Medniekstāsti. Sapņu briedis Dobeles pusē 2
Sapņu briedi septembrī nomedījis Kristaps Didže no kluba “Auri” Dobeles pusē:
“Briežu baurī uz medībām dodos katru gadu, taču kādu laiku nebija izdevies neko nomedīt. Redzētie brieži bija par jauniem, lai tos medītu, vai arī bija kāds cits iemesls.
Jau pērn biju ievērojis, ka medību platībās ir viens ļoti skaists bullis, tiesa, redzēju drīzāk viņa ēnu pārslīdam pāri stigai. Šogad buļļus sāku vērot jau no augusta vidus. Brieži ar 12 vai 14 žuburiem bija ieraugāmi viegli. Viņiem 6–7 gadi. 2. septembra vakarā uz īsu brīdi redzēju vienu sava buļļa ragu.
Saskaitīju, ka šim ragam ir vismaz 10 žuburu! Sapratu – ir īstais. Dzīvnieks burtiski ieslīdēja niedrēm aiz-augušā krūmājā. Pēc pāris dienām izlēmu viņu sagaidīt jau krūmājā, uz kuru viņš vakarā atnāca no lielā meža. Tā nu ap septiņiem vakarā iekārtojos vietā, no kuras viss šķita labi pārskatāms. Pēc brīža saklausīju – nāk. Uz īsu brīdi pamanīju viņu kopā ar divām govīm. Nostājās man 100 metru blakus un vairs īpaši nepārvietojās.
Pulkstenis jau nāk uz astoņiem vakarā, un saprotu, ka drīz satumsīs un būs jādodas mājup. Taču vēlme viņu ieraudzīt bija stiprāka. Devos pa vecu cūku taciņu tuvāk. Viss sauss, un šķiet – čab visa pasaule! Ne soli klusu nevar paspert! Pamanīju govi, kas skatījās uz manu pusi. Domāju, viņa mani pamanīs un viss…
Ievēroju, ka septiņus metrus tālāk ir veca cūku miga, uz kuras varētu pakāpties. Vismaz pusmetru augstāk. Izdevās. Metrus 60 no manis ieraudzīju briedi. Skaitu žuburus un… pat rokas sāk trīcēt. Izšaut nevaru. Sirds klapē. Govs joprojām skatās uz mani. Pēkšņi bullis sakustējās un šķērsoja cūku taciņu, kas turpinājās aiz migas. Tur tāds kā atvērums niedrājā, varēja atbalstīt ieroci uz štoka un nospiest mēlīti. Protams, mana šaušanas prasme ir pietiekama, lai iztiktu bez atbalsta, taču tas deva papildu pārliecību par iznākumu. Briedis gabaliņu paskrēja un nokrita.
Piegāju klāt, un manai sajūsmai nebija gala! Tik varens briedis mūsu pusē sen nebija nomedīts. Papildu vērtība – bija jānopūlas, lai briedim pieietu, nevis tikai jāsagaida, kad viņš iznāks uz lauka netālu no torņa.”
