“Lattelecom”: Virszemes TV plāns bija “strādāt pa nullēm” 0
“Lattelecom” virszemes ciparu televīzijas plāns, ko apstiprinājuši akcionāri, bijis piecu gadu ilgā licences laikā “strādāt pa nullēm” – bez peļņas un bez vērā ņemamiem zaudējumiem -, un tas, visticamāk, izdosies, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja sakaru operatora valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
“”Lattelecom” virszemes televīzijas projektam bija jāiet uz nullēm, un mēs uz to virzāmies,” akcentēja uzņēmējs.
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika prezentēts un apspriests “Lattelecom” priekšlikums piedāvāt 50 000 bezmaksas dekoderu mazturīgajiem un samazināt apraides maksu, ko prasa no nacionālām raidorganizācijām, līdz pat 25%, ja valsts līdz šī gada rudenim sarīkos konkursu par virszemes apraides licenci pēc 2013.gada.
Vaicāts, kādēļ “Lattelecom” tikai ierobežotam skaitam mazturīgo, tostarp veco ļaužu pansionātiem, ir devis bezmaksas dekoderus, Gulbis teica, ka ierīces faktiski izdalītas par “Lattelecom” naudu, jo virszemes apraide pilnībā darbosies tika 3,5 gadus no laika, kad valstī slēdza analogo apraidi 2010.gada vasarā. Savukārt saņemot licenci nākamajam periodam vismaz uz pieciem gadiem, “Lattelecom” varētu atļauties bez maksas izdalīt 50 000 dekoderu, iepriekš vienojoties par nosacījumiem, kā definēt mazturīgu mājsaimniecību.
Uz komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces jautājumu, kādēļ “Lattelecom” prasa samaksu ap 650 000 latu gadā no nacionālajiem kanāliem, tostarp “TV3” un LNT, kas vēlas bezmaksas apraidi pamest, Gulbis teica, ka arī šo summu ietekmējis tas apstāklis, ka “objektīvi sākām raidīt, kad [no licences laika] bija atlikuši trīs ar pus gadi”.
Mūrniecei sēdes gaitā iznāca vārdu apmaiņa ar “Lattelecom” virszemes televīzijas projekta partnera, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) vadītāju Jāni Boktu, kuram viņa atkārtoti prasīja aplēses par to, cik maksātu apraide, ja LVTRC uzņemtos bezmaksas nacionālo kanālu apraidi, atstājot maksas kanālu paketēšanu un pārdošanu “Lattelecom” vai cita operatora ziņā.
Bokta teica, ka šādu skaitli ir grūti aprēķināt un minējumus varot sniegt tikai ar formulējumu “ja tā, tad tā un, ja tā, tad tā”. Savukārt, minējumiem izskanot medijos, tos varētu izmantot populistiski un izteikt pārmetumus LVTRC brīdī, kad tiks slēgti konkrēti līgumu ar konkrētām raidorganizācijām.
Savukārt Mūrniece lūdza LVRTC vadītāju ierasties uz nākamo komisijas sēdi, kas varētu notikt nākamnedēļ, ar vismaz aptuveniem aprēķiniem, kas balstītos uz dažādiem virszemes ciparu apraides turpināšanas scenārijiem. Tam Bokta piekrita.
Savā prezentācijā Gulbis teica – ja runa ir par nacionālās informatīvās telpas saglabāšanu, tikpat liels drauds, viņaprāt, kā Krievijas televīziju kanāli ir iespējamais zviedru mediju koncerna “Modern Times Group” (MTG) informācijas un izklaides monopols Latvijā, kas rastos, ja apvienosies “TV3” un LNT. Šādu apvienošanos MTG ir pieteikusi Konkurences padomei, kas patlaban vērtē darījumu.
Arī ja “TV3” sevi pozicionējot kā vietējais spēlētājs, MTG faktiski ir “globāls monstrs”, kura apgrozījums esot viens miljards latu, skaidroja Gulbis. Apvienošanās gadījumā, ja varot ticēt baumām, “TV3” un LNT zem kopēja saimnieka varētu nākamgad celt reklāmas cenas par 40%.
Par maksu, ko abi kanāli prasītu no televīzijas operatoriem, Gulbis izteicās, ka tā varētu būt no 15 santīmiem līdz pat latam par katru kanāla skatītāju.
Gulbis komisijai arī stāstīja par “Lattelecom” un LVRTC kopīgo braucienu uz Latgali, kur, kā jau ziņots, veiktie mērījumi apstiprinājuši, ka visus Latvijas bezmaksas kanālus var uztvert pierobežas teritorijās.
