Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Līdz papīrmalkai 15 gados

Bērzu audzēšanu iesaka plantācijas tipa stādījumos neizmantotās lauksaimniecības zemju platībās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās ziemeļvalstīs.


 

Bērzs kā saimnieciski nozīmīga koku suga ieņem arvien nozīmīgāku vietu mūsu valsts tautsaimniecībā. Šobrīd bērzu audžu kopplatība Latvijā sasniegusi 883,6 tūkst. ha. Valsts mežos bērzu audžu aizņemtā platība ir 28%, bet privātajos mežos tā sasniegusi jau 39% no visu audžu kopplatības.

Bērzam raksturīga strauja augšana jaunībā, kas saglabājas līdz pat 40–50 gadu vecumam. Turklāt bērzs kā gaismas prasīga un ātraudzīga koku suga strauji ieviešas atklātās platībās, tā ierindojoties ekoloģisku koku sugu grupā. Bērzs ir arī izcila ekonomiska koku suga gan apaļkoksnes, gan kurināmā (šķeldas, malkas) ražošanai. Šo īpašību dēļ bērzu audzēšanu iesaka plantācijas tipa stādījumos neizmantotās lauksaimniecības zemju platībās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās ziemeļvalstīs – Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Īrijā –, kā arī Kanādā u. c. Kā vienu no svarīgākajām bērza īpašībām min spēju samērā īsā laikā (15–20 gados) saražot ievērojamu daudzumu biomasas.

Latvijā bērzu platību palielinājums privātajos īpašumos lielā mērā ir uz lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanas rēķina. Mūsu valstī bērzu plantāciju ierīkošana lauksaimniecībā neizmantojamās un neizmantotās zemēs intensīvi sākās pēc 2000. gada, kad bija atrisināts jautājums par kvalitatīvu bērza stādmateriāla izaudzēšanu pietiekamā apjomā. 2004. gadā izaudzēja tikai 80 tūkst. bērza stādu, bet 2010. gadā – jau 510 tūkst. stādu.

 

Lats par iestādītu bērzu

Bērza kā koku sugas ekonomiskās un estētiskās īpašības Latvijā tika ievērotas jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Latvijas valdība maksāja zemniekiem vienu latu par katru iestādīto bērzu. Šādā veidā radās lieliskās bērzu birzis Zemgalē un Kurzemē, īpaši Jelgavas, Bauskas, Dobeles apriņķu teritorijās. Stādīti tika apmēram 1–1,5 m gari kvalitatīvi bērzi, būtībā notika labāko bērzu atlase. Tagad redzam, ka tie zemes īpašnieki, kuri izmantoja bērza mežeņus, kas bija iesējušies šo biržu piegulošajās atmatā atstātajās lauksaimniecības zemēs, ieguva izcilu stādmateriālu.

To nevar teikt par purvos un mežmalās izraktajiem mežeņiem, jo nereti šeit dominē purva bērzs, kā arī nekvalitatīvs kārpainais bērzs. Tagad mēs šīs kļūdas ieraugām nekvalitatīvu audžu izskatā. Protams, kvalitatīvi izkopjot un prasmīgi saimniekojot, arī no šīm audzēm var iegūt papīrmalku un nākotnē zāģbaļķus, tomēr, salīdzinot bērzu plantāciju, kas izaudzēta ar mūsdienu prasībām atbilstošu atlasītu un uzlabotu bērzu stādmateriālu, atšķirības ir pamanāmas.

Sākot no 1995. gada, LVMI Silava zinātnieki gan Valsts meža dienesta finansēto projektu, gan PHARE projekta Atbalsts privāto mežu apsaimniekošanai Latvijā (1995.–1997. g.) ietvaros veic pētījumus par dažādu koku sugu, to skaitā bērzu plantāciju ierīkošanas un audzēšanas optimālo tehnoloģiju izstrādi. Pētījumi tiek akcentēti uz bērza augšanas gaitas skaidrošanu atkarībā no dažādām audzēšanas tehnoloģijām: vienlaidu arums, augsne sagatavota vagās, bez augsnes sagatavošanas, vienlaikus veicot stādījumu kopšanu ar pļaušanu, ar herbicīdiem, stādam piegulošo platību mulčējot. Salīdzinājumam ierīkotas platības nesagatavotā augsnē un neveicot agrotehnisko kopšanu. Pārsvarā šajās plantācijās bērzu stādījumu biezums bijis 2500–3000 koki/ha.

Lai bērzu plantācijas būtu produktīvas, ir nepieciešama virkne nosacījumu:

* auglīgas augsnes ar noregulētu mitruma režīmu,

* ģenētiski augstvērtīgs stādmateriāls,

* vainaga garums nedrīkst samazināties vairāk par 50% no koka garuma,

* rūpīgi jāseko optimālas augšanas telpas nodrošināšanai, veicot kopšanas cirtes,

* kvalitatīvas stumbra koksnes izveidei nepieciešamības gadījumā veicama atzarošana.

Bērzu desmitgadīgos stādījumos vidējais krūšaugstuma caurmērs sasniedz 6–7 cm un krāja 60–78 m³/ha, bet piecpadsmitgadīgos jau bērza vidējais krūšaugstuma caurmērs sasniedz 9–12 cm un krāja 85–165 m³/ha, atsevišķās īpaši labvēlīgās vietās par 200 m³/ha.

Bērzu plantācijas visproduktīvākās ir dabiski sausās, auglīgās velēnu podzolētās, aluviālās, velēnu karbonātu augsnēs. Smagā māla augsnēs bērza augšanas gaita vēl 15 gadu vecumā ievērojami atpaliek no irdenās augsnēs ierīkoto bērza stādījumu augstuma. Pilnīgi iespējams, nākotnē, kad bērzs būs izveidojis stabilu sakņu sistēmu, augšanas gaita tam varētu uzlaboties.

Ziemeļvalstīs un arī Latvijā daudz diskutēts par optimālajiem bērzu plantāciju ierīkošanas un audzēšanas parametriem. Somijā ir izstrādātas tehnoloģijas bērzu plantāciju ierīkošanai un audzēšanai, ieteikts bērzu plantācijas veidot ar sākotnējo koku skaitu 1600 koki uz hekt­āra un pirmo retināšanu veikt, kad koku augstums sasniedzis 13–14 m, atstājot 700 kokus/ha. Nākamo retināšanu iesaka veikt, kad koku augstums vidēji sasniedzis 20–30 m, atstājot 400 kokus/ha, un kokus izzāģēt kailcirtē 40–50 gadu vecumā. Līdzīgas bērza audzēšanas tehnoloģijas tiek ieteiktas arī Lielbritānijā, Īrijā u. c.

Plašus pētījumus par bērza augšanas gaitu lauksaimniecības zemēs veikuši igauņu zinātnieki, salīdzinot bērza augšanas gaitu dabiski apmežojušās platībās un mākslīgi ierīkotās plantācijās. Pētījumu rezultāti liecina, ka, izmantojot ģenētiski augstvērtīgāku stādmateriālu, mākslīgi ierīkotās bērzu plantācijas ir produktīvākas par dabiskām bērzu audzēm.

 

Kociņu caurmērs
BERZAP_3

Iepriekšējo gadu pētījumi Latvijā liecina, ka mūsu klimatiskajos apstākļos bērzs meža augsnēs dod lielu masas pieaugumu un, mērķtiecīgi saimniekojot, tas sekmīgi audzējams gan enerģētiskās koksnes, gan arī dažādu sortimentu iegūšanai.

1997. gadā PHARE projekta Atbalsts privāto mežu apsaimniekošanai Latvijā (1995.–1997. g.) ietvaros LVMI Silava pārraudzībā tika ierīkoti dažādas biezības bērzu stādījumi trīs dažādos reģionos: Kuldīgas rajona Padures pagasta saimniecībā Rūmnieki (īpašnieks Edmunds Svilpis), Madonas rajona Vestienas pagasta saimniecībā Birzes (īpašnieki Dzintra un Jānis Valdmaņi) un Rēzeknes rajona Maltas novada saimniecībā Bitītes (īpašnieks Ivars Kancāns).

Stādījumus ierīkoja pēc vienotas metodikas piecos variantos ar četriem atkārtojumiem katru: 1. variants – stādīšanas attālums 1×1 m – 10 000 koki/ha, 2. variants – stādīšanas attālums 1×2 m – 5000 koki/ha, 3. variants – stādīšanas attālums 2×2 m – 2500 koki/ha, 4. variants – stādīšanas attālums 2×3 m – 1600 koki/ha, 5. variants – stādīšanas attālums 3×3 m – 1100 koki/ha.

Šajos stādījumos uzmērīja visu katrā atkārtojumā augošo bērzu caurmēru krūšaugstumā; uzskaitīja kociņu saglabāšanos un vitalitāti, kā arī aprēķināja vidējo augstumu, vidējo krūš­augstuma caurmēru, vidējo koka tilpumu un krāju katrā variantā attiecīgā vecumā.

Izvērtējot izmēģinājuma stādījumus pēc astoņiem gadiem, secināts, ka kociņu diferenciācija savstarpējā konkurencē notikusi variantos ar kociņu skaitu 10 000 koki/ha, kur saglabājušos kociņu skaits fiksēts 85% robežās, bet pārējos variantos kociņu skaits praktiski palicis nemainīgs. Veicot atkārtotu izmēģinājuma stādījumu uzmērīšanu 2011. gadā, tas ir, pēc 15 gadiem, secināts, ka kociņu skaits ir samazinājies visos izmēģinājumu variantos vidēji par 30%, lai gan vismazāk kociņu skaits samazinājies retajos stādījumos.

Izmēģinājumā konstatēts, ka visbūtiskāk augšanas telpas, apgaismojuma u. c. faktoru izmaiņas ir ietekmējušas kociņu caurmēra pieaugumu. Variantā 10 000 koki/ha izmēģinājumu objektos bērza vidējais krūšaugstuma caurmērs piecpadsmit gados sasniedzis 7,6 cm; variantā 5000 koki/ha – 9,1 cm; variantā 2500 koki/ha –10 cm; variantā 1600 koki/ha – 10,4 cm un variantā 1100 koki/ha – 12,4 cm.

Izvērtējot bērza augstumu dažādos variantos, jāsecina, ka koku augstuma atšķirības nav būtiskas: variantā 10 000 koki/ha un variantos 5000 koki/ha, 2500 koki/ha un 1600 koki/ha vidējais augstums atšķiras ne vairāk kā par 0,5 m, bet savstarpēji pēdējos trīs variantos koku vidējais augstums praktiski neatšķiras (3. attēls).

Atšķirības koku diametrā un koku augstumā ietekmē vidējo koka masu, kas ir būtiski zemāka variantos ar lielāku biezību – 10 000 koki/ha, 5000 koki/ha un 2500 koki/ha.

Neskatoties uz to, ka vidējā koka masa sabiezinātos bērzu stādījumos ir 2,9 reizes 
(10 000 koki/ha), 2 reizes (5000 koki/ha), 1,6 reizes (2500 koki/ha) un 1,5 reizes (1600 koki/ha) mazāka nekā retajā stādījumā (1100 koki/ha), audzes krāja vēl 15 gadus vecos stādījumos ir lielāka sabiezinātā variantā un tas ir attiecīgi 155 m³/ha (10 000 koki/ha); 132 m³/ha (5000 koki/ha); 99 m³/ha (koki/ha); 64 m³/ha (1600 koki/ha) un 65 m³/ha (1100 koki/ha).

Retajos stādījumos krājas jau sāk izlīdzināties, un piecpadsmit gadu vecumā audzes krājas, ja koku skaits ir 1600 ha un 1100 ha, praktiski ir vienādas.

 

Agrotehniskās kopšanas ietekme

berztabsPētījuma rezultāti rāda, ka bērzu augšanas gaitu lielā mērā ietekmē ne tikai dažādās augsnes, bet arī vairāki citi apstākļi, piemēram, nodrošinājums ar barības vielām, apgaismojums, gaisa temperatūra u. c. Viens no rādītājiem, kas tieši raksturo iepriekšminēto parametru ietekmi uz bērzu augšanas apstākļiem, ir kociņu saglabāšanās, kas piecpadsmitgadīgās plantācijās variē 63–76% robežās.

Lai noskaidrotu, kā bērzu plantāciju augšanas gaitu iespaido agrotehniskā kopšana, 1997. gadā LVMI Silava ierīkoja dažādus bērzu stādījumu kopšanas variantus: 1) apmiglojot bērzam piegulošo platību ar herbicīdiem (Raundaps EKO), 2) bērzam piegulošo platību mulčējot ar melnu polietilēna plēvi, 3) kociņam piegulošo platību apkaplējot, 4) kociņam piegulošo platību appļaujot, 5) atstājot bez kopšanas.

Izmēģinājumi parādīja, ka visefektīvākā kopšana ir bijusi, kociņam piegulošo platību mulčējot ar melnu polietilēna plēvi vai apstrādājot ar herbicīdiem. Šajos variantos vidējā koka tilpums ir par 2–2,1 reizi lielāks nekā nekoptā variantā un kociņu saglabāšanās 15 gadu vecumā ir 80% robežās. Pļautos un kaplētos variantos vidējā koka tilpums ir par 1,5–1,8 reizēm lielāks nekā nekoptā variantā un kociņu saglabāšanās ir 75% robežās. Nekoptā variantā kociņu saglabāšanās atzīmēta 60% robežās. Šie rādītāji ievērojami ietekmē bērzu stādījumu krāju.

Izmēģinājumi uzskatāmi parāda, ka produktīvas bērzu plantācijas nodrošināšanai nepieciešama maksimāla kopšana un sākotnējā kociņu skaita saglabāšana 80–85% robežās.

 

Ekonomiskais ieguvums
berztabs2

Latvijas klimatiskajos apstākļos, ja bērzu plantācija ir ierīkota optimālā augšanas vietā, izvēlēts ģenētiski augstvērtīgs stādmateriāls, veikta kvalitatīva plantācijas ierīkošana un savlaicīga agrārā kopšana, iespējams iegūt papīrmalkas sortimentu jau 15 gados.

Ja koku skaits bērzu plantācijā saglabājies no 2000 līdz 2500 koki/ha un atstājamo koku skaitu orientē uz 1100 koki/ha, tad ar vidējo koka caurmēru krūšaugstumā – 10–11 cm un augstumu 11–14 m iespējams iegūt ap 10–25 m³/ha papīrmalkas un tikpat daudz malkas. Papīrmalkas realizācijas cena pašreiz vidēji ir 24–28 Ls/m³, naudas izteiksmē tas ir 700–860 Ls/ha, bet malkas realizācija naudas izteiksmē – Ls 370–440 (vidējā svērtā malkas cena – 14,81 Ls/m³).

Pēc pirmās retināšanas bērzu plantācijā var saimniekot ar finierkluču vai zāģbaļķu produkciju. Galvenais kritērijs ir taisni, bezzaraini stumbri. Līdz 15 gadu vecumam daļai bērzu apakšējie zari apmēram līdz 2 m augstumam būs jau atmiruši, bet vēl turēsies klāt pie stumbra, daļai bērzu šie atmirušie zari būs jau nokrituši. Tātad, ja bērzi nav jau atzarojušies dabiski, tad tie jāatzaro līdz ar stumbru. Praksē nereti nākas novērot gadījumus, ka bērzu plantācijās ir griezti zari pirtslotām vai slotām, atstājot pie stumbra samēra lielus zaru nogriežņus. Šie zaru nogriežņi noteikti jānogriež līdz ar stumbru, pretējā gadījumā tie ieaugs stumbrā un veidosies nekvalitatīva koksne.

Izvēloties lielākas biezības bērzu stādījumus (10 000 un 5000 koki/ha), to saimnieciskais izdevīgums varētu būt enerģētiskās koksnes ražošana, jo no 1 ha vidēji varētu iegūt no 130 līdz 150 m³/ha zaļās masas jau piecpadsmitgadīgos stādījumos. Turpretī retākas biezības stādījumus 1100–2500 koki/ha varētu veidot, ja bērzu audzēšanas mērķis ir sortimentu iegūšana.

Mūsu izmēģinājumu rezultāti sasaucas ar somu zinātnieku datiem, ka sabiezinātos stādījumos koku augstuma pieaugums neatpaliek no retos stādījumos augošu koku augstuma pieauguma, bet, lai nodrošinātu turpmāku šo stādījumu augšanas gaitas nesamazināšanos, jāveic to kopšana.

Somu zinātnieki secinājuši, ka pārāk retas bērzu audzes (piemēram, ar attālumu starp rindām 5 m un vairāk) nav ekonomiski izdevīgas, jo bērza augšanas gaita ievērojami atpaliek, nevajadzīgi palielinās vainaga apjoms un līdz ar to bērza stumbra kvalitāte ir zema.

Publikācija sagatavota Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Bērza koksnes plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas tehnoloģiju izstrāde (vienošanās nr. 2010/0319/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/136) ietvaros. Projekta vadītājs Dr. silv. Kaspars Liepiņš. Pateicība jāizsaka bērzu plantāciju īpašniekiem: Edmundam Svilpim, Dzintrai un Jānim Valdmaņiem, Ivaram Kancānam, Aigaram Veģim, Andrejam Lasmanim, Viesturam Dreimanim, Jānim Vīgantam, Aivaram Strausam, Edvīnam Porcikam, Aivaram Brokam u. c.

 

berztabs3

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+