Latvijā
Politika

Jaunais Valsts prezidents veidos modernu un ilgtspējīgu valsti0


Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Levitu (no kreisās) un Valsts eksprezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni inaugurācijas sarīkojuma laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Levitu (no kreisās) un Valsts eksprezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni inaugurācijas sarīkojuma laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Edijs Pālens/LETA

Rīgas pils atslēgas no prezidenta Raimonda Vējoņa pirmdien, 8.jūlijā, simboliski pārņēma jaunais Valsts prezidents Egils Levits, kurš pēc prezidenta solījuma nodošanas Saeimas svinīgajā sēdē sacīja: “Mūsu uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, nekā mēs to saņēmām. Sava valsts ir pastāvīgi jāpielabo, jāatjauno, jāmodernizē, lai tā būtu ilgtspējīga.” Šim pienākumam būs pakārtota arī E. Levita darbība.

Viņš aizsāka jaunu tradīciju un pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa, kur ieradās kopā ar dzīvesbiedri Andru Levitu, uzrunāja arī sanākušos cilvēkus – pie daudziem pēc tam piegāja paspiest roku, parunāties. Prezidentu klātesošie uzņēma ar aplausiem, steidza iemūžināt viņa rokasspiedienu, fotouzņēmumus ievietojot arī sociālajos tīklos vai sūtot draugiem.

Klātesot visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem un ārvalstu diplomātiem, Valsts prezidents E. Levits savā pirmajā runā Saeimas sēdē ietvēra vēstījumu par trim virzieniem, “par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados”. Tie ir – solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.

Izpratni par solidaritāti viņš raksturoja ar vārdiem no Šveices konstitūcijas, kurā teikts: “Tautas stiprums tiek mērīts ar to, kā klājas tās vājākajiem locekļiem.” Latvijas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir “mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi atpazīstam”, sacīja E. Levits. Plašākā nozīmē šis vārds ietverot piederību Rietumu pasaulei un Eiropai – Latvija ir tās neatņemama daļa, nevis “kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem”, ko E. Levits kategoriski noraidot.

Deputāti saklausa sev tuvas tēzes

“Latvijas Avīzes” uzrunātajiem Saeimas deputātiem ne tikai bija palikuši prātā Valsts prezidenta runas vēstījumi, bet vairākos no tiem viņi saklausījuši sev vai savai partijai tuvus mērķus. Viens no pirmajiem, ko minēja gandrīz visi aptaujātie, bija solidaritāte, lai mazinātu nevienlīdzību. To intervijā Latvijas Radio pirmdien uzsvēra arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis novēl prezidentam sekot līdzi valdības darbam, lai nevienlīdzība tiešām tiktu mazināta. Viņš arī cer, ka E. Levits tiešām kļūs par visas tautas prezidentu, kas ieklausīsies arī opozīcijas priekšlikumos, jo katrs Saeimas deputāts pārstāv tautu.

“Saskaņas” viens no līderiem Vjačeslavs Dombrovskis prezidenta runu vērtēja ar zināmu vilšanās sajūtu, jo E. Levits tajā uzsvēris vārdus “mēs – latvieši”, kā arī noraidoši izteicies par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Viņa runā V. Dombrovskis nav sadzirdējis, ko plānots darīt integrācijas jomā.

Jāpasaka, ka E. Levits tomēr pieminēja arī mazākumtautības. Viņš teica: “Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai latviešiem. Ikviens, kas identificē sevi ar kādu mazākumtautību, ir laipni aicināts iekļauties valsts dzīvē, paralēli saglabājot savu mazākumtautības kultūru, valodu un tradīcijas. Tas ir pienesums Latvijas kultūras bagātībai un daudzveidībai.”

Paņems labo no priekšgājējiem

JKP deputāts Gaitis Eglītis runā bija saklausījis vairākas savai partijai tuvas tēzes – vispirms jau E. Levita teikto, ka “tiesiskumā nav iespējams kompromiss”. To prezidents pieminēja, kad runāja par nepieciešamību ņemt rokā slotu un izmēzt māju “no tiem mēsliem, kas, sakrājušies trīsdesmit gados, velkas līdzi un mūs šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas”.

Viņš pieminēja gan krāpšanos iepirkumos, gan partiju atkarību no ziedotājiem, korupciju un citas parādības. G. Eglītis bija pārliecināts, ka valdība palīdzēs īstenot apņemšanos mazināt nevienlīdzību, jo tiekot jau gatavota minimālā ienākuma līmeņa mazināšanas koncepcija.

“KPV LV” frakcijas deputātam Aldim Blumbergam, atšķirībā no V. Dombrovska, viena no svarīgākajām šķita tieši tēze par Latviju kā Rietumu pasaules un Eiropas daļu, kas nav tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Pazīstot E. Levitu, A. Blumbergs ir pārliecināts, ka viņam arī izdosies īstenot apņemšanās.

Prezidenta vēlme panākt, lai Latvija kļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti sakrīt ar “Attīstībai/Par” redzējumu, apstiprināja tās deputāts Mārtiņš Bondars. Šis virziens vairākkārt ir uzsvērts arī premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētās “Jaunās Vienotības” līderu runās. Tas nozīmē arī aktīvu iesaistīšanos Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā, paskaidroja E. Levits.

Runas nobeigumā viņš raksturoja arī visus neatkarīgās Latvijas prezidentus. Jāni Čaksti – Valsts prezidenta institūcijas izveidotāju – E. Levits novērtēja kā demokrātisko vērtību stiprinātāju. Par Kārļa Ulmaņa lomu vēsturē prezidents sacīja: “Ticība Latvijas nākotnei, milzīgas darbaspējas un spēja aizraut citus darbam Latvijas labā – tas ir labākais, ko varam mācīties no Latvijas pirmā un pēc tam vairākkārtējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa.”

E. Levits vēlas kaut ko paņemt sev arī no prezidentiem, kas bija amatā pēc neatkarības atjaunošanas. Viņš raksturoja Gunti Ulmani kā pienākuma cilvēku, “kurš dzimtas asinīs iekodēto uzdevumu izpildīja godam”. E. Levitu iedvesmo Vairas Vīķes-Freibergas pārliecība un spēks, reprezentējot valsti starptautiski. Viņas laikā Latvija atgriezusies Eiropā un starptautiskajā arēnā.

E. Levits ciena Valda Zatlera prasīgumu pret sevi un izaugsmi Valsts prezidenta amatā, kas deva nepieciešamo stabilitāti krīzes gados. Prezidentam svarīgs Andra Bērziņa dialogs ar Latvijas cilvēkiem reģionos, ko centīšoties darīt arī savā prezidentūrā. “Es ļoti augsti novērtēju Raimonda Vējoņa paveikto valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Valsts bruņotā spēka augstākā Vadoņa pienākumos viņš man vienmēr būs paraugs, kura aizsākto es mēģināšu turpināt,” sacīja E. Levits.

Vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika sarīkojums par godu Egila Levita inaugurācijai.

Egils Levits saņem Rīgas atslēgu
Saistītie raksti
Egila Levita inaugurācijas viesi
Svinīgais Egila Levita inaugurācijas sarīkojums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Ārkārtas finanšu pieprasījumā Latvijas Radio lūdz šim gadam piešķirt 100 000 eiro
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
LU reģionālajās filiālēs aizpildīti 19% studiju vietu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ikšķiles pašvaldība Satversmes tiesā apstrīdēs Pūces rīkojumu
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

EL
Egils Līcītis
Latvijā
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi. Saruna ar Levita padomnieku vēstures jautājumos Jurģi Klotiņu
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija vēlas Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī
54 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
FOTO: Prezidents Levits ticies ar “airBaltic” vadītāju Gausu
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Smaga avārija netālu no “Akropoles”
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Ceļmalā baravikas lielākas par grozu! Laimīgie sēņotāji lielās ar guvumu
3 stundas