Sports
Citi sporta veidi

Latvijas slavenākie sportisti, kuriem konstatētas pozitīvas dopinga analīzes0


Dopinga sērga ir izplatīta arī  Latvijas sportā.
Dopinga sērga ir izplatīta arī Latvijas sportā.
Foto: Shutterstock

Inetas Radevičas gadījums Latvijā atkal aktualizējis dopinga tēmu, lai gan statistikas ziņā, spēka sporta veidu pārstāvju dēļ, mūsu valsts pēdējos gados šajā ziņā diemžēl bijusi starp “vadošajām”.

Latvijas sporta vēsturē ir bijuši vairāki gadījumi, kad pozitīvas dopinga analīzes bijušas arī pašmāju sporta zvaigznēm. Īpaši “raženi” bija šī gadsimta pirmie divi gadi, kad, lietojot nekvalitatīvus uztura bagātinātājus, nepatikšanas radās vairākiem izciliem spotistiem. Šoreiz, norobežojoties no Radevičas gadījuma, nedaudz sīkāk par citiem gadījumiem.

1. Sandis Prūsis (bobslejs) – 2001.gads

Olimpiskajā sezonā, vien pāris mēnešus pirms 2002.gada Soltleiksitijas ziemas Olimpiādes, Pasaules kausa posmā Pārksitijā Prūša organismā tika konstatēta aizliegtā viela nandrolons. Pieļaujamā šīs vielas norma bobslejista organismā bija pārsniegta desmit reizes, Prūsim draudēja divu gadu diskvalifikācija. Beigās Prūsim nācās izciest vien trīs mēnešu diskvalifikāciju, jo tika pierādīts, ka aizliegtā viela organismā nonākusi sportistam to neapzinoties – ar nekvalitatīvu uztura bagātinātāju.

Nervi gan tika pamatīgi pabendēti, jo vēl bija cīņa par tikšanu pie Soltleiksitijas akreditācijas un kolēģu nosodījums, taču savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs Prūsis startēja, četriniekos esot septītais. Gadu vēlāk Prūša kvartets izcīnīja Eiropas čempionu titulu, pēc tam ugālietis beidza sportista karjeru, bet tagad ir ilggadējs Latvijas izlases galvenais treneris, palīdzot bobslejistiem izcīnīt galvu reibinošus panākumus.

2. Kaspars Kambala (basketbols) – 2007.gads

Kambala bija savas paaudzes labākais garā gala spēlētājs, kuram pēc labas karjeras ASV studentu čempionātā prognozēja arī vietu NBA. Pasaules labākā basketbola līga palika neiekarota, taču Kambala veidoja veiksmīgu karjeru Eiropā, pārstāvot tādus slavenus klubus kā Stambulas “Efes Pilsen”, Madrides “Real”, Kazaņas “Unics” un Stambulas “Fenerbahce”. Viss aprāvās 2007.gadā, kad viņa organismā tika konstatētas kokaīna pēdas.

Kambalam vispirms piesprieda 14 mēnešu diskvalifikāciju, ko palielināja līdz 24 mēnešiem (diviem gadiem). Diskvalifikācijas laikā Kambala iemēģināja roku profesionālajā boksā, pēc tam atgriezās basketbolā, taču vairs nespēja sasniegt to līmeni, kādu iepriekš. Vēlāk savā autobiogrāfijā Kambala neslēpa, ka basketbolista karjeras laikā lietojis kokaīnu.

3. Viktors Ščerbatihs (svarcelšana) – 2001.gads

Ščerbatiham pozitīvas izrādījās 2001.gadā Labas Gribas spēlēs Austrālijā veiktās dopinga analīzes. Līdzīgi kā Prūsim tika konstatēta nandrolona metabolītu klātbūtne, normu pārsniedzot aptuveni četras reizes. Svarcelšanā jau tad dopinga skandāli sekoja cits citam, un šī sporta veida pārstāvjiem attaisnot sevi tiesiskā ceļā bija teju neiespējami.

Ščerbatihs norādīja, ka lietojis pretsāpju medikamentus, jo sāpējusi mugura, tomēr ar to bija par maz, lai izvairītos no divu gadu diskvalifikācijas, kuru viņš arī izcieta. Pie vainas līdzīgi kā Prūša gadījumā gan bija uztura bagātinātāji.

Pēc diskvalifikācijas Ščerbatihs atgriezās sportā vēl motivētāks, kļuva par 2004.gada Atēnu olimpisko spēļu vicečempionu un 2008.gada Pekinas spēļu bronzas medaļnieku, tagad vada Latvijas Svarcelšanas federāciju un palīdz ar padomu jaunajām Latvijas svarcelšanas zvaigznēm.

4. Staņislavs Olijars (vieglatlētika) – 2001.gads

Vēl viens nandrolona un uztura bagātinātāju upuris, kurš gan ar advokāta palīdzību izvairījās no soda. Olijars spēja pierādīt, ka viņam ārpus sacensībām veiktās dopinga analīzes nevar uzskatīt par oficiālām. Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) attaisnoja barjerskrējēju, paziņojot, ka Latvijas Olimpiskās vienības telpās veikto dopinga pārbaudi nevar uzskatīt par oficiālu un tās rezultātus par drošiem un tiesiskiem.

Arī Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) nolēma Olijaru nesodīt un viņš turpināja sportista karjeru, kuras augstākais punkts bija 5.vieta 2004.gada olimpiskajās spēlēs Atēnās un 2006.gada Eiropas čempiona tituls. Pēc karjeras beigām Olijars kļuvis par fiziskās sagatavotības treneri.

5. Jānis Bojārs (vieglatlētika)

Bojārs sportista karjeras laikā oficiāli dopinga lietošanā netika pieķerts, taču pēc tam viņš kļuva par pirmo Latvijā, kurš godīgi atzina, ka lietojis aizliegtās vielas, taču piespiedu kārtā, jo citādāk PSRS izlasē nebūtu noturējies.

“Es “zem adatas” biju visu PSRS izlasē pavadīto laiku, un tie bija nevis viens vai divi, bet gan astoņi gadi,”

atceroties saistību ar aizliegto medicīnu, sacīja Bojārs, kurš šā gada jūnijā devās aizsaulē, arī tāpēc, ka dopings bija pamatīgi sagandējis spēka mitriķa veselību.

6. Andris Reinholds (akadēmiskā airēšana) – 2000.gads

Reinholdu šobrīd, visticamāk, atceras retais, taču viņa gadījums bija starptautiski “skaļš”, jo par pozitīvu dopinga provi tika paziņots 2000.gada Sidnejas olimpisko spēļu laikā, kur viņš vieniniekos finišēja astotais.

Saistītie raksti

Tieši viņam tika piešķirts arī bargākais soda mērs – mūža diskvalifikācija, jo Starptautiskās Airēšanas federācijas (FISA) noteikumi paredzēja tikai divas iespējas – vai nu sportista attaisnošanu, vai mūža diskvalifikāciju.

P.S. Dopinga lietošanā pieķerti arī tādi pazīstami sportisti kā Gundega Sproģe (trīssoļlēcēja), Deniss Čerkovskis (modernā pieccīņa), Andris Naudužs (riteņbraukšana), Juris Umbraško (basketbols), Artis Caics (volejbols), Lauris Daiders (motokross), Vitālijs Pavlovs, Ralfs Freibergs (abi hokejs), Edgars Piksons (biatlons) un daudzi citi.

LA.lv