Pasaulē
Eiropa

Lielbritānija nāk klajā ar ierosinājumiem imigrācijas ierobežošanai no ES0

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Lielbritānija trešdien nākusi klajā ar ierosinājumiem imigrācijas ierobežošanai no Eiropas Savienības (ES) pēc “Breksita”, bet uzņēmēji brīdinājuši, ka valsts ekonomika nav gatava aiziešanai no bloka bez vienošanās.

Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids pavēstīja, ka

ES valstu pilsoņiem, kas ieradīsies Lielbritānijā pēc “Breksita”, būs nepieciešamas vīzas,

un jaunā imigrācijas sistēma būs balstīta uz prasmēm, nevis pilsonību, līdz ar to ES valstu pilsoņi būs nostādīti vienā līmenī ar pilsoņiem no valstīm, kas neietilpst ES.

“Tā būs sistēma, kas samazinās neto migrāciju līdz daudz ilgtspējīgākiem līmeņiem,” intervijā BBC radio sacīja Džavids, bet piebilda, ka konkrēta mērķa neto migrācijas samazināšanai nav.

Ministrs pauda cerību, ka jaunie pasākumi radīs lielāku spiedienu uz darbadevējiem, lai viņi darbiniekus vispirms meklētu vietējā darba tirgū.

Komentējot algas slieksni imigrantiem no ES, Džavids sacīja, ka tas varētu būt 30 000 mārciņu (33 000 eiro) gadā vai aptuveni tā.

Ministrs norādīja, ka slieksnis varētu tikt pazemināts, lai pamudinātu ārzemju studentus palikt un strādāt Lielbritānijā konkrētās ekonomikas jomās, kur darbaspēka trūkumu var pierādīt.

Savukārt daudzi darba devēji, tostarp Nacionālais veselības dienests (NHS), brīdinājuši, ka 30 000 mārciņu slieksnis ir pārāk augsts un ievērojami ierobežos to iespējas pieņemt darbā ES pilsoņus, piemēram, medmāsas.

Priekšlikumi imigrācijas ierobežošanai acīmredzot domāti, lai nomierinātu stingrā “Breksita” piekritējus, kas atteikušies balsot par premjerministres Terāzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos.

Taču paredzams, ka šie ierosinājumi sadusmos daļu Lielbritānijas, piemēram, Londonu, kurai imigrācija no citām ES valstīm nākusi par labu.

Londonas mērs Sadiks Hans paziņojis, ka valdības pieeja esot maldīga un rada nopietnu risku ekonomikas izaugsmei, jaunatnei un sabiedrībai kopumā gan Londonā, gan visā Lielbritānijā.

Meja ir solījusi pielikt punktu kustības brīvībai no Eiropas, norādot, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ briti referendumā 2016.gada jūnijā nobalsoja par izstāšanos no ES.

Kopš referenduma imigrācija Lielbritānijā jau ir samazinājusies.

Neto imigrācija pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 280 000, kas bija par aptuveni 20 000 mazāk nekā 2014. un 2015.gadā.

Meja ir paziņojusi, ka balsojums parlamentā par “Breksita” vienošanos notiks janvāra vidū. Premjeres lēmums izpelnījies kritiku par to, ka viņa šādi cenšas piespiest parlamentu atbalstīt vienošanos, jo balsojums pārcelts tikai 10 nedēļas pirms 29.martā paredzētā “Breksita” – Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Skotu Nacionālā partija (SNP) un citas nelielās opozīcijas partijas ierosinājušas neuzticības balsojumu Mejas vadītajai konservatīvo valdībai, un opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins ierosināja parlamentā neuzticības balsojumu atsevišķi tieši Mejai, jo viņa atteikusies nekavējoties sarīkot balsojumu par “Breksita” vienošanos, taču valdība atteicās ierosināt debates šajā jautājumā.

Domājams, ka neviens no ierosinātajiem balsojumiem nenotiks.

Meja pagājušajā nedēļā izturēja uzticības balsojumu, kuru rīkoja parlamenta deputāti no viņas Konservatīvās partijas.

Strupceļš Vestminsterā palielinājis izredzes uz otru “Breksita” referendumu vai izstāšanos no ES bez vienošanās.
Saistītie raksti

Valdība otrdien publiskoja plānus gadījumam, ja Apvienotajai Karalistei no ES būs jāaiziet bez izstāšanās līguma. Sagatavošanās plāni ietver tādus pasākumus kā importēto ķimikāliju uzkrāšana, lai garantētu drošu dzeramo ūdeni, un īpašus lidojumus no Eiropas, lai nodrošinātu svarīgāko medikamentu piegādes.

Lielbritānijas piecas lielākās uzņēmēju asociācijas paziņojušas, ka uzņēmumi ar šausmām skatās, kā politiķi koncentrējas uz frakciju strīdiem nevis praktiskiem soļiem, kas nepieciešami uzņēmumu turpmākajai darbībai.

LA.lv