Labāk ārstēs uz lielāku parādu rēķina? 0
Nākamā gada valsts budžeta projektā papildus paredzētie 200 miljoni eiro reformām veselības aprūpes nozarē palielinās budžeta deficītu.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais saka, ka neiebilstot pret reformu nepieciešamību. Bet pauž bažas par to, ka nav pilnīgi skaidri zināms, kas mainīsies veselības aprūpē un kādus uzlabojumus iedzīvotāji saņems par šiem 200 miljoniem eiro. No nozares pārstāvju puses nav konkrētu priekšlikumu, kādiem pasākumiem šī nauda tiks iztērēta.
Plāni palielināt finansējumu veselības aprūpei, viņaprāt, ir apsveicami, taču tiem būs nepieciešami papildu ieņēmumi. Veselības aprūpes papildu finansēšanai valdība nolēmusi par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi. Likmes palielināšana 2018. gadā papildus dotu 85,3 miljonus eiro, 2019. gadā – 99,6 miljonus, 2020. gadā – 105,5 miljonus eiro. Bet ar šīm summām varot nepietikt visām augošajām veselības aprūpes vajadzībām.
“Veselības aprūpes nozarei paredzēto papildu naudu valdība cer iegūt, pārdalot ietaupījumus no iemaksām ES budžetā un procentu izdevumiem. Bet tā tiek pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums, kurš nosaka, ka šos ietaupījumus nedrīkst novirzīt citiem mērķiem,” skaidro Fiskālās disciplīnas padomes publisko finanšu konsultants Andžs Ūbelis, “savukārt šā gada budžeta bilanci pasliktina 140 miljonu eiro maksājums uzņēmumam “Latvenergo”, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus elektroenerģijas patērētājiem.”
Pēc padomes pārstāvju paustā, aizvadīto gadu pieredze liecinot, ka gan iepriekšējās valdības, gan šī neapdomīgi nolemj tērēt naudu iepriekš neplānotiem pasākumiem, kas neparādās budžeta dokumentos. Iznākumā tiem jāatrod nauda, pārdalot ietaupījumus no programmām ar īpašu statusu.
“Ja pašlaik tautsaimniecība uzrāda samērā strauju izaugsmi, tad būtu jādara viss iespējamais, lai pakāpeniski samazinātu budžeta deficītu,” teic Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, “vienlaikus jāveido finanšu rezerves, ja turpmāk izaugsmes temps samazinātos. Valdība gan lēmusi veidot rezervi 2018. un 2020. gadam. Bet, atsaukdamās uz naudas trūkumu, neveidot to 2019. gadam, kas nav pareizi un ar ko tāpat ir pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums.”
“Naudas trūkums nav pietiekams iemesls, lai neveidotu rezervi grūtākiem laikiem. Turklāt valdībai vajadzētu orientēties uz budžetu bez deficīta, sākot jau no 2019. gada. Taču tā plānojusi ne tikai saglabāt, bet arī palielināt šo deficītu,” piebilst Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais, “veidot budžetu bez deficīta piedevām apgrūtinās nākamgad paredzētā nodokļu reforma, tāpēc ka uz ekonomikas izaugsmes rēķina plānotie lielākie ieņēmumi budžetā neieplūdīs uzreiz.”
Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību samazināt 2018. gadam plānotos maksimāli pieļaujamos izdevumus par 113,4 miljoniem, 2019. gadam – par 337,6 miljoniem un 2020. gadam – par 369,0 miljoniem eiro.
