Latvijā
Politika

LIAA direktoru Ozolu varētu rotēt uz CSP1


Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols piedalās preses konferencē, kurā informē par LIAA darbinieku iesaisti Eiropas Savienības struktūrfondu izkrāpšanā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols piedalās preses konferencē, kurā informē par LIAA darbinieku iesaisti Eiropas Savienības struktūrfondu izkrāpšanā.
FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu “atsvaidzināt”.

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

“Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,” stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Tāpat ministrs noliedza, ka darbam LIAA direktora amatā būtu noskatīts bijušais LIAA darbinieks, EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kurš amatā EM stājās 2015.gadā, kad ekonomikas ministre bija Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Aleksejenko ministrijā pārrauga ar Eiropas Savienības fondiem un uzņēmējdarbības konkurētspēju saistītus jautājumus, kā arī ir atbildīgs par CSP un LIAA darba organizāciju.

Nemiro informēja, ka uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts konkurss, kurā varēs pieteikties ikviens, tostarp Ozols. Pagaidām gan nav zināms, kad amata konkurss tiks izsludināts, bet tas nenotikšot līdz šā gada novembrim, kad amatu varētu pamest Ozols.

Publisks saspīlējums starp ekonomikas ministru un LIAA direktoru izcēlās pēc tam, kad šā gada martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā. Savukārt Ozols par ministra pausto izteicās, ka tādējādi tiek grauta valsts reputācija un radīti miljoniem eiro lieli zaudējumi.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju, un aicināja Nemiro to atsaukt, tomēr ekonomikas ministrs uzsvēra, ka viņš no saviem vārdiem neatkāpjas un tie netika pausti ar nolūku mest šaubu ēnu pār LIAA. Tāpat Nemiro neredzēja pamatu atsaukties Ozola lūgumam atvainoties LIAA.

Patlaban EM saskaņošanai nodevusi virkni tiesību aktu, kas paredz ierobežot ministrijas pakļautības iestāžu vadītāju pilnvaru termiņu, savukārt Nemiro aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas nav saistītas ar vēlmi atbrīvoties no kāda līdzšinējā iestādes vadītāja.

Izmaiņas attiektos uz LIAA, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un CSP vadītājiem, kā arī EM valsts sekretāru. EM rosina noteikt, ka viena un tā pati persona nevarēs būt par iestādes direktoru un EM valsts sekretāru vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA skaidroja, ka grozījumi iestāžu un EM nolikumos nav jāuztver kā vēlme atbrīvoties no konkrētiem iestāžu vadītājiem. Ministrs cer, ka ar izmaiņām noteikumos tiks veicināta konkurence uz EM pakļautības iestāžu vadītāju amatiem, tādējādi iestādēm piesaistot jaunus ekspertus.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka līdzšinējais LIAA vadītājs Andris Ozols amatā stājās 2004.gada novembrī, bet viņa pilnvaru termiņš beigsies šogad novembrī. CSP vadītāja Aija Žīgure šajā amatā atrodas kopš 1998.gada augusta un viņas pilnvaru termiņš beigsies 2020.gada 31.decembrī. BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina šo amatu ieņem no 2017.gada augusta, līdz ar to viņas pilnvaru termiņš beigsies 2022.gada augustā.

Savukārt EM valsts sekretārs Ērikas Eglītis amatā stājās 2018.gada aprīlī. Viņa pilnvaru termiņš beigsies 2023.gada aprīlī.

LA.lv