Leģionāru gājiena atbalsis 0
Drīzumā tiks veidota īpaša darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus, kā nākotnē izvairīties no tādiem jandāliņiem pie Brīvības pieminekļa, kādu piedzīvojām 16. martā. Tomēr Nacionālā apvienība (NA) neatkāpjas no saviem vārdiem par iekšlietu ministra demisijas pieprasīšanu.
“Vai jūs saprotat, ka tas ir koalīcijas līguma pārkāpums?” šādu jautājumu premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) vakar koalīcijas padomē stingrā tonī vairākkārt esot pārjautājis Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, kuri pieprasa iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) atkāpšanos.
“Tas, ka Anrijs Matīss tika ievēlēts satiksmes ministra amatā, kaut arī viņam nebija četras piektdaļas koalīcijas atbalsta, arī bija koalīcijas līguma pārkāpums. Šoreiz lieta ir daudz nopietnāka, jo runa ir par ministra bezdarbību, kuras dēļ tika pieļauta svētu valsts vērtību zaimošana,” uzskata Raivis Dzintars. Viņš arī uzsvēra, ka “antifašistu” rīcība pie Brīvības pieminekļa bijusi pretrunā vairākiem likumiem, tādēļ policistu pienākums būtu bijis iejaukties.
Piemēram, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 3. panta 3. punkts nosaka, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai pulcēšanās notiktu netraucēti. Turklāt “antifašisti” uzmanības pievēršanai skandinājuši trauksmes sirēnas, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem drīkstot darīt tikai attiecīgie dienesti.
Tādēļ šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sakumā Saeimai, visticamāk, būs jāsanāk uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram. Pats ministrs gan jau iepriekš izteicās, ka visus pārmetumus noraida un drīzāk vajadzētu vērtēt NA deputātu agresīvo uzvedību. Pārmetumus par necienīgu uzvedību NA deputātiem nācās uzklausīt arī koalīcijas sēdē, bet viņi paši uzskata, ka atšķirībā no klātesošiem policistiem pildījuši savu pienākumu.
Nākotnē vairs nedrīkst pieļaut
Tomēr vismaz vienā jautājumā Kozlovska, nacionāļu frakcijas un pārējo koalīcijas partneru viedoklis sakrīt – nākotnē šādi precedenti vairs nedrīkst atkārtoties. Tādēļ tuvākajā laikā Saeimā tikšot veidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus, lai turpmāk piemiņas pasākumi pie Brīvības pieminekļa varētu notikt netraucēti. R. Dzintars pieļāva, ka to varētu nodrošināt, piemēram, ar grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kā arī Brīvības pieminekļa likumā.
Kā vēstīts, 16. martā leģionāru gājiena laikā tā sauktajiem “antifašistiem” veiksmīgi izdevās traucēt piemiņas brīža norisi, lielā skaļumā atskaņojot trauksmes sirēnas, krievu dziesmas un leģionārus apvainojošus tekstus. Tas sarūgtināja daudzus pasākuma dalībniekus, kuri lūdza policistus nodrošināt klusumu, bet tie atrunājās, ka protesta akcija esot likumīga un oficiāli saskaņota.
Vērtēs ari komisijā
“Diemžēl tā ir taisnība, ka ar labiem nodomiem bieži vien bruģēts ceļš uz elli,” lūgts novērtēt 16. marta notikumus pie Brīvības pieminekļa, nopūšas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). Tieši viņš bija iniciators idejai par Saliedētības komisijas aicinājumu sabiedrībai, medijiem un politiķiem vēsturiski strīdīgajos datumos uzvesties korekti un abpusēji iecietīgi. Tagad Līdaka jūtas nedaudz vainīgs, jo pieļauj iespēju, ka arī šis labi domātais aicinājums pievērsis papildu uzmanību un pielējis eļļu ugunij.
“Diemžēl izskatās, ka 16. marts un 9. maijs vēl ilgi asociēsies ar konfliktiem, jo atsevišķi politiskie spēki uz to rēķina veido savu identitāti. Es neko nepārmetu NA, kas vienmēr piedalījušies leģionāru gājienā, bet reizēm man rodas sajūta, ka bez antifašistu klātbūtnes dažam labam šis pasākums liktos neizdevies,” spriež I. Līdaka.
Viņaprāt, Saliedētības komisijai vajadzētu izvērtēt šos notikumus.
Taču pirms atgriešanās pie strīdīgu datumu un notikumu iztirzāšanas komisijai būs jātiek galā ar savu vadības maiņu. Līdzšinējais komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) pagājušonedēļ paziņoja, ka aiziet no priekšsēdētāja amata. Tas notika uzreiz pēc asas diskusijas ar deputātu Andreju Judinu (“Vienotība”), kurš vēlējās, lai Latkovskis publiski pauž savu nostāju pret NA priekšlikumu noteikt 16. martu par oficiāli atzīmējamo dienu. Tagad gan Latkovskis apgalvo, ka aiziešanai ir pavisam citi iemesli, piemēram, iecere, ka šīs politiski jūtīgās komisijas vadībā vajadzētu ieviest regulāru rotāciju. Tomēr vairākums manis aptaujāto deputātu I. Latkovska veikumu saliedētības komisijā vērtē pozitīvi. “Protams, nevar ar vienu komisijas lēmumu panākt, lai visi Latvijā dzīvotu vienoti un draudzīgi. Tam ir nepieciešama ilgstoša diskusija, nonākšana līdz domstarpību saknei. Ilmārs ar savu tolerenci un filozofa piegājienu ir labākais iespējamais vadītājs. Pirms viņa šī komisija bija diezgan bezjēdzīga un formāla, bet tagad tai parādījusies kāda pastāvēšanas jēga,” pozitīvi komisijas vadītāju vērtēja I. Līdaka. Līdzīgu viedokli pauda arī Vladimirs Reskājs (“SC”) un citi deputāti. Skeptiska bija vienīgi Irina Cvetkova (“SC”). Viņasprāt, Saliedētības komisija nespēs veiksmīgi darboties, ja tās vadībā netiks atvēlēta vieta arī opozīcijas pārstāvim.
