Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. jūnijs, 2012
Drukāt

Lai ātrāk amats rokā

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Daudziem jauniešiem ir būtiski pēc iespējas ātrāk apgūt profesiju un sākt strādāt, būt patstāvīgiem – tas ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados aizvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas profesionālo, nevis akadēmisko izglītību.


 

Arodskolas kļūst pievilcīgākas

Latvijā ir aptuveni 60 profesionālo vidusskolu un tehnikumu, kur iespējams iegūt vienlaikus arodizglītību un vidējo izglītību. Tā kā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) secināts, ka visvairāk bezdarbnieku ir to jauniešu vidū, kuri ir bez profesijas, jo ieguvuši tikai vispārējo izglītību un valstī trūkst dažādu praktisku profesiju speciālistu, viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķiem ir panākt, lai vismaz puse pamatskolu absolventu dotos uz profesionālajām izglītības iestādēm. Pēdējos gados proporcija tiešām pamazām nosveras par labu arodskolām – kaut arī kopumā 9. klašu absolventu skaits samazinās, arodskolu audzēkņu skaits pieaug, un tagad tajās iestājas 42 procenti pamatskolu absolventi.

“Audzēkņi un vecāki aizvien vairāk novērtē to, ka, mācoties profesionālās izglītības iestādē, jaunietis jau 19 līdz 20 gadu vecumā ir ieguvis vidējo izglītību un profesiju, viņam ir iespēja iekļauties darba tirgū, ir iespēja turpināt izglītību augstskolā – tā noteikti ir nopietna motivācija pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlēties kādu no profesionālās izglītības iestādēm,” tā šo tendenci skaidro IZM Profesionālās izglītības nodaļas vadītāja Ina Vārna.

“Beidzot pamatskolu, katram absolventam kopā ar vecākiem būtu reāli jāizvērtē savas spējas un jāsaskaņo tās ar savām interesēm un nākamās profesijas izvēli,” iesaka Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.

 

Nav mazsvarīgi arī tas, ka profesionālā izglītības iestādē ir iespēja saņemt stipendiju un pēc mācībām samērā jaunos gados sākt apmaksāta darba gaitas, veidojot pašiem savu patstāvīgu dzīvi. Tas ļauj gūt finansiālu neatkarību un pat paver lielākas iespējas turpināt mācības augstskolā.

 

Rīgas Valsts tehnikuma spējīgākie absolventi nereti saņem darba piedāvājumu uzreiz pēc mācību pabeigšanas.

IZM pārstāve atzīst, ka būtisks iemesls, kāpēc jaunieši joprojām nepietiekami izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs, ir novecojusī to infrastruktūra. Tāpēc pēdējos gados norit arodskolu modernizācija, kurā ieguldīti arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Pateicoties Eiropas finansējumam, arodskolēniem ir iespējams saņemt stipendiju līdz pat 50 latiem.

Taču joprojām profesionālajā izglītībā netrūkst arī problēmu. Piemēram, kaut arī tiek uzsvērts, ka profesionālās vidusskolas beigušie var studēt tāpat kā ģimnāziju absolventi, realitātē vismaz uz budžeta vietām augstskolās profesionālo izglītību guvušajiem ir grūtāk pretendēt, jo profesionālo vidusskolu absolventu rezultāti centralizētajos eksāmenos ir sliktāki nekā vispārējo vidusskolu beidzējiem. Ministrijā skaidro, ka rezultāti atšķiras tāpēc, ka arodvidusskolās vispārējiem mācību priekšmetiem atvēlēts par trešdaļu mazāk stundu nekā vidusskolās.

D. Vanaga teic – studijas pēc Rīgas Valsts tehnikuma pabeigšanas sāk pat 45 procenti absolventu.

Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats neslēpj, ka koledžas profesionālās vidusskolas absolventi, piemēram, matemātikas eksāmenu lielākoties nokārto E līmenī (zemākais sekmīgais), tomēr daļa saņem arī D līmeni vai pat augstāku. Tiem tad tomēr izdodas iestāties budžeta grupā. 

 

J. Rozenblats dzirdējis, ka IZM vēloties ieviest divu veidu eksāmenus. Tie arodvidusskolu absolventi, kas nevēlas studēt, varētu kārtot vieglākus eksāmenus. J. Rozenblats uzskata, ka divu veidu eksāmenu ieviešana nebūtu prātīga, jo “kā lai jaunietis zina, ka nekad negribēs studēt”.

 

IZM komunikācijas nodaļā apstiprināja, ka šāda ideja ir, taču sīkāk to komentēt vēl nevēlējās.

Uz profesionālās izglītības iestādēm var doties arī vidusskolu absolventi, jo arodskolas aizvien biežāk piedāvā vidusskolu absolventiem apgūt profesiju gada vai pusotra gada laikā.

 

Praktiķi ar 
augstāko izglītību

Vidusskolu absolventiem, kas nevēlas studēt universitātēs, ir arī kāda cita izvēles iespēja – koledža, kurā pirmā līmeņa augstāko izglītību var iegūt pat divu gadu laikā. Arī koledžas izglītību izvēlas aizvien vairāk jauniešu. IZM Augstākās izglītības departamenta direktors Anatolijs Melnis stāsta: “Koledžas izglītības programmas ir praktiskas, orientētas uz profesijas ieguvi, apgūstot attiecīgās prasmes, iemaņas un kompetences. Koledžas absolventi var iekļauties darba tirgū vai turpināt studēt. Vairs nepastāv termins “nepabeigta augstākā izglītība”, kas kādreiz tika akceptēts, tāpēc koledžas izglītību ieteicams izvēlēties cilvēkiem, kuriem nav pārliecības par apstākļiem un spējām apgūt bakalaura augstākās izglītības programmu.”

“Koledža ir īsākais ceļš, kā tikt pie augstākās izglītības un ātrāk nonākt darba tirgū,” tā jauniešu interesi par koledžām skaidro J. Rozenblats. “Turklāt tendence, ka aizvien vairāk izvēlas koledžu piedāvātās izglītības programmas, ir visā Eiropā.”

 

 

“Koledžas piedāvā praktisku augstāko izglītību, kas vērsta uz darba tirgu, nevis teorijām. Koledžā jāmācās īsāks laiks, un tas izmaksā lētāk,” teic privātās Alberta koledžas valdes locekle Anna Saltikova.

 

Ja par studijām jāmaksā, koledžās viens studiju gads parasti izmaksā mazāk nekā universitātēs. A. Saltikova skaidro: tas tāpēc, ka universitātēs strādā doktori un profesori, kuri prasa lielākas algas nekā maģistri un praktiķi, kas lasa lekcijas un vada nodarbības koledžās.

Turklāt koledžu absolventi ir pieprasīti darba tirgū – viņi ir ieguvuši samērā augsta līmeņa izglītību, kā arī praktiskās iemaņas. NVA patlaban nav datu, cik bezdarbnieku vidū ir koledžu absolventu, taču pirms vairākiem gadiem veiktais pētījums liecinājis, ka šie absolventi bezdarbnieku rindās nonāk reti. Rīgas Tehniskā koledža katru rudeni aptaujā savus absolventus, lai noskaidrotu, vai izdevies atrast darbu, un secinājums ir, ka “mūsējiem darba tirgū klājas labi”. “Viņi spēj strādāt ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām. Var vadīt nelielus uzņēmumus, un strādnieki viņus kabatā neiebāzīs, jo koledžā iegūtas arī praktiskas zināšanas,” spriež J. Rozenblats.

A. Saltikova uzsver, ka koledžu pārstāvjiem labi veicas darba tirgū tāpēc, ka “mēs draudzējamies ar darba devējiem”. Praktiska izglītība nozīmē arī to, ka studentiem nepieciešamas prakses vietas. A. Saltikova novērojusi, ka bieži vien studenti prakses vietā rod pastāvīgu darbu. Ja tomēr ne, tad ieraksts CV par praksi palīdz atrast darba vietu citur. Koledžas spējot arī naskāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu. Piemēram, uzņēmēji vēstījuši, ka viņiem vajag tādus PR speciālistus, kas spēj veidot PR krīzes laikā. Tad arī attiecīgi mainīta topošo sabiedrisko attiecību speciālistu studiju programma. Turklāt “darba tirgū vairāk vajag speciālistus, ko sagatavo koledžas, nekā augsta līmeņa vadītājus, ko gatavo universitātēs”.

J. Rozenblats stāsta, ka Tehniskās koledžas pasniedzējiem ik pa laikam lekcijas lasa uzņēmēju pārstāvji, tā mācībspēki uzzina, kādas ir jaunākās darba devēju prasības, kam studiju procesā jāpievērš uzmanība.

Uzreiz pēc koledžas absolvēšanas uz augstskolām dodas aptuveni piektā daļa absolventu. Citi sāk strādāt, ekonomiski nostabilizējas un tad domā par tālākām studijām.

 

Alberta koledžā toties absolventiem iesaka vispirms pastrādāt un tikai tad doties studēt tālāk, ja ir vēlēšanās, jo praktiskā darba pieredze ļaus uz universitātē apgūstamo teoriju paskatīties “pavisam citām acīm”.

 

Ja augstskolā koledžas absolvents turpina studēt to pašu jomu ko koledžā, viņš bieži vien uzreiz var iestāties otrajā vai trešajā kursā. To paredz koledžu noslēgtie līgumi ar augstskolām.

 

Uzziņa

2011./2012. mācību gada sākumā profesionālajās izglītības iestādēs mācījās 34 618 audzēkņu. 2011./2012. mācību gadā 1. kursā uzņemti 11 920 jauniešu, gadu iepriekš – 
11 914, vēl pirms tam – tikai 11 367.

Koledžu studiju programmās kopumā šajā studiju gadā iestājās 7194 vai 22 procenti no visiem studējošajiem. Kopumā koledžās šajā studiju gadā studēja 12 317 studenti. Patlaban Latvijā ir 17 valsts dibinātas koledžas un septiņas privātās koledžas.

 

Viedoklis

Kādēļ pēc vidusskolas beigšanas devāties studēt uz privātu koledžu?

Elva Žagariņa, studē Alberta koledžā: “Man būtiskāk bija nevis tikt budžeta grupā valsts augstskolā, bet studēt to, kas mani tiešām interesē. Studēju izklaides industrijas vadību un producēšanu, un tieši tādu studiju programmu nekur citur Latvijā nepiedāvā. Studiju maksa te ir samērā zema, tāpēc studijas ar vecāku atbalstu būtu varējusi atļauties arī tad, ja būtu jāmaksā, taču koledžā, kaut arī tā ir privātā, ir 50 budžeta vietas, un vienā no tām man laimējās iekļūt. Man patīk arī tas, ka, lai iekļūtu budžeta vietā, te svarīgas ne tikai atzīmes, bet arī studenta personība. Mani studiju biedri koledžu izvēlējušies dažādu iemeslu dēļ. Daudziem arī patīk, ka jāmācās tikai divus gadus.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+