Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki: ZM nepilda solījumus par 9 miljonu eiro kompensāciju saimniekošanai MLA

Foto: LETAFoto: LETA

Ziemāju lauks Tērvetes novadā.

Lai gan iepriekš Zemkopības ministrija tika solījusi izmaksāt deviņus miljonus eiro kompensācijās mazāk labvēlīgo reģionu jeb tā dēvēto mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumos, finansējums tomēr neesot rasts. Līdz ar to saimniecībām, kuras tikai šogad ieguvušas attiecīgo statusu, kompensācijas ies secen, informēja Vidzemes lauksaimnieku pārstāvji.

Kā skaidroja zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, šogad ZM nav paspējusi izstrādāt un ieviest izmaiņas nākamajam plānošanas periodam, tādēļ maksājumus izmaksā vēl pēc 2013.gada sadalījuma, bet ar nosacījumu, ka tām saimniecībām, kas iepriekš nebija MLA teritorijā, bet kopš 2014.gada ir, pienāksies kompensācija deviņu miljonu eiro apmērā.

“Lai gan iepriekš deviņi miljoni eiro tika ierakstīti visos nepieciešamajos dokumentos un lauksaimnieki ar to rēķinājās, 24.novembra lauksaimnieku nevalstisko organizāciju Konsultatīvās padomes sēdē kompensācijas vairs netika pieminētas un ministrijas darbinieki aukstasinīgi norāda – nevaram izmaksāt un viss,” sacīja zemniece.

Viņa arī atgādināja, ka 2013.gadā, apmeklējot lauksaimniekus Vidzemē toreizējās zemkopības ministres Laimdotas Straujumas (V) vadībā, ministrijas ierēdņi kompensācijas apsolījuši.

“2013.gadā Braslavas pagasta Daiņa Kreišmaņa saimniecībā viesojās toreizējā ministre – viņa apsolīja, ka MLA teritorijas tiks mainītas no 2014.gada. 2013.gada vēlā rudenī, kad Zemkopības ministrijas ierēdņi saprata, ka 2014.gadā nevarēs ieviest jaunos MLA noteikumus, zemnieki bija gatavi organizēt protesta akcijas un bloķēt Tallinas šoseju. Tad ministrijas pārstāvji apsolīja risinājumu – kompensāciju deviņu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāta par 2014.gadu. Līdz pat šā gada novembra beigām paļāvāmies uz solījumu, bet izrādās, ka viņiem solījumi nozīmē tieši neko,” norādīja Alpa-Eizenberga.

Arī Limbažu zemnieku biedrības vadītāja Zaiga Blaua sacīja, ka biedrība jau no 2004.gada, kad Latvijā tika ieviests attiecīgais MLA atbalsts, ir runājusi ar ZM par atbalsta kritēriju maiņu.

“Bijušie zemkopības ministri vairākkārt solījuši teritorijas un finansējumu pārskatīt, bet nekas nemainījās. Lauksaimniecības zemes Salacgrīvas un Limbažu novados ir īpaši akmeņainas, mazauglīgas, un tas samazina ražas. Tā kā pagājušais plānošanas periods ir beidzies, likām lielas cerības uz izmaiņām šogad. Ja nekas nemainīsies, solījumi ir bijuši tukši, un tas lauksaimniekus neapmierina,” norādīja biedrības pārstāve.

Tikmēr ZM Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone apliecināja, ka vienošanās par minēto atbalstu ir bijusi, tas tiks izmaksāts no 2015.gada, savukārt process iekavējies, jo to bija nepieciešams saskaņot Briselē. “Esam EK iesnieguši gan likmes, gan visus pārējos nepieciešamos aprēķinus. Process nav ātrs, patlaban tiek gaidīts lēmums par apstiprināšanu, un nākamgad atbalsts tiks izmaksāts,” teica Jansone.

MLA atbalsta mērķis ir veicināt lauku ainavas uzturēšanu un sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās ir apgrūtināta lauksaimnieciskā darbība. Latvijā MLA teritorijas ir lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgi reģioni, kuros ir zemi sociālekonomiskie rādītāji, kur ir sarežģīti apstrādāt zemi, tai ir zema augsnes auglība.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+