×
Mobilā versija
Brīdinājums +13.8°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
14. marts, 2018
Drukāt

Latvijas Rakstnieku savienība par lauku bibliotēku darba optimizāciju (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Fragments no grāmatas "Latvijas mazās Gaismas pilis" vāciņa.

ARNO JUNDZE, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs LRS vārdā

Medijos izskanējusi ziņa par bibliotēku tīkla optimizāciju Latvijas lauku mazapdzīvotajās vietās un iespējamo bibliotēku darba laiku samazinājumu. Šāda rīcība ir pretrunā Latvijā nesen pabeigtajai vērienīgajai bibliotēku reformai un Gaismas tīkla izveidei ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un ātru informācijas pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Latvijas Rakstnieku savienība savu biedru vārdā pauž viedokli, ka tāds pavērsiens un iecerētās izmaiņas ir nepieļaujamas, un ar šo vēstuli vēršas pie politiķiem un pašvaldību vadītājiem, akcentējot viņu atbildību, ar šādu lēmumu turpinot sekmēt Latvijas lauku iztukšošanas un degradācijas procesus.

Lauku apvidos tuvredzīgi tiek likvidētas ne tikai mazās skolas, bet arī sabiedriskā transporta maršruti. Bibliotēkas tur ir palikušas kā pēdējie vēl dzīvie sabiedriskās un kultūras dzīves bastioni. Šādā pusmirušas infrastruktūras situācijā bibliotēkas pārcelšana “tikai” uz 10-15 kilometru attālo kaimiņu ciemu var izrādīties nepārvarams šķērslis, kas liegtu iespēju laukos vēl mītošajiem iedzīvotājiem izmantot bibliotēkas pakalpojumus. Bibliotēka mūsdienās nozīmē ne tikai grāmatu, mācību un uzziņu literatūras vai periodikas krātuvi – tā ir vieta, kur ikviens var saņemt informāciju, nokārtot savas saistības ar valsti (nodokļi, saziņa ar iestādēm), apmaksāt rēķinus, sazināties ar ārvalstīs strādājošajiem radiniekiem, socializēties utt. Bibliotēka, īpaši attālākajos novados, nereti ir vienīgais kultūras centrs, kurā bibliotekārs, uzturot vietējo kultūras dzīvi, rīko dažādus pasākumus, izstādes, tikšanās ar rakstniekiem.

Ar Bērnu žūrijas palīdzību bibliotēkas sekmīgi piesaista grāmatai jauno lasītāju paaudzi. Īpaši Latvijas austrumu pierobežā, kur iedzīvotāji atrodas lielā Krievijas informatīvas telpas ietekmē, bibliotēka ir arī nozīmīga latviešu valodas un kultūras vides veidotāja un sargs. Nav mazsvarīgi arī tas, ka daudzviet ārpus pilsētām ir apgrūtināta pieeja kvalitatīviem interneta pakalpojumiem, kurus līdz šīm varēja saņemt bibliotēkās. Izslēdzot bibliotēku automātiski nodziest arī gadiem veidotais Gaismas tīkls.

Attieksme pret bibliotēkām gan ir tikai simptoms daudz lielāka mēroga problēmām. Un šis mērogs ir attieksme pret humanitāro jomu un humanitārajām zināšanām (lai gan bibliotēkas uzkrāj ne tikai humanitāro intelektuālo kapitālu) mūsu valstī. Uzsveram, ka bibliotēku ietekmi uz laukos dzīvojošās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti nav iespējams izmērīt konkrētos skaitļos, tāpat kā nav iespējams izteikt aritmētiski šīs pašas sabiedrības intelektuālo un pilsonisko atdevi savam novadam. Varbūt to ir patiesi grūti izprast mūsdienu ierēdņiem un pašvaldību vadītājiem, kuri cilvēka un sabiedrības dzīves ritumu uzlūko un mērī tikai caur ekonomisko prizmu. Arī pašvaldībām Latvijā ir jāatgriežas pie samērīguma principa un veselā saprāta. Lietas jāskata ilgtermiņā, ne tikai vienas dienas loģikas ietvarā.

Jebkuru saprātīgu pārmaiņu – tostarp optimizācijas mērķis ir uzlabot pakalpojumu un dzīves kvalitāti. Uzskatām, ka bibliotēku skaita samazināšana, to darba laiku saīsināšana, drīz vien izrādīsies stratēģiska kļūda, kas traucēs Latvijas attīstībai. Tāpēc aicinām jūs, izmantojot tautas un likumu dotās pilnvaras, pieņemt lēmumus, kas stiprina Latvijas bibliotēkas, jo bibliotēku nepārvērtējamā nozīme tieši ietekmē Latvijas valsts nākotni.

Šīs vēstules tekstam savu piekrišanu ir apliecinājuši:

Lelde Stumbre, Nora Ikstena, Ruta Štelmahere, Ieva Struka, Edvīns Raups, Gunita Mežule, Ilze Jansone, Arturs Snips, Agita Draguna, Sandra Ratniece, Aija Jakoviča, Monika Zīle, Silvija Brice, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Jana Egle, Ieva Kolmane, Jānis Elsbergs, Sandra Bondarevska, Ieva Plūme, Gunta Šnipke, Aivars Eipurs, Silvija Ģībiete, Ingrīda Peldekse, Lāsma Gaitniece, Laimdota Ločmele, Maija Laukmane, Linda Zulmane, Inta Geile-Sīpolniece, Irina Cigaļska, Jānis Vādons, Juris Zvirgzdiņš, Viktors Avotiņš, Ronalds Briedis, Astrīda Vite, Aivars Kļavis, Inga Gaile, Eva Mārtuža, Ēriks Lanss, Eriks Vilsons, Jānis Valks, Iveta Šimkus, Viesturs Vecgrāvis, Mudīte Treimane, Edgars Lāms, Māra Zālīte, Gundega Repše, Guntis Berelis, Inga Žolude, Lija Berzinska, Rudīte Kalpiņa, Daina Sirmā, Renāte Punka, Ieva Melgalve, Sandra Vensko, Guna Roze, Andra Manfelde, Māra Cielēna, Māra Rūmniece, Valdis Rūmnieks, Laura Dreiže, Linda Nemiera, Ingrida Tārauda, Ieva Lešinska-Geibere, Andris Akmentiņš, Ausma Cimdiņa, Milda Klampe, Ieva Samauska, Viola Avdoņina, Jeļena Kordževa, Jurijs Kasjaničs, Silvija Radzobe, Osvalds Zebris, Arvis Kolmanis, Pauls Bankovskis, Evita Sniedze, Bārbala Simsone, Ilze Lāce-Verhaeghe, Egils Šņore, Dzintars Tilaks, Uģis Segliņš, Dina Kārkliņa, Egīls Venters, Ingūna Bauere, Evija Gulbe, Māris Bērziņš, Zane Rozenberga, Dace Meiere, Ingmāra Balode, Inguna Daukste-Silasproģe, Māris Salējs, Liāna Langa, Dagnija Dreika, Ingūna Cepīte, Dace Priede, Rūta Karma, Anna Rancāne, Laima Kota, Inga Ābele, Jānis Jurkāns, Māris Rungulis, Jolanta Mackova, Viktors Ivbulis, Māra Svīre, Ērika Bērziņa, Vilis Lācītis, Lija Brīdaka

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Draugiem Facebook Twitter Google+