Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. novembris, 2015
Drukāt

Kā godam sagaidīt Latvijas simtgadi?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kultūras ministre Dace Melbārde apliecinājusi, ka Latvijas simtgades svētku programmu plānots īstenot piecu gadu garumā, piedāvājot ar svētkiem saistītus notikumus baudīt no 2017. līdz 2021. gadam. Jautāju pašvaldību vadītājiem, vai, sagaidot simtgadi, pilsētās un novados domāts arī radīt ko paliekošu, kas priecētu arī nākamās paaudzes.

 

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Pievienojos jau izskanējušajam uzskatam, ka Latvijas simtgade nevar būt kā ballīte, kas ir tikai nedaudz plašāka un svinīgāka par jebkuru citu Latvijas gadskārtu. Simtgade – tas ir process, kurā jāiesaistās ne vien valstij un pašvaldībām, bet arī kultūras iestādēm, skolām, biedrībām, citām sabiedriskajām organizācijām, īsi sakot, lai piedalītos iespējami daudz cilvēku. Divām Latgales pašvaldībām – Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada – bija tas gods izsludināt Latvijas valsts simtgadei veltīta pieminekļa metu konkursu. Protams, visi ir ieinteresēti, lai rastu iespējami labāku māksliniecisko risinājumu. Daugavpils Latviešu biedrība piemineklim aicina izvēlēties moto “Saules mūžu Latvijai”. Pēc plašām diskusijām simtgades pieminekli nolemts uzstādīt Daugavpils Vienības dārzā. Latgalē ir jau sava veida valstiskuma simbols – Vienības nams, kas savulaik tapa pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Tagad darīsim visu, lai Latgalē būtu Latvijas valsts simtgades piemineklis. Būtu tikai apsveicami, ja tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis kļūtu par šī pieminekļa patronu.”

 

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Atbalstu domu, ka, sagaidot valsts simtgadi, svarīgi, lai pēc iespējas vairāk izpaustos cilvēku iniciatīva. Mūsu novada Popes pagastā oktobra nogalē notika ozolzīļu stādīšanas talka akcijā “Ozola stāsts”. Pirmā šāda talka bija noorganizēta Cēsīs. Iecere ir brīnišķīga – gaidot valsts simtgadi, no Latvijas dižozoliem savākt zīles, izaudzēt stādiņus un dažādās Latvijas vietās stādīt ozolu alejas un ozolu birzes. Popē stādīja zīles, kas savāktas ne vien no vietējiem ozoliem, bet arī Kandavas puses spēka kokiem. Par paveikto paldies jāsaka daudziem vietējiem iedzīvotājiem. Priecē, ka lauku ražotājiem, piemēram, zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašniekam Imantam Bērziņam, rūp ne vien sava saimniecība, bet arī sava pagasta, sava novada un savas valsts sakārtošana. Līdz šim Pope varēja lepoties ar liepu alejām, nākotnē būs arī Latvijas simtgades ozolu aleja. Katram latvietim ozols ir ļoti svarīgs kā spēka un varenības simbols. Gaidot valsts simtgadi, cilvēkiem ir lieliska iespēja no jauna apzināties, ka ozoli tautu stiprina un vieno. Velkot paralēli ar vēsturisko “Baltijas ceļu”, pieļauju, ka, ozolu stādīšanas kustībai vēršoties plašumā, mēs varētu tikt arī pie vēsturiskā Ozolu ceļa.”

 

Monvids Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Svētku svinēšana ir viena lieta, svētku sajūtas radīšana – pavisam cita. Šoreiz svarīgākais ir tieši šī svētku sajūtas radīšana, īpaši – katram sevī. Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība, kas šajās dienās pārtaps par Latgaliešu kultūras biedrību, jo tajā aktīvi darbojas cilvēki no visas Latgales, izsludinājusi visas Latgales 8. – 12. klašu skolēniem konkursu “Muna sāta, škola, pogosts/piļsāta 1917. – 2015. godi”. Sagaidot Latgales apvienošanās kongresa simtgadi, ko svinēsim 2017. gadā, un valsts simtgadi, skolēni apzinās un apkopos tos vēstures datus, kas nav nevienā vēstures grāmatā. Labākie darbi tiks izmantoti izglītojošas datorspēles veidošanā.”

 

Ēriks Lukmans, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: “Paliekošākais mūsu novadā būs pieminekļa celšana Zigfrīdam Annai Meierovicam, pirmajam Latvijas ārlietu ministram, kas bērnību pavadījis Pūrē un Kabilē, mācījies Tukuma pilsētas skolā.”

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+