Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. maijs, 2015
Drukāt

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu atklāj ar pārliecinošu zaudējumu Kanādai (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Pasaules čempionāta spēle hokejā starp Latvijas un Kanādas izlasēm ''O2'' arēnā Prāgā.

Latvijas hokeja izlase savā pirmajā Čehijā notiekošā pasaules čempionāta spēlē pārliecinoši piekāpās Kanādas valstsvienībai, kas pērn kļuva par olimpiskajiem čempioniem, bet pēdējos četrus gadus pasaules čempionātu noslēgusi piektajā vietā.

Latvijas valstsvienība ar 1:6 (0:3, 0:2, 1:1) atzina kanādiešu pārākumu.

Latvijas valstsvienībā precīzs bija Kaspars Daugaviņš, bet Kanādas izlases labā divus vārtus guva Džeisons Speca, bet vienreiz precīzi bija Nātans Makkinons, Mets Dušeins, Dens Hemhuss un Sidnijs Krosbijs.

Jau mača pirmajās sekundēs kanādieši izdarīja bīstamu metienu uz Latvijas izlases vārtiem, bet teicami nospēlēja valstsvienības vārtsargs Ervīns Muštukovs, kuram šī ir debija pasaules čempionātos. Pēc trim minūtēm ar bīstamu epizodi pie Kanādas vārtiem atbildēja Latvijas hokejisti, taču cīņas rezultātu atklāt neizdevās. Pirmā perioda sestajā minūtē Lauris Dārziņš izdarīja metienu no asa leņķa, tomēr arī tas bija neprecīzs. Pēc divām minūtēm aizsargs Oskars Cibuļskis izdarīja divus bīstamus metienus pa kanādiešu vārtiem, bet olimpiskos čempionus no vārtu zaudējuma glāba uzbrucējs Džeisons Speca.

Kad bija nospēlēta puse no pirmā perioda, rezultātu ar spēcīgu metienu atklāja Kanādas izlases uzbrucējs Nātans Makkinons. Neraugoties uz ielaisto ripu, Latvijas hokejisti jau pēc pusminūtes izveidoja bīstamu situāciju pie Maika Smita sargātajiem vārtiem, taču rezultātu izlīdzināt neizdevās. Tomēr pēc divarpus minūtēm kanādieši rezultātu dubultoja, kad pirmais pie atlēkušās ripas atradās Speca.

Pēc minūtes Mets Dušeins raidīja ripu augšējā vārtu stūrī un panāca jau trīs vārtu pārsvaru. Lai nedaudz atgūtos no trim zaudētājiem vārtiem, Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis pieprasīja pusminūtes pārtraukumu. Lai gan pēdējā perioda minūtē Miķelim Rēdliham bija lieliska iespēja gūt vārtus, tomēr Smits ar kājsargu atsita ripu un trešdaļa noslēdzās ar 3:0 par labu Kanādai.

Neraugoties uz hokeja dzimtenes pārstāvju trim gūtajiem vārtiem, pirmajā periodā metienu skaits bija vien 11:9 kanādiešu labā.

Otro periodu aktīvāk iesāka Kanādas valstsvienība un jau otrajā trešdaļas minūtē četru vārtu pārsvaru panāca “Canucks” vienības aizsargs Dens Hemhuss, bet pēc 44 sekundēm savus otros vārtus guva Speca, kurš veiksmīgi nospēlēja Latvijas izlases vārtu priekšā. Pēc piekto vārtu zaudējuma Latvijas komandas vārtos Muštukovu nomainīja pieredzējušais Edgars Masaļskis.

Tikai spēles 27.minūtē kāda no komandām nopelnīja pirmo noraidījumu, kad divas minūtes uz noraidīto spēlētāju soliņa vajadzēja pavadīt NHL zvaigznei Sidnijam Krosbijam. Lai gan skaitliskajā vairākumā Latvijas izlasei bija trīs labas vārtu gūšanas iespējas, tomēr neviena no tām netika izmantota. Pēc pusotras minūtes jau kanādiešiem bija iespēja spēlēt vairākumā, kad pretinieku neatļauti kavēja aizsargs Māris Jass. Pēdējā vairākuma sekundē ripu Latvijas vārtu virzienā raidīja Krosbijs, taču precīzs bija Masaļskis.

Atlikušajā perioda daļā kanādieši mēģināja panākt jau sešu vārtu pārsvaru, tomēr viņu centieni bija nesekmīgi un rezultāta tablo pirms trešās trešdaļas vēstīja 5:0 par labu Kanādai. Otrajā periodā Kanādas izlase izdarīja 19 metienus, uz ko Latvijas hokejisti atbildēja vien ar pieciem.
Jau trešās trešdaļas sākumā Latvijas izlase nonāca mazākumā, kad pārkāpumu izdarīja M.Rēdlihs. Tiesa, savu otro vairākumu kanādiešiem realizēt neizdevās. Kad līdz pamatlaika beigām bija palikušas mazāk kā astoņas minūtes, kanādiešu aizsardzības zonā Andris Džeriņš izdarīja piespēli Laurim Dārziņam. Cīņā par ripu ar Dārziņu, Kanādas izlases spēlētāji to netīši piespēlēja
Latvijas izlases kapteinim Kasparam Daugaviņam, kurš guva pirmos vārtus savas komandas labā.

Pēc nedaudz vairāk kā minūtes uz noraidīto soliņa bija jādodas čempionāta debitantam Maksimam Širokovam, taču Kanādas izlase vairākumu realizēt nespēja. 23 sekundes līdz pamatlaika beigām Roberts Bukarts neatļauti kavēja Krosbiju, kurš ieguva tiesības izpildīt soda metienu. Kanādas izlases kapteinis bija precīzs un hokeja dzimtenes spēlētāji svinēja uzvaru ar 6:1.

Kā zināms, savā vienīgajā pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta Kanāda trešdien ar 4:2 pārspēja Austrijas valstsvienību, kas arī ir Latvijas pretiniece A apakšgrupā.

Savukārt Latvijas izlase sagatavošanās posmā Eiropas Hokeja izaicinājuma (EHC) pārbaudes spēļu turnīru noslēdza 11.vietā 12 komandu konkurencē.

Astoņās EHC spēlēs Latvijas valstsvienība izcīnīja trīs uzvaras un piecas reizes cieta zaudējumu.

Pēdējo reizi abas komandas tikās pagājušā gada ziemas olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā, kurā ar 2:1 pārāka bija Kanādas valstsvienība. Vienīgos vārtus Latvijas izlases labā guva Lauris Dārziņš, kurš bija pēdējais hokejists šajā turnīrā, kam izdevās pārspēt kanādiešu komandas vārtsargu Keriju Praisu. Tā kā kanādieša pārstāvētā komanda Monreālas “Canadiens” turpina cīņu Nacionālās hokeja līgas (NHL) Stenlija kausa izcīņā, Praiss izlasei pasaules čempionātā palīdzēt nevarēs.

Tikmēr Latvijas izlases sastāvā šajā čempionātā nav 12 olimpisko spēļu ceturtdaļfināla dalībnieki, tajā skaitā šajā mačā lielisko sniegumu demonstrējušais vārtsargs Kristers Gudļevskis. Savukārt Kanādas valstsvienības sastāvā uz Čehiju devušies tikai divi šīs cīņas dalībnieki – aizsargs Dens Hemhuss un NHL regulārā čempionāta trešais rezultatīvākais spēlētājs Sidnijs Krosbijs, kurš šajā sezonā 77 cīņās guvis 84 punktus.

Kanādas izlases galvenais treneris ir Tods Maklelans, kurš pagājušajā nedēļā atkāpās no NHL vienības Sanhosē “Sharks” vadītāja amata.

Citā A apakšgrupas spēlē piektdien mājinieki čehi uzņem Zviedrijas hokejistus. Savukārt B apakšgrupas mačos Ostravā ASV spēkojas pret Somiju, bet vēlāk pagājušā gada pasaules čempione Krievija cīkstēsies ar Norvēģijas valstsvienību.

Sestdien Latvijas izlasei gaidāma tikšanās ar Čehiju, bet turpinājumā valstsvienība sacentīsies arī ar Zviedriju, Šveici, Vāciju, Austriju un Franciju.

Pasaules čempionātā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgst no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlē Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkojas Ostravā.

Pasaules čempionāts pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezis Čehijā. 2004.gadā turnīrā, kas arī norisinājās Prāgā un Ostravā, triumfēja Kanādas hokejisti, kuri finālmačā ar 5:3 pārspēja zviedrus.

Latvijas valstsvienība spēcīgāko izlašu sabiedrībā startē jau 19.gadu pēc kārtas.

Kā zināms, jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rangā pašlaik pirmās astoņas vietas ieņem Zviedrija, Somija, Krievija, Kanāda, ASV, Čehija, Šveice un Slovākija, bet Latvija atrodas devītajā pozīcijā. Savukārt uzreiz aiz Latvijas seko Norvēģija, Baltkrievija un Francija.

Šajā čempionātā tiesā 16 galvenie tiesneši un 16 līnijtiesneši. Visvairāk soģi ir no Zviedrijas un Čehijas – pa pieciem no katras valsts. Uz pasaules čempionātu devies arī igauņu līnijtiesnesis Antons Semjonovs.

Starp tiesnešiem iekļauts arī bēdīgi slavenais čehu arbitrs Vladimirs Šindlers, kurš Latvijas hokejistiem labā atmiņā palicis no 2005.gada pasaules čempionāta, kad Latvijas valstsvienība ar rezultātu 1:3 zaudēja ASV izlasei. Toreiz Šindlers spēles laikā neieskaitīja divus Latvijas izlases gūtos vārtus, lai gan ripa pusotras minūtes laikā divas reizes acīmredzami šķērsoja vārtu līniju.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies NHL komandas Vankūveras “Canucks” uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Pasaules čempionātā šogad debitē aizsargs Maksims Širokovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Ņikita Jevpalovs, Gunārs Skvorcovs, Lauris Bajaruns, kā arī vārtsargs Jānis Kalniņš.

Šis Aleksandram Beļavskim ir pirmais pasaules čempionāts pie Latvijas valstsvienības stūres kā galvenajam trenerim. Sākotnēji Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pavēstīja, ka speciālists izlases treneris pēc Teda Nolana tiks meklēts Eiropā, kā arī, “domājot par nākotni”, treneru kolektīvā varētu tikt piesaistīts Beļavskis, bet vēlāk jau viņš kļuva par galveno treneri, kā vēl vienam pretendentam publiski parādoties vien Latvijā labi zināmajam slovākam Jūliusam Šupleram.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un “O2” arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Kā zināms, Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā – bukmeikeru kantoris “viensviens.lv” prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs “vienā vai divos” mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī “Optibet” un “Olybet” bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase iekļuva 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos četros čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā, bet pērn valstsvienība turnīru otro gadu pēc kārtas noslēdza 11.pozīcijā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes – 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tika tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā. Arī pērn par pasaules čempioni tika kronēta Krievija, kas finālā apspēlēja Somijas izlasi. Savukārt bronzas godalgas izcīnīja zviedri.

Uz Latvijas izlases spēlēm Prāgā devusies arī aģentūras LETA komanda – sporta ziņu reportieris Ints Megnis un fotoreportieris Edijs Pālens -, lai mūsu hokejistu gaitām un citiem svarīgākajiem čempionāta notikumiem sekotu līdzi tieši no notikumu vietas.

Latvijas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:

vārtsargi – Ervīns Muštukovs (Olborgas “Pirates”, Dānija), Edgars Masaļskis (“Ambri-Piotta”, Šveice), Jānis Kalniņš (Dunaūjvārošas “Acelbikak”, Ungārija);

aizsargi – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi – Rīgas “Dinamo”), Māris Jass (Znojmo “Orli”, Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī “Red Ice”, Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno “Foxes”, Itālija), Toms Andersons (Trenčīnas “Dukla”, Slovākija);

uzbrucēji – Rodrigo Ābols (“Rīga”), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi – Rīgas “Dinamo”), Koba Jass (Liberecas “Bili Tygri”, Čehija), Lauris Bajaruns (Hersholmas “Rungsted”, Dānija), Jānis Sprukts (“Fribourg-Gotteron”, Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko “Val Pusteria”, Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas “Dinamo”, Krievija), Ņikita Jevpalovs (Blēnvilas-Buābriānas “Armada”, Kanāda).

Kanādas hokeja izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā:

vārtsargi – Mārtins Džonss (Losandželosas “Kings”, NHL), Maiks Smits (Arizonas “Coyotes”, NHL);
aizsargi – Dens Hemhuss (Vankūveras “Canucks”, NHL), Taisons Berijs (Kolorādo “Avalanche”, NHL), Brents Bērnss (Sanhosē “Sharks”, NHL), Ārons Ekbleds (Floridas “Panthers”, NHL), Džeiks Mazins (“Kings”), Dāvids Savārs (Kolumbusas “Blue Jackets”, NHL), Patriks Vīrkočs (Otavas “Senators”, NHL);

uzbrucēji – Sidnijs Krosbijs (Pitsburgas “Penguins”, NHL), Mets Dušeins, Raiens O’Reilijs, Nātans Makkinons (visi – “Avalanche”), Tailers Eniss (Bufalo “Sabres”, NHL), Šons Koturjērs, Breidens Šens, Klods Žirū (visi – Filadelfijas “Flyers”, NHL), Koudijs Īkins, Džeisons Speca, Tailers Segīns (visi – Dalasas “Stars”, NHL), Tailers Tofoli (“Kings”), Teilors Hals, Džordans Eberle (abi – Edmontonas “Oilers”).

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    LA pieķēzijusi svas vērtīgās lapas ar lailās sporta pasaules atkritumiem. Lesus hokejs ir un paliek margināls “sporta veids”” kurā likumiģi drīkst “dot pa purnau ar kailu dūri”pretiniekam, par ko boksā nekavējoties būtu ilga diskavalifikācija. Analbet LA neatškir hokeju, kas ir pasaules sporta no marģinļā no Kanādas nākušā ledus hokeja. Hoejam un ledus hokejam ir pilnīgi atšķirīas pasaules virsorganizācijas. Hekejuspļē visā pasaulē, sākot ar Austrāliju. Protams ar bumbiņu uz zālāja. Tas nepieder peie dārgiem sporta veidiem. Tapc paši izplaīts miljonuzemēs kā Indijā un Pakistānā. Pat Vācijā un UK. Latvija ir vienīgā muļķu valsts, kur šādu dargu “sportu”uztur nodokļu maksātāji. Citā ledus hoekja valstīs kā kanādā vai Sakndināvijā ledus hokejs maksā prāvus nodokļus. Kā jau Latvijā — viss ar kājām gaisā…. Kāds, ka sevi dēvē par sporta žurnālistu, kretins LTV paziņoja ka ledus hokejs esot latviešu nacionālais sporta veids. Vēl tikai atliek iet pie Puķina un, ceļos metoties lugties atpakāļ impērijā…

  2. Kur tagad bļauri? – Latvijāā Uzvarāā…
    Kauns, kad ārzemēs gadās būt tuvumā šiem bļauriem, kas ar savu uzvedību apkauno Latviju. Tad izliecies, ka neko nesaproti un griezies prom.
    Saka, ka angļu priekšpilsētu proletārieši ir tādi paši bļauri un vēl huligāni. Tā ir. Bet viņi visur mīž, kur pagadās – uz ielas, metro vilcienos, parkos, pie pieminekļiem. Ka pie Mildas pačurā, tā nav necieņa, bet savās mājās viņi dara tieši tāpat. Mūsu sporta bļauri grib līdzināties?

  3. Muštukovu debitanta lomā vārtos likt nevajadzēja. Viņš labi nospēlētu pret mazāk spēcīgu pretinieku, bet tagad viņu kanādieši izsita no psiholoģiskā līdzsvara. Ja būtu Masaļskis uzreiz vārtos, arī aizsardzība spēlētu pārliecinošāk. Bet kopumā spēlei nebija ne vainas.

  4. Tas nekas, spēle bij skaista, labi, ka neizdarīja pārkāpumus

Draugiem Facebook Twitter Google+