Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

“LA” pēta, kurā uzņēmumā labāks koplīgums. Ko izdevies izcīnīt arodbiedrībām? (6)

"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Foto - LETA"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Foto - LETA

“LA” nolēma izpētīt, ko piedāvā vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu koplīgumi un kādus labumus izdevies izcīnīt šo uzņēmumu arodbiedrībām. Jo tieši arodbiedrība ir tas spēks, kas cīnās par strādājošo tiesībām un labākiem darba apstākļiem. Ja arodorganizācijai ir spēcīgs līderis un laba komanda – cīņa vainagojas ar panākumiem, pretējā gadījumā organizācija var iet darba devēju pavadā un darbinieku problēmas tā arī paliks nerisinātas.

Lielāko uzņēmumu arodbiedrību vadītāji lielākoties teic atzinīgus vārdus par darba devēju attieksmi un problēmu izpratni, lai arī steidz piebilst, ka abām pusēm pieņemamu risinājumu nemaz neesot tik viegli atrast – sarunas ir sarežģītas un ļoti grūtas.

Mērķis – apmierināts darbinieks

Lielākā kokrūpniecības uzņēmuma Latvijā a/s “Latvijas finieris” arodorganizācija apvieno 1948 darbiniekus jeb 88% no kopumā 2500 strādājošajiem. “Latvijas finiera” arodbiedrības vadītājs Jevgēņijs Ostrovskis skaidro, ka problēmjautājumus var atrisināt “tikai sarunu, pārrunu ceļā vienādi domājošie viena apstākļa dēļ, jo mums ir viens mērķis – apmierināts darbinieks”. Jo viņš būs apmierinātāks, jo viņš labāk strādās, būs lielāka ražība, un, jo vairāk darba devējs pelnīs, jo vairāk līdzekļu būs arodbiedrībai un sociālajām vajadzībām. Galvenais – apmierināts un lojāls darbinieks.

“Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Mēs uzņēmumā esam definējuši, ka darbinieks un darba kolektīvs ir centrā. Trīs vaļi, uz kuriem balstās uzņēmums, – tirgus, kas rada ieņēmumus, resursi, ko pārstrādājam, un tehnoloģijas, bet pamatā ir cilvēks, kas vada procesus. No šīs definīcijas arī izriet mūsu domāšana un dialoga veidošana.”

Ja prioritāte ir darbinieks un darbinieku kolektīvs, tad jāmāk veidot pārvaldības procesus. Tāpēc ir labi, ka ir partneris, kas konsolidē darba ņēmēju domas, un darba devējs, kas labāk saprot redzējumu par nākotnes attīstību un kopā veido sarežģītu procesu, it īpaši tad, ja uzņēmumam ir daudzas struktūrvienības. U. Biķis atgādina, ka svarīgi neaizmirst nevienu un tieši cilvēku iesaiste ir viens no svarīgākajiem faktoriem abu pušu attiecībās. Tas, ko mēģinām atkārtot un lūdzam izprast, ir – nebūt vienaldzīgiem, būt iesaistītiem. Tas veido iespēju cilvēkiem izteikt savus redzējumus, inovācijas, un tālāk ir lēmumu pieņemšana. Kopējs process un izpratne veido uzņēmuma tēlu, kultūru.

“Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Foto – LETA

Pie svarīgākajiem koplīguma labumiem U. Biķis min darba vietas, kas ir primārais. “Tās konfektes un rozīnītes, kas pieder pie sociālā dialoga, un materiālie labumi ir mazākā daļa. Tā ir stabilitāte un izpratne par nākotni,” klāsta uzņēmuma vadītājs. Tā ir drošība ilgtermiņā, piemetina J. Ostrovskis. Tāpat cilvēkiem jābūt gataviem papildināt savas zināšanas un mācīties.

Arodbiedrības vadītājs uzskata, ka darba koplīgums uzņēmumā ir augstā līmenī. Sociālās drošības fondā darbinieks pārskaita 1% no algas, un puse no tā tiek ieskaitīta viņa kontā, kas tiek izmaksāta viņam slimības pabalstos vai citos gadījumos. Uzkrājumu drošības fondā tiek uzkrāts finansējums, lai mīkstinātu ekonomiskās krīzes ietekmi. Tāpat darbojas Lojalitātes fonds, kurā uzkrāts finansējums, kas tiek izmaksāts, nostrādājot konkrētu gadu skaitu. Darba devējs nodrošina arī ieskaitījumus pensiju trešajā līmenī. “Mēs kā darba devējs cenšamies veidot zināšanas par uzkrājumu nepieciešamību,” skaidro U. Biķis. Arī viņš pats un uzņēmuma valdes locekļi ir arodbiedrības biedri, lēmumu pieņemšanās gan viņi nepiedalās. Svarīgi, lai darbinieki būtu informēti par uzņēmumā notiekošo, par kopīgiem mērķiem un plāniem, lai visi dotos vienā virzienā un būtu kopīga izpratne par darāmo. Iniciatīva par kopīgām apmācībām vai citiem jautājumiem pieder gan arodbiedrībai, gan darba devējam.

“Jo nestabilāks laiks, jo lielāka komunikācija ar darbiniekiem vajadzīga. Tā ir viena no galvenajām mācībām krīzes laikā,” tā Uldis Biķis. AS “Latvijas finieris” arodbiedrības vadītājs redz iespējas, kur vēl vajadzētu piestrādāt, piemēram, veselības apdrošināšanā vairāk līdzekļus ieguldīt profilakses pasākumos un ārstnieciskajā vingrošanā. Tāpat esot jādomā par lielāku jaunatnes piesaisti arodbiedrībai. Uzņēmums jau iepriekš definējis, ka darba algas augs strauji un vidēji gada laikā darba algu kāpums līdz 2020. gadam būs no 7 līdz 9%. Tas uzliek par pienākumu veidot izpratni darba kolektīvā par darba ražīgumu, lai to varētu sa­sniegt, rezumē U. Biķis. Vēl viens no abu pušu dienaskārtībā esošajiem svarīgajiem jautājumiem – minimālās algas paaugstināšana.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Izgaisa kopā ar nodokli? Atbildēt

    Kur tad palika šie sociālie partneri,kuri piedalījās arī 2009.gada 9.jūnija valdības ārkārtas sēdē,kurā tika nolemts,ka ar nākamo gadu pārejam pilnībā uz progresīvo ienākuma nodokli?

    • Sasapņojies! Valdība vienmēr un visās sēdēs Dombrovska laikā bija pret progresīvo nodokli, un arī 2009.gads nebija izņēmums. Tā ka nevajag riet uz sociālajiem partneriem par to, kas nav runāts un lemts!

  2. Ne tikai krīzes spaidos Atbildēt

    “Krīzes gados ar likumu noteiktie ierobežojumi valsts un pašvaldību uzņēmuimos saduras ar koplīgumu praksi,kas iepriekšējos gados garantēja tajos strādājošajiem augstu labklājību.
    Diskusijas par darba koplīgumiem pa laikam sākās jau iepriekšējo valdību laikā un valdības sociālie partneri ir aizstāvējuši to neaizskaramību,jo īpaši valsts un pašvaldību uzņēmumos. Krīzes spaidos ar likumu strauji noteiktā algu un dažādu bonusu apcirpšana sabiedriskajā sektorā,situāciju ir tikai saasinājusi.Taisnīguma pret visu sabiedrību koplīgumu neaizskaramībā gan ir maz,galvenokārt tāpēc,ka par tajos garantēto labklājību ir jāmaksā pārējiem,kuriem krīzes apstākļos arī viss ir sarucis-algas,pabalsti un pat darba iespējas.”
    Diemžēl,vi pat dīvaini,ka arodbiedrību salīdzinošajā informatīvajā tabulā nav ne vārda par to,kāda ir situācija ar darba koplīgumiem Latvijas kaimiņvalstīs-Igaunijā un Lietuvā.”
    Skat.”Darba koplīgumi-problēmas ne tikai krīzes spaidos”,Lidija Dārziņa,Latvijas Vēstneša portāls”Par likumu un valsti”,(LV.LV),11.o7.2010. Likumi praksē.

  3. Valsts iestādēs neglābs nekas, bija kādas četras samazināšanas, atlaida visiem pofig ieskaitot arodbiedrību- izstājāmies, šogad atkal sola īsināt, bet arodbiedrība tik dzīvo savu dzīvi.

  4. Ja esi lizda un vel sutiji iesniegumu IKVD vienigi Dievs tevi glabs nevis arodbiedriba perkama

  5. human rights watch Atbildēt

    Darba likums 47,pants totala izvarosana!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+