Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

Lielajām skolām bail no jauna algu modeļa (4)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Nākamnedēļ iespējamo skolotāju algošanas modeli sāks aprobēt 59 vispārizglītojošas skolas no 29 pašvaldībām, kā arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošā Rīgas Doma kora skola.

Vakar Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika izglītības iestāžu un pašvaldību sanāksme. Jau no nākamās nedēļas skolām jāsāk aizpildīt darba pienākumu un to izpildei patērētā laika uzskaites veidlapas. Tajos ierakstītos datus IZM izmantos, lai noskaidrotu, cik skolotāji varētu pelnīt, ja stāsies spēkā jaunais modelis. Kā aprēķini tiks veikti, skolām netiek atklāts.

Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane skaidroja, ka viņas vadītā skola aprobācijā iesaistās tāpēc, ka “esam ieinteresēti kvalitatīvā izglītībā” un jauns skolotāju algošanas modelis, ja būtu pedagogiem labvēlīgs, varētu izglītības kvalitāti uzlabot, jo samazinātos skolotāju noslodze.

IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule norādīja, ka tieši tas esot viens no jaunā finansēšanas modeļa mērķiem – panākt, lai skolotāji nebūtu tik noslogoti. Viņa piebilda, ka pašreizējā skolotāju algošanas sistēma, kas paredz tarificēt skolotāju paveikto – gan kontaktstundas, gan arī citu pienākumu izpildi –, saglabājusies no padomju laika, kaut to papildinājis skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”. “Tagad jāmaina domāšana par to, kā veidojas skolotāja slodze un arī atalgojums,” skaidroja E. Papule.

Jauno modeli paredzēts ieviest no 2015. gada 1. septembra. Joprojām gan nav skaidrs, vai jauno skolotāju algošanas modeli ieviesīs esošā finansējuma pedagogu algām ietvaros vai arī IZM tomēr izdosies panākt, ka no nākamā gada valsts budžeta tiks piešķirts vairāk naudas skolotāju algām. Ja finansējums pieaugtu, rimtos arī skolotāju bažas, ka jaunais modelis patiesībā var nozīmēt algu samazināšanu.

Taču pagaidām E. Papules solījums par to, ka jaunā finansēšanas sistēma varētu samazināt skolotāju pārslodzi un izdegšanu, ir bez seguma.

E. Papule arī sacīja, ka līdz ar jauno skolotāju algošanas sistēmu varētu tikt vienādotas skolotāju algas, lai par vienādu darba apjomu viņi saņemtu arī vienādu atalgojumu. Aprēķināts, ka patlaban mazajās skolās par vienas mācību stundas vadīšanu skolotājs var nopelnīt četrus eiro, bet lielajās – pat deviņus eiro. To nodrošina esošais skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”.

Taču tieši no atalgojuma vienādošanas baidās lielākajās skolās. I. Bergmane sacīja: “Strādājot ar klasi, kurā ir 34 bērni, rodas divreiz lielāka spriedze, nekā strādājot ar desmit vai 15 bērniem. Katrs bērns ir jāredz.” Viņas vadītajā skolā pedagogi, kuri vada 40 kontaktstundas nedēļā, nopelna ap 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja jaunā modeļa dēļ algas samazinātos, viņi no darba skolā aizietu. Direktorei savukārt ir bažas, ka, uzskaitot visus skolotāja veiktos pienākumus, tātad apzinot viņu reālo noslodzi, izrādītos, ka skolā ir par maz pedagogu un, ja nāktos meklēt jaunu ķīmijas vai matemātikas skolotāju, viņu nemaz nebūtu viegli atrast.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vai tie ierēdņi vispār saprot, ko nozīmē skolotāja darbs?! 4 eiro par vienu kontaktstundu, kuras vadīšanai arī jāsagatavojas (ārpus skolas, atņemot laiku ģimenei, saviem bērniem)? Tos 4 eiro par kontaktstundu vēl vajadzētu reizināt ar skolēnu skaitu klasē, tad varbūt skolotāja darba atalgojums būtu adekvāts.

  2. Esmu dzirdējusi, ka ģimnāzijās esot lielākas algas nekā citās skolās. Vai tā tiešām ir?

  3. 40 kontaktstundas! Ak, Dievs! Tas taču ir vismaz 60-70 stundu darba nedēļa! Par 1000? Uz papīra? Tie ir nākamie slimnīcu, nervu ārstu klienti! Skolotāji, pažēlojiet sevi un apkārtējos! Neļaujieties, ka jūs pazemo!

  4. Interesanti, kur tad ir tās lielās algas, kur no darba skolā aiziet?

Draugiem Facebook Twitter Google+