alūksnē pamatapmācības nometni pabeidz 50 jaunie zemessargi
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Rokasspiediens “Baltijas ceļam”. Kā svarīgās liecības tiek glabātas un nodotas nākamajām paaudzēm
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās notiesātais Milušs no Latvijas esot aizmucis kravas auto slēpnī
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Veiksmes vējš nelaimes kuģa burās. Saruna ar rakstnieku Aivaru Kļavi
7 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Raidījums: ECB un “PNB bankas” aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmdien karstums pieņemsies spēkā
7 stundas