Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
9. janvāris, 2017
Drukāt

Latvijā pārliecinoši zemākais finansējums ceļiem starp Baltijas valstīm (3)

Foto no Latvijas Valsts ceļi "twitter".Foto no Latvijas Valsts ceļi "twitter".

Latvijā ir pārliecinoši zemākais valsts finansējums autoceļiem starp Baltijas valstīm, šodien žurnālistus informēja AS ”Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.

Nākamgad valsts finansējums ceļiem Latvijā plānots 159 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 210 miljoni eiro, savukārt Lietuvā – 428 miljoni eiro.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) finansējums ceļiem Latvijā šogad prognozēts 127 miljonu eiro apmērā, Igaunijā 48 miljoni eiro, bet Lietuvā 91 miljons eiro.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange gan atzīmēja, ka 2019.gadā strauji saruks ES finansējums valsts autoceļiem Latvijā, tam sasniedzot 68,7 miljonus eiro, bet 2020.gadā ES finansējuma ceļiem jau vairs nebūs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nevienu gadu nav sasniegts finansējuma līmenis ceļiem, kuru varētu raksturot kā ilgtspējīgu. Tādējādi uzkrājies remontdarbu deficīts valsts autoceļiem 4,5 miljardu eiro apmērā. Lai apstādinātu ceļu stāvokļa pasliktināšanos, ik gadu būtu nepieciešami 673 miljoni eiro.

Patlaban sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ceļu ar grants segumu. Lai gan asfaltēto ceļu stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, grants ceļu kvalitāte pasliktinās.

Lange sacīja, ka izprot dažādās budžeta vajadzības, taču jārod kāds risinājums, lai ceļu stāvokli valstī uzlabotu.

Pēc viņa teiktā, sliktā valsts ceļu stāvokļa dēļ tautsaimniecībai ik gadu ir 880 miljonu eiro zaudējumi, ko veido augstākas automašīnu ekspluatācijas izmaksas, ilgāks braucienu laiks un attiecīgi lielāks degvielas patēriņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka līdz gada beigām LVC jāizvērtē autoceļu tīkla efektivitāti valstī, lai saprastu, kā optimāli veidot un uzturēt ceļu tīklu Latvijā.

LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. pārliecinoši zemākais finansējums visam, ne tikai ceļiem. toties amatpersonu un valšu locekļu algas dro;si vien Eiropas līmenī. nožēlojami.

  2. finansējums zemākais, bet ceļa nodoklis- lielākais, vai nav kaut kā jocīgi?

  3. Anekdote.
    Šlesers: es kā ministrs.
    Uz Latviju pie Satiksmes ministra Šlesera atbrauc Igaunijas Satiksmes ministrs, paciemojas birojā un mājā, pareizāk, villā, pie Aināra Šlesera.
    Ainār, Igaunijas kolēģis jautā, cik tev liela alga, ka tu tiki pie tik varenas villas, kura miljoniem vērta. Tev laikam varen liela alga? Nu ap 800 simti latu. Hmm, no tādas algas tev kā ministram, var nepietikt pārtikas maltītēm, kur nu būvēt tādu grandiozu cilvēku akvāriju, kur var peldēties, sildīties, rīkot ballītes vismaz simt dalībniekiem. Šlesers klusē, klusē un beidzot izdveš – kolēģi, par naudu nerunāsim. Tu redzi, kādi ceļi pie mums?

    Labi, brauksim apskatīt aprūpējamo saimniecību, ceļus, infrastruktūru, mani interesē ceļu būves prakse. Abi ministri izbraukā vairākus simtus kilometru pa Latvijas ceļiem. Šlesers pie stūres, drebinoties pa bedrēm gan jūtas neērti, klusē, bet pārvar sevi un kad jau iesiluši sarunās, Šlesers izdveš: Igaunijas Satiksmes ministram – redzēji, kādi ceļi pie mums, tātad neuzdod nekorektus jautājumus, kolēģi, kāda man alga. Vai saproti, kā tas pie mums notiek. Igauņu kolēģis apjucis atbild – nekā nesaprotu un jautā Šleseram: kāds sakars ceļiem ar algām. Piedod, paskaidrošu ar piemēru. Tad paklausies: žīdam (lasi – Šleseram) piedāvā vadīt noliktavu (Satiksmes ministriju). Žīds prasa, kādas preces būs noliktavā. Saņēmis atbildi, ka tas viņu apmierina, saka, ņemu noliktavu vadīt. Žīdam saka, bet tu nepajautāji neko par algu. Zini, tā ir neliela, tikai 800 latu un prēmijas arī nav. Žīds – un vēl piemaksā par noliktavas (Satiksmes ministrijas) vadīšanu? Sarunāts, ņemu noliktavu. Vai saprati, prasa Šlesers igaunim. Jā, jā, sapratu, atbild igauņu ministrs.. Man gan alga virs 3000 un piemaksas, vairāku gadu laikā krāju un sev māju uzbūvēju, bet tava ir vismaz 10 reizes varenāka par manu un viss, kā saprotu, „likumīgi un pamatoti”. Šlesers piebilst: viss notiek, kā kādai skolotājai no Neretas uz jautājumu, kā lai izdzīvo ar tādu algu, mācīja kolēģis Godmanis, ka jāmāk strādāt. Es, Šlesers, kā ministrs, visu to labi uztvēru, kā jāstrādā. Sapratu, sapratu, atvainojos, ka uzdevu nekorektu jautājumu par tavu algu, saka igauņu kolēģis un abi atgriežas Šlesera villā, jau klusējot kā mēlē iekodis.

Draugiem Facebook Twitter Google+