Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

No prakses līdz pastāvīgam darbam – latvietes taisa karjeru ECB

Foto - Ilze ZālīteFoto - Ilze Zālīte

Jelgavnieces Lindas Ķezberes un priekulietes Ievas Rubenes karjeras piemēri vēlreiz apliecina, ka latvieši spēj paveikt lielas lietas – darīt augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbu prestižās iestādēs arī svešzemē. Abas sievietes strādā pasaulē vienā no ietekmīgākajam starptautiskajām finanšu institūcijām Eiropas Centrālajā bankā (ECB) – Linda tur ieņem ekonomistes statistiķes amatu, bet Ieva ir ekonomiste.

Ar abām latvietēm ECB galvenajā mītnē Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, tiekos dažas dienas pēc Latvijas pievienošanās eirozonai. ECB viņas strādā jau vairākus gadus, un Vācijas pilsēta ir kļuvusi par viņu mājām, tāpat kā vēl aptuveni 10 citiem latviešiem, kuri ECB strādā dažādos amatos. Tā kā konfidencialitāte liedz Lindai un Ievai niansēti stāstīt par darbu, šai tēmai abas sievietes aptuveni pusstundu ilgajā sarunā pieskaras samērā vispārīgi. Vairāk abas latvietes stāsta, kā nonākušas darbā ECB un par prieku, ka eiro kļuvis arī par mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu.

Sākumā tikai praksē


Lindai un Ievai ceļš uz darbu ECB nebūt nebija viegls un ar rozēm kaisīts. Sievietes sākotnēji darbā ECB pieņemtas kā praktikantes, lai gan abas tobrīd bija ieguvušas gana labu izglītību. Lindai tobrīd kabatā bija Norvēģijas Ekonomikas un biznesa skolā iegūts maģistra grāds, bet Ieva bija ceļā uz doktora grāda ieguvi ASV, kur saņēma stipendiju no “Earhart Foundation”. Pirms tam abas Latvijas Universitātē bija pabeigušas bakalaura studijas Eirofakultātē, kur tobrīd pasniedza pazīstamie Latvijas ekonomisti Alfs Vanags un Mortens Hansens.

Linda atzīst, ka pēc studijām Norvēģijā viņas mērķis bija nokļūt darbā kādā starptautiskā finanšu institūcijā. “Internetā pieteicos prakses vietai ECB, un viņi mani pieņēma.” Pēc prakses beigām Linda pieteicās konkursā pastāvīgam darbam ECB un pašai visai negaidīti kāroto darbu arī dabūja. “Man personīgi ECB ir sapņu darbs, ko pret citu nemainītu,” atzīst Linda, kas sākotnēji strādāja makroekonomikas statistikas nodaļā, bet vēlāk rutīnas dēļ profilu mainīja – pārgāja uz valdības finanšu statistikas nodaļu. Viņas darba uzdevumu lokā ir sarūpēt ticamus statistikas datus tālākai analīzei un prognozēm.

Daļa no šiem datiem nonāk pie Ievas atsevišķu eirozonas valstu ekonomiku attīstības analīzei. Līdz šim viņa pievērsusies dažādiem makroekonomikas jautājumiem, tostarp Somijas tautsaimniecībai, bet pērn Ievai uzticēta arī pastiprināta Latvijas ekonomikas norišu vērtēšana. “Par to man, protams, ir liels prieks,” atzīst Ieva, kas darba gaitas ECB sāka Latvijas iestājas ES gadā – gadu vēlāk pēc Lindas. Atšķirībā no kolēģes Ievai pirms ECB jau bija neliels darba rūdījums: pusgads Latvijas Finanšu ministrijā un vēlāk doktorantūras laikā iespēja praktizēties Luksemburgas Centrālajā bankā. “Tas arī mani ieveda ECB. Tad arī sāku domāt, ka strādāt ECB būtu ļoti interesanti,” stāsta Ieva. Pēc prakses ECB pieteikusies uz vairākām pastāvīgā darba vakancēm, līdz ieguvusi pastāvīgu darbu ekonomistes amatā.

Latvijas un eiro patrioti


Gan Ieva, gan Linda pieļauj, ka tagad dabūt darbu ECB ir daudz grūtāk nekā viņu karjeras pirmsākumos, jo kopš tā laika bankas loma un pazīstamība ir tikai augusi.

Savā nesenajā uzrunā darbiniekiem ECB prezidents Mario Dragi konstatējis, ka pastāvīgā darbā ECB šobrīd ir 14 cilvēki no Latvijas – juristi, juristi lingvisti, finanšu tirgus un citu jomu speciālisti. Lai arī latviešu kopiena Frankfurtē ne tuvu nav tik liela kā Eiropas ierēdņu galvaspilsētā Briselē, kur strādā arī Ievas māsa, visi uztur attiecības. “Mēs tāpat sanākam kopā, un kontakts mums ir ļoti labs,” akcentē Linda un piebilst, ka ECB latviešus vieno ne tikai dzimtene, bet arī ticība eiro. “Nemaz nevarētu strādāt šeit, ja tam neticētu.”

Runājot par latu, Ieva teic, ka ir “zināms sentiments, jo mums tomēr bija smuka nauda”. Taču tas neatsverot daudzos eiro ieguvumus. “Eiropā var izdzīvot, ja ir kopā – Latvijai vienai pašai ar latu būtu grūti. Daudzi (arī tā sauktajā vecajā Eiropā) ir skeptiski pret eiro un Eiropas Savienību, bet ikdienā daudzas labās lietas nemaz nepamana un pieņem kā pašas par sevi saprotamas.” Latvija pirms eiro ieviešanas ar vienu kāju jau bija eirozonā – lats daudzus gadus bija piesaistīts eiro. Turklāt tagad Latvijai būs iespēja ietekmēt lēmumus eirozonā un vieglāk pārdzīvot iespējamās krīzes. Tāpat vairs nepiedzīvosim tā saukto lata devalvācijas rēgu, kas iepriekš ik pa laikam uzvirmoja un apdraudēja valūtas stabilitāti.

Lata nomaiņai pret eiro ECB strādājošie no Latvijas īpaši sekojuši līdzi, daudzi no viņiem 1. janvārī bija atbraukuši uz dzimteni pie tuviniekiem. Pateicoties tiešajiem lidojumiem, izbraukāt ir samērā vienkārši – Ieva savus radus Latvijā cenšas apciemot reizi trīs mēnešos, Linda uz Jelgavu dodas retāk. Vai viņas redz sevi atgriežamies Latvijā? Ieva domā, ka šeit sev darbu atrastu, bet šaubās, vai šeit pienācīgs darbs būtu viņas dzīvesbiedram, kurš ir profesors un pasniedz angļu un vācu valodā. Lindai ir līdzīga atbilde: “Man šeit ir ģimene, un es neplānoju vismaz tuvāko 10 – 15 gadu laikā atgriezties Latvijā un ko ļoti mainīt. Bet, protams, cilvēks domā, Dievs dara. Var būt visādi.”

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+