Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. maijs, 2013
Drukāt

Latvijai budžeta deficīts normā, jāmazina nabadzība


Foto - EPFoto - EP

Latvijai arī turpmāk jāīsteno reformas vairākās jomās – tā vēsta Eiropas Komisijas (EK) ikgadējie ieteikumi pēc tā sauktās valsts veselības pārbaudes, kurus otro reizi vēsturē saņēmusi arī Latvija. 


Brisele gaida, ka Latvija uzlabos sociālo situāciju, nodokļu politiku, mazinās bezdarbu un veiks vēl virkni svarīgu pārmaiņu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novērtējumu Latvija ir spērusi soli uz priekšu, un EK atzinusi, ka valstī ir novērsts pārmērīgs budžeta deficīts. Kopumā no pārmērīga budžeta deficīta procedūras varēs izstāties piecas valstis – bez Latvijas arī Ungārija, Itālija, Lietuva un Rumānija. Galīgo lēmumu atzīt šo EK rosinājumu jūnija Eiropadomē Briselē pieņems dalībvalstu vadītāji.

 

Vislielākās bažas 
par nabadzību

Eiropas Komisija iesaka Latvijai turpināt reformas sešās jomās, par kurām aizrādīja arī iepriekšējā novērtējumā, proti, uzlabot nodokļu politiku, tiesu un izglītības sistēmu, sociālo jomu, mazināt bezdarbu un veikt reformas enerģētikā, proti, novērst dabas gāzes piegādātāja monopolsituāciju, pēc iespējas ātrāk pieslēgt valsti Eiropas tīkliem, efektīvāk izmantot enerģijas resursus, piemēram, aktīvāk siltināt mājas.

Visvairāk EK kritizē problēmas sociālajā sistēmā un brīdina, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, apmēram 40 procenti, riskē nonākt nabadzībā un īpaši apdraudēti ir bērni. Tas, kā secina EK, apliecina, ka ekonomikas izaugsme nenozīmē automātisku nabadzības samazināšanos un ir nepieciešama mērķ-tiecīga politika, lai to novērstu.

Rekomendācijas arī liecina, ka EK īpaši raudzīsies, lai visu šo ieteikumu un aizrādījumu izpildei Latvija izmantotu Eiropas Savienības fondu naudu.

 

Smelsies informāciju debatēs par eiro

Šis pēdējais tā sauktais valsts veselības novērtējums Latvijai ir īpaši svarīgs, jo tiek publicēts tieši nedēļu pirms 5. jūnija, kad EK un Eiropas Centrālā banka publiskos konverģences ziņojumu jeb novērtējumu par Māstrihtas kritēriju izpildi, kas vienlaikus būs rekomendācija Eiropadomei par Latvijas uzņemšanu eirozonā.

Eksperti skaidro, ka reformu ieteikumiem tiešas ietekmes uz nākamnedēļ gaidāmo EK ziņojumu nebūs, taču šie EK izceltie fakti būs interesanti dalībvalstīm, kas jūnijā diskutēs par Latvijas uzņemšanu eirozonā un rūpīgi pētīs, kādas problēmas Latvijā joprojām pastāv un vai Latvija ir pietiekami spēcīga, lai eiro ne tikai ieviestu, bet arī noturētu.

EK ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, taču nākamgad, ja Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, mūsu valstij izteiktie aizrādījumi varētu būt daudz striktāki, proti, gan ar konkrētiem izpildes termiņiem, gan soda sankcijām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+