Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Lavrovs: referenduma ierosinātāji Latvijā vēlas panākt taisnīgumu

Foto - LETAFoto - LETA

Cilvēki, kas ierosināja Latvijā rīkot referendumu par otras valsts valodas statusu piešķiršanu krievu valodai, vēlas panākt taisnīgumu, trešdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

“Es neņemos paredzēt referenduma rezultātu, bet svarīgi ir tas, ka cilvēki vēlas tikt uzklausīti. Viņi vēlas, lai cienītu viņu tiesības, domāt, audzināt bērnus savā dzimtajā valodā,” preses konferencē Maskavā teica Lavrovs, vēsta Krievijas laikraksta “Vzgļad” interneta portāls, atsaucoties uz aģentūru “Itar-tass”.

“Tā ir pilnībā eiropeiska vērtība, un pilnībā var īstenot tās tiesiskās iespējas, kas attiecas uz Eiropas Savienību kopumā,” uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.

Lavrovs sagaida, ka “referenduma vai vienkārši nepieciešamības sapratnes ceļā tas jāizdara, lai krievu valodu saglabātu un to cienītu ne tikai kā kultūras un vēsturisko vērtību, bet arī kā līdzekli, lai paplašinātu pilsoņu nodarbinātības iespējas”.

“Nepieciešams, lai visiem būtu tiesības runāt tādā valodā, kādā viņiem ir ērti, tādā, kādā viņi grib redzēt runājam savus bērnus, sniegt viņiem izglītību, profesiju,” klāstīja Lavrovs. “Bez šaubām, papildu valodu prasme bagātina cilvēku. Ja viņš dzīvo valstī un neprot šīs valsts valodu, tas ierobežo viņa iespējas. Tomēr tādēļ nevajag diskriminēt valodas dēļ, nedrīkst mākslīgi mēģināt sašaurināt tās vai citas valodas lietojumu,” norādīja Krievijas ārlietu ministrs un piebilda, ka ar to domājis krievu valodas ierobežošanu Latvijā  un Igaunijā.

Ministrs sacīja: “Kad bijušais Latvijas prezidents [Valdis Zatlers] bija vizītē Krievijā, viņš solīja risināt jautājumu tā, lai vismaz nepilsoņu bērni piedzimstot automātiski saņemtu Latvijas pilsonību.” Lavrovs žurnālistiem pastāstīja, ka ir redzējis Latvijas nepilsoņu pases, kuras angļu valodā ierakstīts vārds “alien”, kas nozīmē “svešais”.

“Mūsdienu Eiropā nav iedomājama tāda pilsoņu kategorija, tāda situācija, ka ikviens Eiropas Savienības pilsonis, kas pusgadu ir pavadījis Latvijas teritorijā, lai gan ir citas valsts pilsonis, ir tiesīgs balsot pašvaldību vēlēšanās, bet tur dzimušiem un dzīvojošiem cilvēkiem tādu tiesību nav,” klāstīja Krievijas ārlietu ministrs.

“Daudzi latvieši runā krievu valodā, un tas nerada problēmas, pat pretēji ‒ palīdz dzīvē,” minēja Krievijas ārlietu ministrs.

Referendums par Satversmes grozījumiem izsludināts 18.februārī. Vēlētāju ierosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Referendums izsludināts, jo biedrībai “Dzimtā valoda” Vladimira Lindermana vadībā izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Par Satversmes grozījumiem parakstījās arī Rīgas mērs un “Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+