Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. novembris, 2014
Drukāt

Latviešu dziedniecība dāņu mākslinieces skatījumā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Laikmetīgās mākslas centra “Ofisa” galerijā skatāma dāņu mākslinieces Gites Vilesenas personālizstāde “Tā kā skudriņas tek”. Darba pamatā ir tikšanās ar Skaidrīti Knapši no Kurzemes, kuru Gite iepazina kā apbrīnojamu augu un zālīšu pazinēju.

Te atklājas mākslinieces Gites interese par tradicionālo ticību sistēmām atšķirīgās kultūrās, par to, kā cilvēki savu ticību izmanto ikdienā un kā tas palīdz izdzīvot. 2 kanālu videoinstalācija “Tā kā skudriņas tek” ir Laikmetīgās mākslas centra iniciēts darbs SURVIVAL KIT ietvaros un pirmais no trim videodarbiem par latviešu sievietēm, kurām ir zināšanas par dziedināšanu. “Darbā ir parādīts, kā mēs izmantojam dabas medicīnu un zāļu tējas, kas vidusmēra rietumniekam ir stipri eksotiski. Nekur varbūt ārsts neieteiktu dzert zāļu tējas, kas pie mums ir diezgan iedomājams. Protams, tas nav vienīgais, ko šī filma vēsta,” atklāj izstādes kuratore Agnese Lūse.

Filmā sarunas ar Skaidrīti notiek viņas dārzā un istabā. No augu dziedniecības stāsts novirzās uz Skaidrītes ģimenes vēsturi, kuru iezīmē 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumi. Apciemojot Skaidrīti un piedzīvojot negaidītu starpgadījumu ar bitēm, iezīmējas arī sirsnīga draudzība starp Skaidrīti un viņas kaimiņieni Ināru Zarubsku.

Tikšanās reizēs piedalās vairākas sievietes: Ināra, Signe Pucena, Agnese Lūse, operatore Matilda Mestere, lauka skaņas ierakstītāja Fēlija Grama-Hansena.

“Es neesmu pārsteigta, ka teicieni, vārdi vai lūgšanas vai citu veidu ticības metodes radītu ietekmi, jo tas attiecas uz tik daudz dažādām variācijām visā pasaulē. Es nenosodu, ja kāda ticība darbojas labāk vai ka es ticu tam vai varbūt arī neticu. Mani interesē, kā vairakums cilvēku spēj dzīvot ar pozitīvu skatījumu uz dzīvi, kaut arī tajā pašā laikā viņiem ir nācies iet cauri kaut kam tik smagam un paliekošam pagātnē. Tāda, piemēram, ir Skaidrīte,” teic filmas veidotāja Gite Vilesena. Darba iecere radās pēc festivāla SURVIVAL KIT 2 (2010), kurā tika izrādīts Gites videodarbs par Gambijas sieviešu dziedināšanas pieredzi un priekšstatiem par maģiju. Viņu idejas nenoliedzami bija saistītas ar attiecīgo vidi, kurā noteicošais faktors ir dzimums un ekonomika.

Grācas mākslas biedrība uzskata, ka Gites video un instalācijas var uztvert kā portretus to plašākajā nozīmē: “Balstoties uz satikšanos, tie pēta veidus, kā indivīds vai sociāla grupa veido savu dzīvi, pielāgojoties attiecīgās kultūrvides iespējām. Vilesena izgaismo, kā ikdienas attiecību mikropolitika, ieradumi un rituāli, balansējot starp normu un novirzi, veido cilvēku dzīvi. Viņa izvairās no sociālas vispārināšanas, pats dokumentēšanas process balstās uz apmaiņu un satikšanos, un tas kļūst par tādu kā īpašu sociālās mijiedarbības formu.”

Latvijas rudenī ir īstais brīdis apmeklēt Laikmetīgas mākslas centru un ieklausīties dziednieces teiktajā, kas varēs mums palīdzēt izvairīties no dažādiem vīrusiem, kas tik bieži mūs pārsteidz nesagatavotus tieši šajā laikā.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+