Latvijā ir aizdomas par lopu saslimšanu ar zilās mēles slimību 0
Latvijā pašlaik ir aizdomas par atgremotājdzīvnieku saslimšanu ar infekciozo katarālo drudzi, kas tiek saukts arī par zilās mēles slimību, jo dzīvnieku asinīs ir atrastas šīs slimības antivielas, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Taču viņa uzsvēra – lai diagnozi apstiprinātu, nepieciešami papildu laboratoriskie izmeklējumi – slimības ierosinātāja noteikšana un identificēšana. Pēc turpmākajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem varēs noteikt arī slimības serotipu, sacīja Meistere un norādīja, ka tāpēc PVD dzīvnieku asins paraugus ir nosūtījis laboratoriskai izmeklēšanai uz Eiropas Savienības (ES) references laboratoriju. Rezultāti gaidāmi tuvākajās dienās.
PVD pārstāve paskaidroja, ka infekciozajam katarālajam drudzim ir 24 serotipi un slimības smagums ir atkarīgs no serotipa. “Latvijā dzīvnieki, kuru asinīs ir konstatētas infekciozā katarālā drudža antivielas, jūtas labi – tiem nenovēro saslimšanas pazīmes. Savukārt pirms vairākiem gadiem, kad Centrāleiropas valstīs atgremotājiem tika konstatēts šīs slimības astotais serotips, saslimšana izpaudās arī smagā formā,” teica Meistere.
Viņa atklāja, ka līdzīgi aizdomu gadījumi ir konstatēti arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Saistībā ar Krievijas uzraugošo dienestu sašutumu par Krievijas neinformēšanu par zilās mēles slimības izplatību ES nākamnedēļ, 26.novembrī, Briselē arī paredzēta visu ES dalībvalstu uzraudzības dienestu tikšanās, lai apspriestu slimības izplatību ES.
Jau ziņots, ka Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta “Rosseļhoznadzor” vadītājs Sergejs Dankverts piektdien paziņoja, ka ES slēpj mājlopu saslimšanu ar zilās mēles jeb infekciozā katarālā drudža vīrusa 14.serotipu vairākās ES valstīs, tostarp visās trijās Baltijas valstīs.
“Pašlaik mums ir visi iemesli aizdomām, ka Eiropas Savienības veterinārais dienests ilgstoši ir slēpis zilās mēles vīrusa 14.serotipa atklāšanu vairākās valstīs, visupirms jau Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” Dankverts teica ziņu aģentūrai “Interfax”.
Viņš paskaidroja, ka iepriekš tika vēstīts par biežāk sastopamo BTC 8.serotipu, pret ko ir vakcīna, savukārt šā vīrusa 14.serotips iepriekš nebija reģistrēts.
“Rosseļhoznadzor” vadītājs norādīja, ka aizdomas par šo vīrusu ES dalībvalstīs un bloka rīcību, to slēpjot, ir balstītas uz Krievijas veterinārā dienesta veiktas padziļinātas pārbaudes rezultātiem.
“Problēma ir arī faktā, ka kolēģi Eiropā mūs kā importētāju neinformēja par vīrusa izplatīšanos, bet slēpa šādu informāciju, mierīgi parakstot veterināros sertifikātus” par Krievijai piegādātās pārtikas drošumu, klāstīja Dankverts.
Viņš uzsvēra, ka ar tādu attieksmi “Rosseļhoznadzor” uzskata par nepieņemamām ES veterinārā dienesta garantijas, “jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas ar šādām garantijām ir Krievijas piegādātāju sarakstā”.
“Garantijas ir bezvērtīgas, ja vien tās nav balstītas uz atklātu un godīgu rīcību,” paskaidroja Dankverts un piebilda, ka “to visu slēpj Brisele”. “Mēs vēlētos pārliecināties, ka tas tā nav, lai gan ir vairāk iemeslu ticēt, ka tā ir taisnība, nekā iemeslu ticēt pretējam,” atzina Krievijas veterinārā dienesta vadītājs.
Dankverts paziņoja, ka “Rosseļhoznadzor” piektdien nosūtīs ES vēstuli, kurā pieprasīs nekavējoties sarīkot videokonferenci situācijas noskaidrošanai. “Situācija ir tik bīstama, ka gadījumā, ja nebūs atbilstošas reakcijas, mums būs jāslēdz jebkāda tirgošanās ar liellopiem ar Eiropu,” uzsvēra Krievijas veterinārā dienesta pārstāvis un minēja, ka ES bīstamās slimības uzliesmojumu slēpjot arī no starptautiskās sabiedrības.
Krievijā pirmie zilās mēles vīrusa gadījumi tika reģistrēti pērn. Tika uzskatīts, ka slimības avots ir no Vācijas importēti liellopi.
Zilās mēles vīruss ir mājas un savvaļas atgremotājdzīvnieku vīrusa slimība, kas skar galvenokārt aitas, bet arī kazas un liellopus. Slimība ir reģistrēta visos kontinentos un izplatās ziemeļu virzienā. Kad notiek vīrusa uzliesmojums teritorijā, kuru slimība iepriekš nebija skārusi, tajā saslimst līdz pat 90% dzīvnieku, no kuriem 70–90% mirst. Galvenais veids, kā izvairīties no slimības izplatīšanās, ir neļaut vīrusam iekļūt konkrētā teritorijā.
Slimība nav bīstama cilvēkiem.
Jau vēstīts, ka Krievija no 20.marta apturēja liellopu, sīko ragulopu un cūku importu no visām ES dalībvalstīm, izskaidrojot aizliegumu ar to, ka ES teritorijā šo mājlopu vidū ir izplatījies Šmallenbergas vīruss un tā dēvētā zilās mēles slimība. Aizliegums pakāpeniski tika atcelts attiecībā uz vairākām valstīm.
