Krievijas Federācijas padomes telekanāls “VMESTE-RF” cildina “Saskaņas” deputātu Vitāliju Orlovu kā sporta spēļu ilgdzīvotāju, jo viņš piedalījies visās kopš 2009. gada.
Krievijas Federācijas padomes telekanāls “VMESTE-RF” cildina “Saskaņas” deputātu Vitāliju Orlovu kā sporta spēļu ilgdzīvotāju, jo viņš piedalījies visās kopš 2009. gada.
EKRĀNUZŅĒMUMS NO “VMESTE-RF.RU”

Lāčplēša dienā Saeimas deputāti Maskavā spēlē biljardu 17

“Latvijas Avīzes” lasītājs Jānis Rubenis vērsis uzmanību uz to, ka atsevišķi Saeimas deputāti no “Saskaņas” un ZZS frakcijām īpatnēji atzīmējuši Lāčplēša dienu – viņi piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības “Jaunā līga” rīkotajās sporta spēlēs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Šo sporta spēļu iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no odiozā politiķa Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs. Biedrības iniciatīvu atbalsta Krievijas Valsts dome, valdība, Sporta ministrija un Maskavas pašvaldība. “Spēles ir labs laukums dažādu valstu politiķu neformālai saziņai un veicina sadarbību un pieredzes apmaiņu savā starpā, un piedāvā brīnišķīgu iespēju sportiska dzīvesveida propagandai,” izteicies D. Sviščevs. Šīs sporta spēles notiek no 2009. gada, tajās politiķi spēlē minifutbolu, tenisu, badmintonu, galda tenisu, biljardu un šahu. Pirms Krievijas veiktās Krimas aneksijas pasākumā piedalījušies arī “Vienotības” politiķi Ainars Latkovskis, Dzintars Zaķis un Nacionālās apvienības politiķis Romāns Naudiņš, ZZS politiķi Uldis Augulis, Dana Reizniece-Ozola un Rihards Eigims un arī senāk arī tautpartijieši Mareks Segliņš un Jānis Eglītis. Par Maskavā notiekošajām sporta spēlēm tikusi informēta arī Saeimas Sporta apakškomisija. Tās vadītājs Jānis Upenieks (“Vienotība”) uzsver, ka informējis apakškomisijas deputātus par pasākumu, bet izvēli atstājis komisijas deputātu ziņā. “Katru gadu pienāk ielūgums, mans pienākums ir informēt kolēģus. Attiecībā uz Krieviju un tās politiku man ir labi zināms Ārlietu ministrijas viedoklis, un pats šajās spēlēs nepiedalos. Vai pieņemt ielūgumu, paliek deputātu ziņā. Man nav tiesību aizliegt cilvēkiem piedalīties. Sarunās atgādinu ĀM viedokli,” skaidroja J. Upenieks.

Šogad uz sporta spēlēm devušies “Saskaņas” deputāti Ivans Ribakovs, Mihails Zemļinskis, Vitālijs Orlovs un ZZS deputāts Jānis Klaužs. Spēlēs Latvijas deputāti esot ieguvuši trešo vietu, piekāpjoties vien Baltkrievijai un uzvarētājai Krievijai. Bet vai sportošana nav tikai fons politisku lietu kārtošanai? To nenoliedz deputāts I. Ribakovs, kurš pats sacensībās nemaz neesot piedalījies: “Esmu priekšsēdētāja vietnieks Latvijas–Krievijas parlamentu sadarbības grupā, līdz ar to ir normāli piedalīties šādā pasākumā. Ar deputātiem Nikolaju Valujevu, Valēriju Gazajevu un Vladimiru Čurovu mūsu sarunas temats bija tikai par sportu, bet ar studentiem no Maskavas Valsts pedagoģiskās universitātes runāju par ekoloģiju un atkritumu šķirošanu.” Viņš un citi “delegācijas” biedri par ceļu uz Maskavu esot maksājuši no savas kabatas. Jautāts par to, vai deputātiem no Latvijas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos pienākas piedalīties šādā pasākumā, I. Ribakovs atbild: “Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un tas ir normāli, ka mēs sarunājamies.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kritiska pret šādu deputātu braucienu uz Maskavu ir Latvijas Universitātes profesore un ētikas eksperte Skaidrīte Lasmane, kura rosina vēlētājiem atcerēties šos deputātus. “Mūsdienās sakari ar Krieviju vērtējami piesardzīgi. ZZS deputāta dalība norāda uz apvienības sadarbības partneru izvēli,” piebilst S. Lasmane. “Pēc Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Krimā esam tikuši skaidrībā, kādi ir Krievijas mērķi, tādēļ deputātiem būtu rūpīgi jāskatās uz savām vēlmēm sportot ārpus Latvijas. Vēlētājam jāatbild uz jautājumu – kādas intereses ar šādu rīcību pārstāv deputāti: nacionālās, privātās vai citas valsts?” retoriski jautā profesore.