Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. februāris, 2014
Drukāt

Kultūras ministre vēlētos atjaunot VKKF piesaisti akcīzei

Foto: LETAFoto: LETA

Ceturtdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi, un sēdē panākta vienošanās turpināt sadarbību pie Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa attīstīšanas, Latvijas simtgades programmas izstrādes, finansējuma atjaunošanas profesionālās ievirzes mācību programmu īstenošanai, kā arī ES fondu plānošanas nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu realizācijai, portālu LA.lv informēja Saeimā.

Kultūras ministrijas rīcības plānā deputāti rosināja iekļaut arī jautājumu par jaunu kultūras darbinieku atalgojuma sistēmu, kā arī nevalstisko organizāciju finansēšanas koncepcijas izstrādi.

Diskutējot par VKKF finansēšanas modeļa maiņu, D.Reizniece-Ozola vērsa uzmanību, ka Finanšu ministrija jau paudusi savu nostāju – šogad nav paredzēts grozīt valsts budžetu un aicināja ministriju gatavot priekšlikumu VKKF stabila finansējuma nodrošināšanai no 2015.gada. D.Melbārde uzsvēra, ka, nodrošinot pietiekamu finansējumu daudzveidīgai un stabilai kultūras attīstībai, iespējams, varētu rast risinājumu arī radošo personu sociālā atbalsta jautājumam. Viņa arī norādīja, ka neizprot, kādēļ lai VKKF piesaista akcīzes nodoklim Latvijā būtu sarežģītāk risināms jautājums nekā tas ir kaimiņvalstī Igaunijā, kur šis modelis darbojas.

Uz D.Reiznieces-Ozolas jautājumu, vai paredzēts attīstīt arī citus lielos infrastruktūras objektus, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzeju, un vai tam paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, ministre atbildēja, ka vēl pāragri runāt par konkrētu objektu attīstību, izņemot Muzeju krātuvju kompleksu, ir pāragri, jo vēl nav pozitīvas atbildes no Eiropas Komisijas par iespējamu finansējumu kultūras infrastruktūrai. Tomēr objekti, kuriem nepieciešams steidzams risinājums, ir Daugavas stadions un jaunas akustiskās koncertzāles būvniecība vai esošās infrastruktūras pielāgošana.

Komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) vērsa uzmanību, ka apstājusies Dziesmu un deju svētku likuma grozījumu virzība, lai jau nākamajos Dziesmu un deju svētkos svētdiena pēc noslēguma koncerta būtu oficiāla brīvdiena. Ministre apliecināja, ka darbs pie likuma grozījumiem nav apstājies un līdz šī gada 31. martam tie tiks iesniegti Saeimā.

Ministre akcentēja, ka ministrija apņemas virzīt arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu – Kultūras ministrijas paspārnē izveidot par mediju politikas īstenošanu atbildīgu struktūrvienību. Informatīvais ziņojums par mediju politikas nodaļas izveidi jau iesniegts valdībā, un drīzumā tiks izskatīts.

Savukārt Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs akcentēja nepieciešamību risināt nevienlīdzīgā kultūras darbinieku atalgojuma jautājumu – vēl joprojām kultūras nozarē ir situācijas, kad minimālo algu nereti saņem gan zema līmeņa darbinieki, gan augsti kvalificēti profesionāļi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+