Ekonomika
Bizness

Latvijai līdz 2020. gadam neizdosies palielināt “zaļās” degvielas īpatsvaru0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Latvija līdz 2020.gadam neizpildīs prasības par “zaļās” degvielas īpatsvara palielināšanu, otrdien valdību informēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Latvija tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās veicināt “zaļo” degvielu. Latvijas mērķis paredz līdz 2020.gadam nodrošināt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā sasniedz 10%.

Tomēr pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtās informācijas, 2018.gadā no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars transportā varētu būt ne augstāks kā 4%.

“Neīstenojot papildu pasākumus, “zaļās” enerģijas īpatsvaram transportā līdz 2020.gadam nav pamata palielināties,” piebilda ministrijā.

Patlaban Latvijā biodegvielu ražošanai pārsvarā izmanto graudus un rapsi, tomēr ar laiku plānots paplašināt to izejvielu klāstu, no kuras varētu ražot biodegvielu.

Nemiro informēja ministrus, ka patlaban “zaļās” degvielas mērķi sasniegušas Zviedrijas un Somija, bet mērķa sasniegšanai tuvojas Francija un Austrija. Turpretī Baltijas valstīm nesokas ar nosprausto mērķu sasniegšanu.

“Protams, ir bažas, ka nespēsim izpildīt šos mērķus, kas nozīmē, ka Eiropas Komisija pret Latviju varēs sākt pārkāpuma procedūru. Tomēr EM patlaban strādā pie risinājuma, kas paredz pakāpenisku “zaļās” degvielas ieviešanu. Mēs nevis neieviesīsim ES prasības, bet gan to izdarīsim ar laiku,” stāstīja ekonomikas ministrs.

Arī Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis Ojārs Karčevskis piebilda, ka Latvija nespēs laikus izpildīt apņemšanos. “Mēs nesakām, ka nevajag veicināt “zaļo” degvielu, bet gan to vajadzētu darīt pakāpeniski,” pauda nozares pārstāvis.

Biodegvielas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns tomēr aicināja valdību rīkoties aktīvāk un izmantot esošos instrumentus, lai 2020.gadā sasniegtu “zaļās” degvielas mērķus.

Viņš arī aicināja paplašināt to izejvielu klāstu, no kuras varētu ražot biodegvielu, piemēram, izmantot cepamo eļļu. Tomēr ekonomikas ministrs piebilda, ka auto ražotāji jau ir noteikuši apmēru, cik daudz degvielai iespējams piejaukt biodegvielu, lai automašīnai neradītu tehniskas problēmas.

Arī degvielas tirgotāja “Neste” pārstāvis Mārtiņš Kauliņš pauda pārliecību, ka Latvijā ir iespējams aktīvāk veicināt biodegvielu.

“Prasības par biodegvielas piejaukumu ir zināmas kopš 2009.gada, bet jautājums ir par to, cik ļoti degvielas tirgotāji vēlējās šos mērķus sasniegt. Katrā ziņā nevar teikt, ka trūktu resursu. Jā, Latvijā nav modernas biodegvielas ražotnes, kas sarežģī tās piegādes loģistiku un var palielināt izmaksas, tomēr tas neatbrīvo no pienākuma sasniegt mērķus,” uzsvēra Kauliņš.

“Neste” pārstāvis piebilda, ka “zaļo” degvielu varētu veicināt, piešķirot nodokļu atlaides, kā arī pieprasot to iepirkumos.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norādīja, ka, neizpildot “zaļās” degvielas prasības līdz 2020.gada, tiks ietekmēta Latvijas apņemšanās par kopējiem klimata mērķiem līdz 2030.gadam.

“Es atbalstu EM ziņojumu, tomēr, neieviešot “zaļās” degvielas prasības, kādai jomai būs jāstrādā vairāk ar klimata mērķu ieviešanu. Viens no risinājumiem ir paplašināt obligātā iepirkuma komponenti,” piebilda Pūce, atzīstot, ka auto nozare līdz šim nav bijusi pārāk aktīva “zaļo” energoresursu mērķu īstenošanā.

Saistītie raksti
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, no vienas puses, Latvija starptautiski tiek pasniegta kā zaļa valsts, bet, no otras puses, klimata politika tiek uztverta kā slogs.

“Jāsaprot, ka tās nav ES prasības, bet gan iespēja attīstīt zaļās tehnoloģija. Es neiebilstu EM ziņojumam, tomēr man ir bažas, ka atjaunīgo energoresursu jomā zaudējam iespēju pēc iespējas. Patlaban transporta sektorā dedzinām degvielu, tādējādi pildot to valstu kabatas, no kurām šo degvielu pērkam. Tāpēc Latvijas izaicinājums ir attīstīt savu alternatīvu enerģiju. Mums ir jāmaina domāšana par to, kādas iespējas sniedz “zaļā” enerģija,” uzsvēra premjers.

Lai veiktu izmaiņas Latvijas mērķu īstenošanā, EM patlaban izstrādā attiecīgu Ministru kabineta noteikumus.

LA.lv