Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. augusts, 2015
Drukāt

Lielākajam rūpnīcas “Latvijas piens” akcionāram “Trikātai KS” pasludina maksātnespēju (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam “Trikāta KS”, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas “Latvijas piens” akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Kā ziņots, “Trikāta KS” noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt “Trikātas KS” tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, “Trikātas KS” maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība “Kalnbrindas”, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.
Kā ziņots, “Latvijas piens” palicis “Trikātai KS” parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs gatavojas pārdot sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Par šo lēmumu plānots debatēt kooperatīva biedru pilnsapulcē 10.augustā.

Tikmēr “Latvijas piens” izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai “Trikātai KS”, paredzot piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām – zīmolu “Trikāta”, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, “Trikāta KS” būs tiesīga zīmolu pārdot.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Trikātas KS” apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi – 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās “Latvijas piena” rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat “Latvijas piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

“Latvijas piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju patlaban “Latvijas piena” īpašnieki ir kooperatīvi “Trikāta KS” ar 53,66% kapitāldaļu, “Dzēse” ar 20,94% kapitāldaļu, “Latraps” ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī “VAKS” ar 5,87% kapitāldaļu.

“Latvijas piens” darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā – 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

“Latvijas piena” provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kārtējais! Izog un likvidē! Kurš cietēs – atkal zemnieki!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+