Ekonomika
Bizness

Latvijas naftas laukus urbina lēnām 6


Naftas komerciālās ieguves plāna īstenošanā, iespējams, vistālāk ticis uzņēmums “Baltic Oil Management” Gudenieku “naftas laukā”, kur uzstādītas naftas ieguvei nepieciešamās sūkņu iekārtas jeb tā sauktie “zirdziņi”. Lielbritānijā tikšot rīkoti arī dažādi semināri, kuros tiks stāstīts par Latvijas priekšrocībām.
Naftas komerciālās ieguves plāna īstenošanā, iespējams, vistālāk ticis uzņēmums “Baltic Oil Management” Gudenieku “naftas laukā”, kur uzstādītas naftas ieguvei nepieciešamās sūkņu iekārtas jeb tā sauktie “zirdziņi”. Lielbritānijā tikšot rīkoti arī dažādi semināri, kuros tiks stāstīts par Latvijas priekšrocībām.
Foto – Valdis Semjonovs

Valdība apstiprinājusi jaunu ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu Aizputes novada Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagastā 182,2 hektāru platībā. Uz šo naftas izpētes un ieguves laukumu pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrijā (EM) bija pieteikusies Lietuvas akciju sabiedrība “Geobaltic”, kas ieguva tiesības veikt ogļūdeņražu izpēti un ieguvi Gudenieku pagasta “Kalējos”, Lažas pagasta “Popēs”, “Ērgļos”, “Lāčplēšos’’ un “Graudupēs”. Sākotnēji laukums bija apstiprināts 185,17 hektāru platībā, bet nupat jūnija sākumā valdība to samazināja uz 182,2 hektāriem un licences laukumu sadalīja trīs daļās, jo minētajās zemes platībās ir arī valsts autoceļi un tos nevar iekļaut licences laukumā.

Viļņas uzņēmuma “Geobaltic” ģenerāldirektors Daiņus Mičelāvičs teic, ka licences laukuma apstiprināšana ir tikai pirmais solis ceļā uz izpētes uzsākšanu. Ekonomikas ministrijā vēl jāsaņem licence jeb atļauja. Kad to varētu saņemt, viņš vēl nezinot, tāpēc par turpmāko rīcību neko vairāk pateikt nevarot. Tāpat arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Patlaban spēkā ir trīs EM izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei sauszemē.

 

Jāvienojas ar zemes īpašniekiem

‘Latvijā iespējamo naftas atradņu izpēte esot sarežģītāka nekā Lietuvā, kur tiesības uz dzīlēm un atradnēm pieder valstij, atzīst Daiņus Mičelāvičs. Latvijā zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī tās dzīles līdz pat zemes asij. Lai varētu uzsākt izpēti, jāvienojas ar zemes īpašniekiem. Piemēram, Aizputes novada Lažas pagastā zeme, kurā paredzēta dzīļu izpēte, pieder Latvijā reģistrētajam lauksaimniecības uzņēmumam SIA “Artis JP”, kas savukārt pieder dāņiem Olem Gronlundam, Svenam Petersenam un Nilam Antonam Nielsenam. SIA “Artis JP” ir ceturtais lielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, kam Latvijā, lielākoties Kurzemes pusē, pieder 5423,9 hektāri.

“Geobaltic” vadītājs D. Mičelāvičs teic, ka neesot skaidrības, kādu nodokli Latvijas valdība prasīs par naftas atradņu izmantošanu. Lietuvā dabas resursu nodokļa likme svārstās 12 līdz 16% apmērā no iegūtās naftas tirgus vērtības. Latvijas apstākļos vēl jārēķinās ar atlīdzību zemes īpašniekiem. Komersants gan piebilst, ka viņa uzņēmums nodarbojas tikai ar zemes dzīļu izpēti. Informācija “Geobaltic” mājas lapā liecina, ka pašlaik uzņēmumam ir ogļūdeņražu izpētes laukumi Lietuvā, Vācijā un Zviedrijā. Ja ņem vērā, ka izdevumi vienam urbumam ap 1000 metru dziļumā sasniedz ap miljonu ASV dolāru, tad ir skaidrs, ka ar naftas ieguvi var nodarboties tikai lieluzņēmumi, kuriem ir pieredze un pietiekami liels kapitāls.

 

Gudenieku naftas lauks iet plašumā

Aizputes novada Lažas pagasta pārvaldes vadītājs Normunds Zariņš domā, ka lietuviešu uzņēmuma plāni sākt zemes dzīļu izpēti pagasta dzīvē lielas pārmaiņas nav ienesuši. “Pagājušā gada rudenī pagastā atbrauca lietuviešu nolīgtās, Latvijā reģistrētās SIA “Sprādziens” pārstāvji, kuri veica dzīļu seismoloģisko izpēti. Bet lietuvieši pie mums nav bijuši,” saka pašvaldības pārstāvis.

Naftas meklējumos pagasta teritorijā esot saglabājušies daži urbumi vēl no padomju laikiem. Lažas pagastā un Kuldīgas novada Gudenieku pagastā lietuviešu uzņēmumam piešķirtais licences laukums būtībā esot turpinājums tam laukumam, kuru Gudenieku pagastā jau saņēmusi Latvijā reģistrētā sabiedrība “Baltic Oil Management”. Tā pašlaik naftas komerciālās ieguves plāna īstenošanā, iespējams, tikusi vistālāk. “LA” jau rakstījām, ka ap 116 hektāru lielajā Gudenieku “naftas laukā”, netālu no Rīvas upes, kas šķir Aizputes novadu no Kuldīgas novada, uzņēmums jau uzstādījis vairākas naftas ieguvei nepieciešamās sūkņu iekārtas jeb tā sauktos “zirdziņus”. Ienākot lietuviešiem, tādējādi Gudenieku “naftas lauka” platība pamazām varētu paplašināties, skarot vēl citus tuvējās apkārtnes zemes īpašumus.

“Baltic Oil Management” valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite-Šavļuga saka, ka lietuviešu “Geobaltic” plāni viņu uzņēmuma darbību netraucēšot. “Jaunā licences laukuma apstiprināšana arī mums varētu būt ieguvums – šajā uzņēmējdarbībā, kurā valdība vilcinās ar “spēles noteikumu” sagatavošanu, vairs nebūsim vieni,” viņa piebilst.

 

Naftas bizness: izsniegtas trīs licences

Latvijā, Kurzemes pusē, naftas atradņu meklējumi sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Šajā nolūkā Kurzemē dažādās vietās veikti ap 200 urbumu 1000 līdz 1800 metru dziļumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, naftas krājumi noteikti 770 000 kubikmetru apjomā, bet tās rūpnieciska ieguve nav sākusies.

Licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei sauszemē Ekonomikas ministrija izsniegusi:

*uzņēmumam “Baltic Oil Management” – Kuldīgas novada Gudenieku pagastā;

* uzņēmumiem “GotOil Resources Limited”, “Loon Energy” un Alvilam Baušeniekam – Durbes novada Dunalkas pagastā;

* uzņēmumam “Baltic Oil Corporation” Nīcas pagastā.

LA.lv