Latvijas vēsturnieki, kuri aprīļa nogalē devās uz Maskavu, komandējuma laikā strādājuši Krievijas Valsts sociālpolitiskajā vēstures arhīvā, kur iepazinušies ar Komunistiskās internacionāles dokumentiem, pastāstīja Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks Antonijs Zunda.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178

Lasīt citas ziņas

Komunistiskā internacionāle, kas bija starptautiska komunistu organizācija un darbojās no 1919.gada līdz 1943.gadam, veica plašas darbības Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. “Ierodoties pirmo reizi arhīvā, nevar trijās arhīva apmeklējuma dienās atklāt kaut kādus grandiozus, jaunus dokumentus. Tas ir tikai ceļa sākums,” sacīja Zunda, minot, ka jau šā gada rudenī Latvijas vēsturnieki varētu otro reizi doties strādāt Maskavas arhīvos.

Prezidenta padomnieks norādīja, ka Kominternes darbība aptver tikai vienu niansi no Padomju Savienības un Latvijas Republikas attiecībām starpkaru periodā, taču parāda, kādi bija Padomju Savienības mērķi un plāni. Darbs arhīvos vēsturniekiem nepieciešams, lai sagatavotu dokumentu krājumu “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918-1939”.

Pensionāres izmisuma solis: 74 gadus veca sirmgalve aplaupa banku, lai atmaksātu parādu

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Kokteilis

VIDEO. “Pārmetumi, ka es vienu dienu palikšu bez matiem, ir aplami!” Elīna Didrihsone šokē sekotājus, parādot savus īstos matus

Par darbu pie dokumentu krājuma vēsturnieki sprieduši arī tikšanās laikā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem. “Es ceru, ka tas arī aktivizēs Krievijas pusi sākt konkrētāku pētniecisko darbu pie dokumentu krājumu izveides,” sacīja Zunda.

Maskavas arhīvā strādāja divi Latvijas vēsturnieki – Juris Ciganovs un Valters Ščerbinskis. Zunda iepriekš pauda cerību, ka 2013.gadā darbs pie dokumentu krājuma tiks pabeigts.

Šā gada 26.novembrī, kad Rīgā notiks apvienotās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas otrā sēde, cita starpā tiks uzklausīts Latvijas un Krievijas pētnieku grupu ziņojums par darbu pie minētā dokumentu krājuma.

Latvijas vēsturnieku brauciens uz kaimiņvalsts galvaspilsētu tiek finansēts no Vēsturnieku komisijas budžeta. Pērn novembrī kopīgajā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas pirmajā sēdē panākta vienošanās par darba grafiku, tajā ietverts arī minētais dokumentu krājums.