Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. decembris, 2014
Drukāt

Latvija pēc korupcijas uztveres indeksa šogad 43.vietā – labākā nekā pērn

Foto- Stock.xchngFoto- Stock.xchng

Nevalstiskās organizācijas “Transparency International” (TI) ikgadējā ziņojumā par korupcijas uztveri Latvija šogad ar 55 punktiem no 100 ir 43.vietā, kuru tā dala ar Dienvidkoreju, Maltu un Seišelu salām.

Pērn Latvija pēc korupcijas uztveres indeksa bija 49.vietā pasaulē ar 53 punktiem, tātad situācija ir uzlabojusies un saskaņā ar iedzīvotāji viedokli korupcija mūsu valstī ir samazinājusies.

Šogad korupcijas uztveres indekss ir aprēķināts 175 valstīm un atkarīgajām teritorijām (pērn – 177 valstīm un atkarīgajām teritorijām). Valstis tiek sarindotas skalā no 100 punktiem (sabiedrība uzskata, ka korupcija politiķu un amatpersonu vidū nepastāv) līdz 0 punktiem (augsts korumpētības līmenis). Šogad vairāk nekā divas trešdaļas no 175 valstīm un teritorijām indeksā novērtētas zemāk par 50 indeksa punktiem.

Arī šogad Latvija korupcijas uztveres indeksa ziņā atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Igaunijā korupcijas uztveres indekss šogad ir 69 punkti (26.vieta kopā ar Franciju un Kataru), bet Lietuvā – 58 punkti (39.vieta kopā ar Dominiku un Slovēniju). Pērn Igaunija ar 68 punktiem bija 28.vietā, bet Lietuva ar 57 punktiem – 43.vietā.

Eiropas Savienības un Rietumeiropas valstu grupā labāks rezultāts nekā Latvijai ir Dānijai (92 punkti un 1.vieta), Somijai (89 punkti un 3.vieta), Zviedrijai (87 punkti un 4.vieta), Norvēģijai un Šveicei (86 punkti un 5.vieta), Nīderlandei (83 punkti un 8.vieta), Luksemburgai (82 punkti un 9.vieta), Islandei un Vācijai (79 punkti un 12.vieta), Lielbritānijai (78 punkti un 14.vieta), Beļģijai (76 punkti un 15.vieta tāpat kā Japānai), Īrijai (74 punkti un 17.vieta tāpat kā ASV, Barbadosai un Honkongai), Austrijai (72 punkti un 23.vieta), Igaunijai un Francijai (69 punkti un 26.vieta tāpat kā Katarai), Kiprai un Portugālei (63 punkti un 31.vieta tāpat kā Botsvanai un Puertoriko), Polijai (61 punkts un 35.vieta tāpat kā Taivānai), Spānijai (60 punkti un 37.vieta tāpat kā Izraēlai), Lietuvai un Slovēnijai (58 punkti un 39.vieta tāpat kā Dominikai).

Šajā grupā sliktāks rezultāts nekā Latvijai ir Ungārijai (54 punkti un 47.vieta tāpat kā Kostarikai un Maurīcijai), Čehijai (51 punkts un 53.vieta), Slovākijai (50 punkti un 54.vieta), Horvātijai (48 punkti un 61.vieta tāpat kā Ganai), Bulgārijai, Grieķijai, Itālijai un Rumānijai (43 punkti un 69.vieta tāpat kā Brazīlijai, Senegālai un Svazilendai).

2.vietu ar 91 punktu ieņem Jaunzēlande, 7.vietu ar 84 punktiem – Singapūra, 10.vietu ar 81 punktu – Kanāda, 11.vietu ar 80 punktiem – Austrālija, 85.vietu ar 38 punktiem – Indija un vēl astoņas valstis, 100.vietā ar 36 punktiem – Ķīna un vēl divas valstis, 119.vietu ar 31 punktu – Baltkrievija un vēl četras valstis, 136.vietu ar 27 punktiem – Krievija un vēl piecas valstis.

Iedzīvotāji par viskorumpētākajām valstīm uzskata Ziemeļkoreju un Somāliju, kuras ar astoņiem punktiem ir 174.vietā.

“Korupcija ir problēma visās valstīs, tādēļ mēs aicinām vadošos finanšu centrus Eiropas Savienībā un ASV apvienot spēkus, lai pie atbildības tiktu sauktas korupcijā iesaistītās personas strauji augošajās ekonomikās,” uzsvēra starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, paziņojot Korupcijas uztveres indeksa rezultātus.

“2014.gada Korupcijas uztvere indeksa rezultāti parāda, ka ekonomiskā izaugsme tiek apdraudēta, un pieliktās pūles, lai samazinātu korupciju, izgaist brīdī, kad politiskie līderi un augsta līmeņa amatpersonas izmanto savu varu, lai piesavinātos finanšu līdzekļus,” šajā paziņojumā norādīja “Transparency International” padomes priekšsēdētājs Hosē Ugass no Peru.

“Korumpētas amatpersonas līdzekļus, kas iegūti nelegālā ceļā, piemēram no kontrabandas ienākumiem, noglabā drošās finanšu oāzēs, un, slēpjoties aiz ofšoru kompānijām, nodrošina sev pilnīgu imunitāti”, skaidroja Ugass. “Valstīm, kuras atrodas Korupcijas uztveres indeksa pēdējās vietās, jāpieņem radikāli pretkorupcijas pasākumi, lai uzlabotu savu iedzīvotāju labklājību. Savukārt, valstīm, kuras atrodas indeksa augšgalā, jāspēj nodrošināt, ka ar tām saistītās privātās un juridiskās personas nepiekopj koruptīvas darbības citās valstīs.”

“Korupcija lielos apmēros ne tikai kavē nabadzīgāko cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanu, bet arī rada valsts pārvaldes problēmas un veicina nestabilitāti. Valdības, kuras atsakās būt atklātas un caurspīdīgas un turpina būt iecietīgas pret korupciju, rada sabiedrības kultūru, kurā korupcija var plaukt,” norādīja Ugass.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” sagatavotais Korupcijas uztveres indekss izvērtē valstis atbilstoši tam, kādā mērā tajās tiek uztverta korupcijas pastāvēšana valsts amatpersonu un politiķu starpā. Tas ir no vairākiem elementiem sastāvošs indekss – tā ir aptauju aptauja, dati par korupciju tiek iegūti no ekspertu un uzņēmumu aptaujām, ko veikušas dažādas neatkarīgas iestādes ar labu reputāciju.

Indeksa veidošanā izmantotas aptaujas un pētījumi, ko veikušas neatkarīgas iestādes.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+