Latvijā
Sabiedrība

Leģendārā kinooperatora Slapiņa bērni tiesājas par dubultpilsonības saglabāšanu 16

Foto-LETA

Valdība pirms diviem gadiem noraidījusi barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību – tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.

Šāds lēmums pieņemts Laimdotas Straujumas (V) valdības laikā, vēsta laikraksts. Tā noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu ļaut viņiem saglabāt Latvijas pilsonību.

“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.

Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.

Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.

“Diena” noskaidrojusi, ka Latvijas pilsonību Slapiņi ieguva ar dzimšanas brīdi kā sava tēva tiešie pēcnācēji. 1994.gadā Slapiņa atraitne ar abiem bērniem pārcēlās uz Maskavu, kur bērni kā savas mātes pēcnācēji ieguva otru pilsonību – Krievijas.
Latvijas Pilsonības likums dubultpilsoņiem kopš bērnības, kuriem otrā ir Krievijas pilsonība, neparedz iespēju saglabāt abas pilsonības. Līdz ar to formāli Slapiņa bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būtu jāizvēlas, kuru no abām pilsonībām saglabāt.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.

Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši, un ceturtdien, 8.februārī, gaidāma Administratīvās rajona tiesas sēde.

“Slapiņa bērni sevi uzskata par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri savu pilsonību ir ieguvuši likumīgā ceļā, un uzskata, ka piešķirtās tiesības uz Latvijas pilsonību nevar tikt atņemtas, ierobežotas vai izteikti lūgumi atteikties no pilsonības, kas pašlaik ir vienīgais, kas ļauj saglabāt saikni ar tēvu un valsti, kuras dēļ tēvs zaudēja savu dzīvību, cīnoties par tās neatkarību,” laikrakstam norādījusi Slapiņu intereses aizstāvošā advokāte Vita Liberte.

Saistītie raksti

Barikādes Rīgā ilga no 13.janvāra līdz 27.janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20.janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21.janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.

“Diena” atzīmē, ka Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā, ko jau pēc nāves 2010.gada novembrī piešķīra Slapiņam, klātesot kinooperatora atraitnei Natālijai Djušenai, no toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām glabāšanā saņēma Slapiņa dēls Andris.

LA.lv